Uzņēmēji ir spiesti «izģērbties», lai dabūtu pasūtījumus

Spiesti «izģērbties»

Runājot par nodokļiem, Simanovičs norāda, ka viņu kā Latvijas patriotu apbēdina, ka labticīgiem nodokļu maksātājiem regulāri liek maksāt papildu nodokļus, bet vienlaikus ir ļoti daudz uzņēmumu, kas vispār gadiem nemaksā nodokļus.

Tiem, kas ir spējīgi maksāt nodokļus, slogs palielinās līdz brīdim, kad vairs nevar tos samaksāt.

Savukārt nodokļu nemaksātāji mierīgi turpina izvairīties no samaksas.

Uzņēmējs neredzot šai problēmai plānveida pieeju. Piemēram, iepirkumos noteikts zemākās cenas princips. Tā kā valsts pasūtījumi veido būtisku vietējā patēriņa sadaļu, uzņēmumi, kas piedalās konkursos, ir spiesti samazināt savu rentabilitāti. Uzņēmēji ir spiesti «izģērbties», lai dabūtu valsts pasūtījumu. Bieži vien pirmā izmaksu pozīcija, ko samazina, ir izpētei un attīstībai atvēlētie līdzekļi.

Citās valstīs strādājošie uzņēmumi šiem mērķiem tērē krietni vairāk, bet Latvijas firmām to neļauj darīt valsts pasūtījumos iestrādātais zemākās cenas princips. Tas samazina Latvijas uzņēmumu inovācijas spēju, jo uzņēmumiem nav līdzekļu šai jomai.

Vai Latvijā var darboties uzņēmums, pilnīgi godīgi maksājot visus nodokļus un izpildot visas prasības?

Simanovičs domā, ka mazajiem uzņēmumiem tas ir ļoti sarežģīti, ja ne neiespējami, bet vidējie un lielie uzņēmumi ar eksporta potenciālu un labu konkurētspēju to var izdarīt. Lai arī Eiropā uzņēmumiem ir lielākas izmaksas par darbiniekiem, pārējās izdevumu pozīcijas ir līdzīgas.

Mazajiem uzņēmumiem ir ļoti grūti izdzīvot, visu darot skaisti un pareizi.

Mazajiem uzņēmumiem ir dažādas grūtības saistībā ar darbiniekiem, piemēram, kokzāģētavā darbojas 25 strādnieki, bet katru dienu uz darbu var atnākt tikai desmit cilvēku. Uzņēmējs, neskatoties uz slinkajiem darbiniekiem, ir spiests maksāt par viņiem visiem nodokļus. Tāpēc daļa uzņēmēju pārdomā, vai vispār turpināt darbību, jo «dzīvē problēmu pietiek, lai vēl konfliktētu ar valsti par nodokļu nomaksu».

Kā iekasēs par 10% vairāk?

Valsts ir paziņojusi, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi un izdevumi pieaugs par gandrīz desmito daļu, bet, aptaujājot uzņēmējus, tikai maza daļa izteiks domas, ka viņu nākamā gada ieņēmumi kāps par 10%. «No kurienes iekasēs 9 vai 10% papildus?

Skatoties politiķu paziņojumos, dažbrīd šķiet neizprotami, kurš maksās nodokļus.

Pieaudzēt 10% pie apgrozījuma ir ļoti cēla doma. Lai mēs nodokļos varētu iekasēt par 10% vairāk, apgrozījums ir jāpieaudzē visiem.»

Jāsmejas par mūsu ministru algām

Ierēdnis nedrīkst pelnīt maz

Izsakot viedokli par valsts pārvaldi, uzņēmējs pauda atbalstu tādai pieejai, ka valsts pārvaldē strādājošajiem maksā normālas, nevis mazas algas. Labāk lai tajā strādātu salīdzinoši mazs cilvēku skaits, kas saņemtu augstu atalgojumu. Tas mazinātu korupcijas riskus un veicinātu darbinieku efektivitāti.

Ja vecākais referents saņem 600-900 eiro neto mēnešalgu, viņam jāpiestrādā citā darba vietā, lai nopelnītu iztiku, un tāpēc nekas labs no viņa darba neiznāk.

Mēs ar savām ministru algām esam izsmiekls Eiropai.

Jebkura uzņēmuma vadītājs saņem vairāk nekā Ministru prezidents.

