Latvijas Bankas ekonomiste: Šogad preču eksporta apmērs būs tuvu pagājušā gada līmenim

«Visticamāk, 2016.gadā preču eksporta izaugsme būs tuvu pagājušā gada līmenim, turklāt reālais preču eksports šogad ir spējis uzrādīt mērenu pieaugumu, kas nozīmē, ka preču eksportu visvairāk negatīvi ietekmējis tieši globālo cenu kritums,» norāda Pelēce.

Viņa arī atzīst, ka šāds rezultāts vērtējams atzīstami, jo pēdējie divi gadi Latvijas preču eksportam ir bijuši izaicinājumiem pilni - problēmas sagādājuši visdažādākie notikumi: gan Krievijas noteiktās ekonomiskās sankcijas, gan globālo cenu lejupslīde, gan rietumu eksporta tirgi (eiro zonas valstu vājā izaugsme) un austrumu tirgi (Krievijas un citu NVS valstu ekonomiku un Krievijas rubļa vājināšanās).

«Ārvalstu tirgos pieprasījums jau ilgstoši saglabājas vājš, un konkurence galvenajos noieta tirgos kļūst arvien sīvāka. Savukārt jau ieilgušais zemais investīciju līmenis ir viens no galvenajiem negatīvajiem faktoriem, kas bremzē gan preču eksporta, gan importa izaugsmi ilgtermiņā. Nedrošību un neziņu par nākotni un Latvijas ārējās tirdzniecības iespējām pastiprina arī Lielbritānijas balsojums un «Brexit» [Lielbritānijas plānotā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES)] iespējamā ietekme uz turpmāko ekonomisko sadarbību ar Lielbritāniju, tāpat Itālijas referendums un Francijas vēlēšanas, kā arī ASV vēlēšanu rezultāti, kas liek domāt par pieaugošu protekcionisma noskaņojumu pasaulē,» pauž Pelēce.

Vienlaikus viņa atzīmē - to, ka Latvijas uzņēmēji un eksportētāji nav ieslīguši bezcerībā, bet turpina enerģiski darboties par spīti daudzajām problēmām, apliecina konkurss «Eksporta un inovācijas balva 2016». Šogad tajā iesniegti 117 pieteikumi no visdažādākajiem uzņēmumiem. «Pretendentu un laureātu, kas tika paziņoti svinīgā ceremonijā 2016.gada 8.decembrī, saraksts apliecina, ka uzņēmējdarbība Latvijā ir dzīva, turklāt to piedāvāto produktu un pakalpojumu spektrs ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tas pierāda, ka ir daudz un dažādu nišu, kurās mūsu ražotāji ir pietiekami konkurētspējīgi pasaules tirgū. Ir virkne uzņēmumu, kas ražo jaunas, inovatīvas lietas tikai eksporta tirgiem, par ko pat nezinām,» uzsver Latvijas Bankas ekonomiste.

Pēc viņas teiktā, preču eksportu turpmāk pozitīvi varētu ietekmēt ES fondu līdzekļu apguve, atjaunojot investīciju aktivitāti. Tāpat sagaidāms, ka ārējos tirgos aktivitāte kļūs dinamiskāka un ārējais pieprasījums pamazām palielināsies. «Tajā pašā laikā ir daudz klupšanas akmeņu, kas apdraud eksporta nākotnes perspektīvas, piemēram, joprojām nesakārtotā infrastruktūra reģionos, kvalificēta darbaspēka trūkums, augošās darbaspēka izmaksas, kas vājina konkurētspēju, kā arī uzņēmēju neziņa par nodokļiem, par ģeopolitisko situāciju Eiropā un citās kaimiņvalstīs,» min Pelēce.

Viņa arī atzīmē, ka oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksportā pozitīvs pieaugums bija lauksaimniecības produktiem (graudiem, pienam un krējumam, olām, saldētiem un termiski apstrādātiem augļiem, tējai, kafijai, dažādām garšvielām), pārtikas rūpniecības ražojumiem, tajā skaitā dzērieniem, minerālproduktiem, plastmasas izstrādājumiem, celtniecības materiāliem un juvelierizstrādājumiem. Kritumu oktobrī salīdzinājumā ar septembri piedzīvoja līdz šim eksportu pozitīvi balstošie koksnes izstrādājumi.

Savukārt 2016.gada desmit mēnešos kopumā pozitīvu devumu preču eksportā sniedzis lauksaimniecības un pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu, transportlīdzekļu un mēbeļu eksporta pieaugums. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, parastā metāla un tekstila izstrādājumu eksporta kritums.

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka šogad oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri preču eksporta vērtības samazināšanos visvairāk ietekmēja kritums mehānismu un elektroiekārtu (-17%), kā arī minerālproduktu (-20%) eksportā. «Ņemot vērā, ka šīm produktu grupām raksturīgs augsts re-eksporta īpatsvars un ka samazinājās arī to imports, tad eksporta kritumu oktobrī galvenokārt noteica re-eksporta samazināšanās,» viņa sacīja.

Buceniece atzīmēja, ka eksportu uz leju vilka arī tādu preču grupu eksports kā koks un tā izstrādājumi (-5%, tajā skaitā 20% kritums uz Apvienoto Karalisti), kā arī pārtika (3%), kas pārsvarā ir vietējas izcelsmes preces. Tostarp pārtikā lielākais kritums bija rapša eksportā, kas izskaidrojams ar to, ka šogad to sāka eksportēt mēnesi ātrāk. Vienlaikus pozitīvi eksportu apmērus ietekmēja celtniecības materiāli, ķīmijas produkti un tekstila izstrādājumi.

«Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajā gadā. Tomēr populisma noskaņojums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas, savukārt, negatīvi ietekmēs Latvijas eksportu. Lai nodrošinātu eksporta kāpumu, ir svarīgi celt konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību,» sacīja Buceniece.

Savukārt "DNB Bank" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA teica, ka, provizoriski vērtējot vietējo ražojumu pārdošanas un re-eksporta izmaiņas, oktobris izskatās līdzīgs kopējam rezultātam - reeksports ir samazinājies par apmēram desmito daļu, bet Latvijā saražoto preču eksports audzis par 1-2%. "Jau pieejamie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP), tātad par pievienotās vērtības izmaiņām, rāda, ka eksporta sniegtie ienākumi Latvijas iedzīvotājiem šogad varētu būt pieauguši nedaudz straujāk, par apmēram 3%. Starpību rada straujāks pakalpojumu eksporta kāpums, kā arī sarūkoša importa izmaksu daļa preču ražošanā.

Strautiņš minēja, ka oktobrī lielākā ietekme uz preču eksporta izmaiņām salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri bija rapsim, kura nozīme rudens mēnešos var būt patiešām liela. Pērn oktobrī eksports kategorijā, ko veido galvenokārt šis produkts, bija gandrīz 50 miljoni eiro, bet šogad vien 11,9 miljoni. «Te acīmredzama loma ir nejaušībām un sakritībām. Eksportēto graudaugu kultūru vērtība šajā oktobrī bija ļoti iespaidīga, 89,6 miljoni eiro jeb par 31,5 miljoniem eiro lielāka nekā pērn. Līdz ar to labības eksports plašākā nozīmē oktobrī nav daudz mainījies, acīmredzot, pārstrādes un transportēšanas jaudas šā gada oktobrī bija vairāk noslogotas ar vienu kultūru, pērn - ar citu,» viņš sacīja.

Tāpat Strautiņš piebilda, ka eksportu oktobrī diezgan nozīmīgi samazināja arī koksne un degviela - katra kategorija par apmēram 17 miljoniem eiro.

«Eksports ir ekonomikas ilgtspējīgās izaugsmes galvenais dzinējs, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kas tajā patiesībā notiek, lai saprastu procesu kopumā. Tuvojoties gadu mijai, Latvijas iedzīvotāju sajūtas par tautsaimniecībā notiekošo mēdz aptumšot valsts budžeta pieņemšanas process jeb dažādu apokaliptisku scenāriju sacensība spējā radīt lielāku līdzjūtību pret to autoru vēlmēm un vajadzībām. Šoreiz šis process ir izvērties īpaši dramatisks, turklāt sakrītot ar, cerams, beigām apmēram trīs gadu periodam, kurā tautas garīgo enerģiju jau ir krietni iztērējusi cīņa ar saimnieciskajiem pretvējiem,» sacīja Strautiņš.

Tāpat «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka ir periodi, kad makroekonomiskie skaitļi rāda maldīgi pozitīvu ainu, un Latvijā šāds periods bija laiks pirms apmēram 10 gadiem, pēc pievienošanās ES. Tāpat ir periodi, kad makroekonomiskie skaitļi rāda drīzāk pārāk negatīvu ainu un, ja vien globālo notikumu gaita 2017.gadā neturēs Latvijas ekonomiku zem tās potenciālā pieauguma tempa jau ceturto gadu pēc kārtas, šobrīd esam tieši šāda perioda pašā noslēgumā.

«2014-2015.gads bija laiks, kad bija jāpielāgojas krīzei vienā no lielajiem eksporta tirgiem, 2016.gadā turpinājās šo notikumu ietekme, to papildinot kritumam investīcijās, ko gluži nevajadzīgi radīja Briselē un Rīgā pieņemti vai drīzāk nepieņemti lēmumi par ES fondiem. To apsīkums šogad ir izaugsmi samazinājis par 1,5-2 procentpunktiem. Pat tad, ja ES fondu plūsma vienkārši stabilizēsies zemā līmenī, IKP pieaugums nākamgad būs ap 3%. Taču, ja investīcijas augs un izskatās, ka tas ir faktiski neizbēgami, tad pieauguma temps var būt vēl straujāks. Tāpēc prognoze par 3,5% pieaugumu nebūt nav izcili optimistiska, ja vien optimisms nav pieņēmums, ka notikumi pasaulē beidzot būs mūsu ekonomikai labvēlīgi vai vismaz neitrāli,» sacīja Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad desmit mēnešos Latvija eksportēja preces 8,453 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 150,1 miljonu eiro mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 10,017 miljardiem eiro, kas ir kritums par 3,9% jeb 406,8 miljoniem eiro.

Tostarp oktobrī Latvija ir eksportējusi preces 971,334 miljonu eiro apmērā, sasniedzot lielāko eksporta apmēru mēneša laikā šajā gadā. Salīdzinājumā ar septembri eksporta apmērs audzis par 1,9% jeb 17,7 miljoniem eiro, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri eksporta apmērs samazinājies par 3,5% jeb 35,8 miljoniem eiro.

Tāpat Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka arī importā oktobrī sasniegts lielākais apmērs šajā gadā. Importējusi Latvija oktobrī preces 1,104 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,1% jeb 63,5 miljoniem eiro vairāk nekā septembrī un par 0,4% jeb 4,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn oktobrī