Negrasās meklēt atbildīgos par iespējami neizdevīgo bankas «Citadele» pārdošanu

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Lai arī Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka banka «Citadele» pārdota par zemāku cenu, nekā bija iespējams, ir jau otrais līdzīgais – to pašu secināja arī parlamentārās izmeklēšanas komisija –, atbildīgos par šo iznākumu neviens nemeklēs. Tas izriet no iesaistīto pušu un amatpersonu teiktā, trešdien vēstīja LTV «Panorāma».

Otrdien publiskotais Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka, novilcinot laiku, «Citadele» pārdota par 25 līdz 75 miljoniem eiro zemāku cenu nekā tās vērtība, trešdien, 19.oktobrī, bija uz Saeimas deputātu galda.

daļa dokumentu par pārdošanas procesu joprojām ir apzīmogota ar slepenības zīmogu,
«Ziniet, te jau gribot negribot nevarēs atrast nevienu atbildīgo.

Nu, ja prokuratūra neatrada nevienu atbildīgo,

mēs varam konstatēt tikai to, ko mēs te runājām, ka tas varēja notikt izdevīgāk, labāk un profesionālāk,»

Privatizācijas aģentūra pārmetumus noraida

Privatizācijas aģentūra, kas bija bankas «Citadele» kapitāldaļu turētājs un vadīja pārdošanas procesu, uzskata, ka Valsts kontroles atzinumam nemaz nav pamata.

Privatizācijas aģentūrai saskaņā ar nolīgto konsultantu ieteikumiem gan bijušas cerības uz labāku iznākumu, taču nelabvēlīgu fonu esot radījusi tobrīd sākusies krīze Krimā un Krievijai noteiktās sankcijas. 2011.gads, kad tika apturēta «Snoras» un «Krājbankas» darbība, radījis vēl nelabvēlīgāku fonu, un daudzi investori tobrīd sāktajā pārdošanas procesā atsaukuši savus piedāvājumus.

cenu piedāvājumi neliecināja, ka varējām pārdot dārgāk. Es domāju, mēs pat būtu pārdevuši lētāk,»

Jāmaina konsultantu atalgošanas kārtība?

Pretēji Privatizācijas aģentūras nolīgtajiem konsultantiem Latvijas Banka gan jau tobrīd mudināja pārdošanu neatlikt un tagad atzīst – Valsts kontroles atzinums precīzi iezīmē vājās vietas šādu darījumu organizēšanā, saskaņošanā un konsultantu lomas noteikšanā. Centrālā banka pauž cerību, ka valdība to ņems vērā turpmāk.

Ekonomikas ministrija, kas pārrauga Privatizācijas aģentūru, steigt kādus normatīvus labojumus gan nedomā.

«Ekonomikas ministrija ir bijusi tikai kā Privatizācijas aģentūras turētājs, un ekonomikas ministrs visos procesos ir piedalījies kā Ministru kabineta loceklis. Tāpēc jautājums, vai būtu maināma kārtība vai ne, būtu visa Ministru kabineta jautājums, ne tikai ministrijas,» teica ministrijas pārstāve Ieva Jaunzeme.

Uz jautājumu, kā rīkoties krīzes situācijā, Jaunzeme atzina: «Varu pateikt tikai vienu – ir ļoti dažādi aktīvi, kas valstij būtu jāatsavina, un viņiem būtu ļoti dažādas atsavināšanas kārtības.»

būtu jāmaina vismaz konsultantu algošanas kārtība.

Krūmiņa: Bankas pārdošana vilcināta

vilcinot procesu – pārdodot banku nevis 2011.gadā, bet tikai 2014.gadā, nav iegūta labākā iespējamā cena.
klupšanas akmens bija pārāk nekritiska paļaušanas uz konsultantiem, neanalizējot un nevērtējot viņu ieteikumus.

Valdība «Citadeles» akcijas pārdeva «Ripplewood» un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro. Valsts kontrole uzskata, ka banku varēja pārdot izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk.

Krūmiņa norādīja, ka «Citadeles» pārdošanas gadījumā bankas akciju pārvaldītāja Privatizācijas aģentūra «lielā mērā kalpoja kā pastkastīte» starp valdību un konsultantiem investīciju banku «Societe Generale» un citiem, kuriem par darījumu kopumā samaksāja 5,5 miljonus eiro.

Taču bija arī Latvijas Bankas viedoklis, kas atšķīrās no konsultantu viedokļa, bet tas netika pietiekami analizēts, norādīja Krūmiņa.

Vairāk rakstu

Uz augšu