«Tad ko mēs sagaidām? Ja mums Ministru prezidenta alga būtu 20-30 tūkstoši mēnesī, rīkotu atklātu konkursu un mēs varētu prasīt atbildību no Ministru prezidenta, viņš degtu par amatu, jo gribētu nopelnīt,» uzņēmējs sacīja. Arī VID un citu lielo valsts iestāžu vadītājiem jāsaņem lielāka alga, nevis pie esošā pieticīgā oficiālā atalgojuma vēl jādomā dažādas shēmas, kā papildināt savas ģimenes budžetu, kopā saņemot konkurētspējīgu atalgojumu, darbojoties kā valdes un padomes locekļi.

«Manuprāt, daudz vienkāršāk būtu pārdalīt šo budžetu uz mazāku skaitu ierēdņu, lai viņi ir motivēti par savu amatu un degtu par to, līdz ar to mēs sasniegtu daudz efektīvākus rezultātus,» Simanovičs teica. Tie valsts pārvaldes darbinieki, kuri būtu spiesti atstāt līdzšinējo darba vietu, varētu sākt darbu privātajā sektorā, kur patlaban ir ļoti grūti atrast labus darbiniekus.

Ja mēs paretinātu ministriju ierēdņu rindas un ļautu viņiem startēt brīvajā ekonomikā, viņi nevis tērētu valsts naudu, bet ražotu valstij naudu.

Nav pareizi, ka, samazinoties valsts iedzīvotāju skaitam, ierēdņu daudzums tiek saglabāts līdzšinējā apjomā. Kādā pētījumā noskaidrots, ka, turpinoties līdzšinējām tendencēm, līdz 2025.gadam privātajā sektorā strādājošo cilvēku skaits pret valsts sektorā nodarbināto daudzumu samazināsies. Tāpēc, ja daļa valsts sektora darbinieku nepāriet uz privāto sfēru, nav citu variantu: uzņēmējiem ir jākrāmē virsū jauni un jauni nodokļi, lai paēdinātu tos darbiniekus, kas iztiek no valsts budžeta.

Vajadzīgs citāds redzējums

Risinājumu šai problēmai uzņēmējs saskata fundamentāli citā skatījumā uz valsts pārvaldi un patēriņu. Uz šīm lietām būtu jāpalūkojas no malas. Pirmkārt, jāatmet diskusijas starp partijām un jāvienojas, ko mēs Latvijā gribam sasniegt, kas Latvija būs 2030.gadā.

«Tajā brīdī, kad mēs būsim vienojušies par vienotu vīziju, var sākt par kaut ko domāt.

Šobrīd, manuprāt, visi izstrādātie dokumenti ir ļoti tālu no reālās dzīves.

Es neesmu redzējis nevienu vienkāršu dokumentu, kam varētu gadu no gada sekot, kā mēs sasniedzam mērķus.»

Nav nozīmes izstrādāt simtiem lappušu biezus materiālus un dot tiem sarežģītus nosaukumus, ja nozares pārstāvji tajos saskata pretrunas. Piemēram, ministrija saka vienu, uzņēmēji domā otru, bet pašvaldībām vispār ir trešais viedoklis.

Vajadzīgs spēcīgs līderis

«Tas nelīmējas kopā. Es teiktu, ka mums vajag ļoti spēcīgu vizionāru, kurš pateiktu: «Mēs gribam iet tur un tur!» Tas varētu būt Valsts prezidents vai Ministru prezidents.»

Mums ir vajadzīgs kāds līderis, kas spēj saskatīt virzienu un iedvesmot tautu.

Uzņēmējs uzskata, ka nodokļu maksāšana un iedzīvotāju attieksme pret valsti ir cieši saistīta ar tās attieksmi pret uzņēmējiem.

Maksājot nodokļus un redzot, ka Latvijā ir ļoti slikti ceļi un valsts amatpersonas kļūst arvien bagātākas, bet uzņēmēji ir spiesti braukāt ar 20 gadus vecu Opelīti, cilvēkiem rodas dažādi jautājumi.

Slinkuma dēļ pamet Latviju

Arī Latvijā var nopelnīt

Pats Simanovičš tuvāko gadu laikā neplāno iesaistīties politikā, jo saskata daudz darāmā uzņēmējdarbībā. Viņam arī nav bijusi vēlme pārcelties uz dzīvi ārvalstīs, kur dzīve varētu būt vieglāka. Vīrietis sevi uzskata par pozitīvi tendētu cilvēku, kurš cenšas uz dzīvi un tajā notiekošo raudzīties optimistiski, saskatot iespējas arī Latvijā.

