Negrasās meklēt atbildīgos par iespējami neizdevīgo bankas «Citadele» pārdošanu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Lai arī Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka banka «Citadele» pārdota par zemāku cenu, nekā bija iespējams, ir jau otrais līdzīgais – to pašu secināja arī parlamentārās izmeklēšanas komisija –, atbildīgos par šo iznākumu neviens nemeklēs. Tas izriet no iesaistīto pušu un amatpersonu teiktā, trešdien vēstīja LTV «Panorāma».

Otrdien publiskotais Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka, novilcinot laiku, «Citadele» pārdota par 25 līdz 75 miljoniem eiro zemāku cenu nekā tās vērtība, trešdien, 19.oktobrī, bija uz Saeimas deputātu galda.

Neskatoties uz atsevišķiem iebildumiem, Valsts kontroles secinātais gan tika apspriests aiz slēgtām durvīm, jo

daļa dokumentu par pārdošanas procesu joprojām ir apzīmogota ar slepenības zīmogu,

un arī Valsts kontroles ziņojumā ik pa laikam nākas atdurties pret teksta pārrāvumiem ar norādi – dienesta vajadzībām vai ierobežota pieejamība.

Tomēr galvenie secinājumi ir skaidri, un arī pēc sēdes Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) atzina, ka šis nav pirmais signāls, kas liecina par neizdevīgo pārdošanu. Tomēr neesot, no kā prasīt atbildību.

«Ziniet, te jau gribot negribot nevarēs atrast nevienu atbildīgo.

Nu, ja prokuratūra neatrada nevienu atbildīgo,

mēs varam konstatēt tikai to, ko mēs te runājām, ka tas varēja notikt izdevīgāk, labāk un profesionālāk,»

teica Bērziņš.

Privatizācijas aģentūra pārmetumus noraida

Privatizācijas aģentūra, kas bija bankas «Citadele» kapitāldaļu turētājs un vadīja pārdošanas procesu, uzskata, ka Valsts kontroles atzinumam nemaz nav pamata.

Privatizācijas aģentūrai saskaņā ar nolīgto konsultantu ieteikumiem gan bijušas cerības uz labāku iznākumu, taču nelabvēlīgu fonu esot radījusi tobrīd sākusies krīze Krimā un Krievijai noteiktās sankcijas. 2011.gads, kad tika apturēta «Snoras» un «Krājbankas» darbība, radījis vēl nelabvēlīgāku fonu, un daudzi investori tobrīd sāktajā pārdošanas procesā atsaukuši savus piedāvājumus.

«Tas jau nenozīmē, ka mēs būtu pārdevuši dārgāk, jo tie investori, kas mums palika, tie

cenu piedāvājumi neliecināja, ka varējām pārdot dārgāk. Es domāju, mēs pat būtu pārdevuši lētāk,»

teica Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs.

Jāmaina konsultantu atalgošanas kārtība?

Pretēji Privatizācijas aģentūras nolīgtajiem konsultantiem Latvijas Banka gan jau tobrīd mudināja pārdošanu neatlikt un tagad atzīst – Valsts kontroles atzinums precīzi iezīmē vājās vietas šādu darījumu organizēšanā, saskaņošanā un konsultantu lomas noteikšanā. Centrālā banka pauž cerību, ka valdība to ņems vērā turpmāk.

Ekonomikas ministrija, kas pārrauga Privatizācijas aģentūru, steigt kādus normatīvus labojumus gan nedomā.

«Ekonomikas ministrija ir bijusi tikai kā Privatizācijas aģentūras turētājs, un ekonomikas ministrs visos procesos ir piedalījies kā Ministru kabineta loceklis. Tāpēc jautājums, vai būtu maināma kārtība vai ne, būtu visa Ministru kabineta jautājums, ne tikai ministrijas,» teica ministrijas pārstāve Ieva Jaunzeme.

Uz jautājumu, kā rīkoties krīzes situācijā, Jaunzeme atzina: «Varu pateikt tikai vienu – ir ļoti dažādi aktīvi, kas valstij būtu jāatsavina, un viņiem būtu ļoti dažādas atsavināšanas kārtības.»

Saeimas komisijas vadītājs Bērziņš gan uzskata, ka

būtu jāmaina vismaz konsultantu algošanas kārtība.

«Citadeles» pārdošanas procesā konsultantiem samaksāti vairāk nekā pieci miljoni eiro. Taču valsts konsultantu pakalpojumus izmantojusi arī citiem darījumiem, kas nav izrādījušies veiksmīgi, tādēļ to atalgojums vairāk būtu jāsaskaņo ar attiecīgo darījumu iznākumu.

Krūmiņa: Bankas pārdošana vilcināta

Jau ziņots, Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādīja, ka,

vilcinot procesu – pārdodot banku nevis 2011.gadā, bet tikai 2014.gadā, nav iegūta labākā iespējamā cena.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš atzina – valsts varēja pārdot «Citadeles» banku izdevīgāk, bet

klupšanas akmens bija pārāk nekritiska paļaušanas uz konsultantiem, neanalizējot un nevērtējot viņu ieteikumus.

Valdība «Citadeles» akcijas pārdeva «Ripplewood» un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro. Valsts kontrole uzskata, ka banku varēja pārdot izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk.

Krūmiņa norādīja, ka «Citadeles» pārdošanas gadījumā bankas akciju pārvaldītāja Privatizācijas aģentūra «lielā mērā kalpoja kā pastkastīte» starp valdību un konsultantiem investīciju banku «Societe Generale» un citiem, kuriem par darījumu kopumā samaksāja 5,5 miljonus eiro.

Taču bija arī Latvijas Bankas viedoklis, kas atšķīrās no konsultantu viedokļa, bet tas netika pietiekami analizēts, norādīja Krūmiņa.

Uz augšu