PVO: Latvija jau tagad var palielināt finansējumu veselībai līdz 5% no IKP

Viņš uzsvēra, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem, ārstēšanai, zālēm un tamlīdzīgi.

Latvija veselības aprūpei atvēl krietni mazāk nekā kaimiņvalstis. Tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomisko attīstību, būtu iespējams medicīnai atvēlēt 5% no IKP, norādīja PVO pārstāvis. Arī pie pašreizējās nodokļu sistēmas būtu iespējams veselībai atvēlēt vairāk, viņš norādīja. Šobrīd Latvija veselībai tērē aptuveni 3% no IKP.

Viņš skaidroja, ka lielākoties ekonomiski attīstītās valstis, pie kurām pieder arī Latvija, veselībai no valdības vispārējiem tēriņiem atvēl 14% no visiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr Latvija veselībai atvēl tikai 9,8% no vispārējiem valdības tēriņiem, kas ir tāds pats līmenis kā, piemēram, Kirgizstānā vai citās bijušajās PSRS valstīs.

PVO pārstāvis arī norādīja, ka Latvijā ir lieli pacientu līdzmaksājumi, kas palielina iedzīvotāju finansiālo neaizsargātību. Kopumā Latvijā 12,9% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt nabadzīgiem veselības aprūpei nepieciešamo izmaksu dēļ, norādīja Evetovits.

PVO ieskatā, palielinot finansējumu veselībai, var pasargāt iedzīvotājus finansiāli un arī veselības ziņā. Tāpat, samazinot pacientu līdzmaksājumus, situācija uzlabotos trūcīgajiem iedzīvotājiem un pensionāriem.

Evetovits aicināja Latviju palielināt finansējumu veselības aprūpei un norādīja, ka tā ir politiska izšķiršanās.

Kā konferencē norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners, ministrijas iecere ir jau 2018.gadā panākt, ka veselībai tiek atvēlēti 12,8% no kopējiem valdības tēriņiem, bet 2023.gadā - jau 14,4% no valdības tēriņiem.

VM gan norāda, ka, lai to panāktu, nepieciešams noteikt minimālo nozares finansējumu, kā arī atrast jaunu finansējuma avotu, lai palielinātu kopējo nozares finansējumu.