Es nekad neaizbraukšu no Latvijas. Mana ģimene, dzimtene un draugi ir šeit. Noteikti varu šeit nodrošināt savu iztiku.

Viņš nejūt ambīcijas aizbraukt dzīvot ārzemēs, lai nopelnītu vairāk naudas, jo iztikšana iespējama arī Latvijā.

Runājot par aizbraucējiem, Simanovičs vērš uzmanību, ka daļa no viņiem pametuši Latviju, jo krīzes dēļ sastapušies ar maksātspējas problēmām. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijas iedzīvotāji varēja aizņemties ļoti viegli un lielas summas, bet pēc tam daudziem radās atdošanas grūtības. Aizbraucot uz ārzemēm, viņi cenšas aizmukt no dzīves realitātes.

Pamēģina un saprot, ka darbā ir jāstrādā

Vērojot savu ražotņu darbiniekus, uzņēmējs zina stāstīt, ka daļa ir gatava pastrādāt pavisam īsu brīdi, bet pēc tam paziņo, ka darbs ir pārāk grūts un sarežģīts, turklāt, neizpildot dienas normu, atalgojums nav pārāk liels. Cīnoties ar slinkumu, daļa izšķiras doties uz ārzemēm un strādāt tur «kreisos» darbus.

Zemāko līmeņu darbiniekus esot ļoti grūti motivēt labi strādāt un būt lojāliem pret uzņēmumu.

Vadības līmenī cilvēku mainība ir neliela, bet krāvēju, šoferu un vienkāršo strādnieku līmenī darbinieki mainās daudz biežāk. Uzņēmējs neslēpj, ka daudz cilvēku ir vieglas naudas tīkotāji. Daļa atnāk, pamēģina strādāt, saprot, ka jāstrādā ļoti daudz, un tāpēc dodas meklēt citu darbu.

Atklāti runājot, uzņēmējs saka, ka no valsts sektora atnākušo strādnieku darba spējas bieži vien ir visai zemas. Pat ja cilvēks valsts sektorā strādājis par nodaļas vadītāju, privātajā sektorā viņš iepleš acis, saskaroties ar prasībām, precizitāti un rezultāta vērtējumu.

Daļa valsts sektorā strādājošo cilvēku ir pieraduši slaistīties.

Vietējais - labi; starptautiskais - vēl labāk

Jāatbalsta eksports

Uzņēmējs vērš uzmanību, ka ļoti bieži Latvijā pašvaldības nodarbojas ar uzņēmējdarbību, turklāt šie uzņēmumi saņem ievērojami lielāku valsts atbalstu nekā privātās firmas. Vienlaikus pašvaldību uzņēmumiem ir zemas spējas saražot konkurētspējīgus un eksportspējīgus produktus.

Bet no privātajiem uzņēmumiem prasa projektus ar eksporta potenciālu vai, vēl sliktāk, piemēram, vajadzīgs neliels uzņēmums, kas pārstrādā Latvijas atkritumus, bet būtu ar eksporta potenciālu. Ir jāsaprot, ka Latvija ir ES dalībvalsts un mūsu uzņēmēji startē vienotā Eiropas tirgū.

Mēs konkurējam ar jebkuru uzņēmumu, kas ir Eiropā un ārpus Eiropas.

Pēc Simanoviča domām, ES līdzekļus ar valsts atbalstu ir vērts iztērēt tikai tādos gadījumos, kas dod iespēju vietējiem uzņēmējiem radīt kaut ko lielu un eksportspējīgu. Vietējais tirgus būtu jāuztver kā ieskrējiena platforma.

Neorientēties tikai uz vietējo tirgu

Būtu jāatbalsta vietējie uzņēmēji, kuriem ir eksporta potenciāls, nevis jāmēģina visa ES nauda un atbalsta mehānismi piesaistīt valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Patlaban Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ļoti daudz ir valsts un pašvaldību uzņēmumu.

Vissliktākais, ka lielākie uzņēmumi valstī ir orientēti uz vietējo tirgu.

Turklāt daļa lielo kompāniju darbojas kā monopoli. Tas norāda uz dziļu uzņēmējdarbības vides degradāciju. Lielam uzņēmumam šeit ir ļoti grūti piedzimt.

Tāpat ļoti slikti, ka trūkst konsekvences nodokļu jomā. Tā iespaidā lielie uzņēmumi var pārcelt savu darbību uz citu valsti, kur starptautiskai tirdzniecībai ir labvēlīgāks nodokļu režīms. Uzņēmējs retoriski jautā: ko tad mēs darīsim?

