Bieži vien lielāku negatīvu ietekmi par kombainu lietošanu augstajos purvos rada ogotāji, kas masveidā vāc rudens veltes, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa skaidroja, ka ogotāji, vācot veltes, izstaigā milzīgas takas un rises, turklāt vietām pat atklāj kūdru.
Tāpat Strode norādīja, ka, pēc DAP esošajiem datiem, līdz šim nav veikts ilglaicīgs pētījums par ogu kombainu ietekmi uz mētrām, tomēr ārzemēs bijuši īslaicīgi pētījumi, kas nepamato būtisku negatīvu ietekmi uz mētru audzi, proti, ja ogu kombains tiek lietots pareizi, tas mētrām kaitējumu nerada. «Savukārt nepareizi lietojot kombainu, tiek izplūkātas un norautas mētru lapas,» atzīmēja Strode.
Pēc Strodes paustā, par ogu kombainu aizliegšanu vairākkārt bijušas diskusijas, izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Atsevišķās ĪADT pastāv aizliegums ogu lasīšanā izmantot kombainus, kas balstīts uz to, ka attiecīgajā teritorijā ogu kombaini tiek izmantoti masveidīgi un traumē mētras.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par ogu lasāmo kombainu izmantošanas aizliegumu purva dzērveņu lasīšanā.
Kā norādīja iniciatīvas iesniedzēja Aiga Kraukle, kombainu izmantošana dzērveņu lasīšanas laikā būtu jāaizliedz, jo tādējādi tiek izraustītas mētras, kā atjaunošanās nenotiek pāris gados. Kraukle pārliecināta, ka, ja ogas tiek vāktas saudzīgi ar rokām, dzērvenes ražo ik gadu, tādējādi to pietiek gan ogotājiem, gan meža kārumniekiem.
Kraukle rosina Vides aizsardzības likumā iekļaut normu par ogu vācamo kombainu izmantošanas aizliegumu purva dzērveņu lasīšanā.