Viena tante neiedeva atļauju

«Dažreiz skatoties uz politisko vidi, šķiet, ka cilvēki privāto ambīciju ietvaros aizmirst, ka ir ievēlēti, lai rūpētos par valsti un nāktu klajā ar redzējumiem, stratēģijām un kaut ko, kas iedvesmo cilvēkus,» Simanovičs teica un norādīja, ka viņa vadītā uzņēmumu grupa labprāt atbalsta dažādas pozitīvas iniciatīvas. Uzņēmēji vēlētos redzēt valsts iniciatīvas un stratēģiskos plānus.

Uzņēmējs ir neapmierināts, ka daudz projektu tiek norakti, jo tiem valsts iestādēs neiedod nepieciešamās atļaujas.

Daudz kas balstās uz «vienas tantes» vēlmi vai nevēlēšanos izsniegt kādu atļauju.

Vajadzētu izvērtēt un, iespējams, mainīt mūsu sabiedriskās apspriešanas procesu. Varbūt tieši tāpēc pie mums neuzbūvēja vairākas lielas rūpnīcas. Ir jāsaprot, ka ekonomiskā izaugsme ir saistīta ar piesārņojumu, bet mūsdienās to var ļoti labi vadīt.

Nesakārtotā veselības aprūpe

Jo labāk un vairāk darbojas uzņēmumi, jo valsts var iekasēt lielākus nodokļus un tai klājas labāk, piemēram, var sakārtot un attīstīt veselības aprūpi.

Uzņēmējam radies priekšstats, ka bez privātās veselības apdrošināšanas var iedzīvoties pamatīgās problēmās, pirms ir iespēja doties pie ģimenes ārsta. Pat maksājot visus nodokļus, ja vēlas, lai bērni neslimo, Simanovičs ir spiests algot privātu ārstu.

Ar četriem bērniem nav iespējams tik vienkārši aizbraukt uz poliklīniku un izstāvēt garās rindas.

Valsts iestāžu darba laika sistēma nav draudzīga apmeklētājiem, jo vairums iestāžu strādā no pulksten 8 līdz 17. Nav normāli, ka darbaspējīgam cilvēkam ir jāņem brīvdiena, lai nokārtotu savas darīšanas.

Jābraukā apkārt viena paraksta dēļ

Lai gan dzīvojam 21.gadsimtā, ļoti daudzās iestādēs vajadzīga fiziska ierašanās. Ļoti daudz ir gadījumu, kad jāaizbrauc uz valsts iestādi un jāuzliek viens paraksts, kaut arī situāciju varētu atrisināt ar e-parakstu.

Valstij būtu jārūpējas, lai darbaspējīgie iedzīvotāji maksimāli daudz sava darba laika pavadītu darbā, nevis viņiem būtu jādodas uz dažādām iestādēm.

Viens no risinājumiem būtu arī valsts iestāžu darba laika maiņa, piemēram, no pulksten 13 līdz 20. Tad strādājošie varētu daudz vieglāk nokārtot savas privātās darīšanas, nekavējot darbu.

Nav pareizi, ka valsts pārvaldē strādājošie darbojas daudz laiskāk nekā privātajā sektorā strādājošie un apkalpo klientus lēni. Būtu interesanti, ja valsts iestādes sāktu sacensties par naudas efektīvu izlietošanu.

Simanovičs norāda uz Igaunijas veiksmīgo pieredzi – kaimiņvalstī Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir netraucēt uzņēmējiem darboties un rīkoties preventīvi saistībā ar nodokļu nemaksāšanu. Ja igauņu ieņēmumu dienestam rodas aizdomas, ka uzņēmējs nemaksā nodokļus, viņam piezvana un pasaka par aizdomām.

Ja Latvijas VID piezvanītu iespējamiem nodokļu nemaksātājiem, mums nebūtu jātērē milzu nauda auditiem un jāalgo vesela auditoru armija.

«Prevensijā ir ļoti liels spēks, ja spēj analizēt, kur ir vājās vietas organizācijā, un preventīvi rīkoties, lai nerastos problēmas.» Nav pareizi, ka mūsu valsts ir ļoti policejiska un par katru pārkāpumu nosaka sodu, piemēram, VID auditors atnāk un pasaka, ka viņam ir noteikts atrast, par ko uzņēmumu sodīt.