Cilvēki reklāmas vērošanai atvēl arvien mazāk laika, un reklāmas mērķa auditoriju ir jāspēj piesaistīt īsā laikā, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.
Reklāmas vērošanai cilvēki atvēl arvien mazāk laika; auditoriju jāspēj piesaistīt īsā laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa pastāstīja, ka viena no fundamentālām izmaiņām nozarē ir tas, ka cilvēki atvēl arvien īsāku laiku reklāmas vērošanai. «Ir jāspēj piesaistīt uzmanību ļoti īsā laikā. Ja mēs runājam, piemēram, par ļoti populārajām «Google» reklāmām, tad viņu galvenais uzdevums ir ļoti īsā laikā piesaistīt uzmanību. Tas, vai viņiem tas izdodas vai ne, ir cits jautājums,» sacīja Liepiņa.
Viņa piebilda, ka iepriekšminētā tendence ir saistīta ar to, ka palielinājies cilvēku dzīves ātrums un uzmanība tiek sadalīta starp vairākām blakus lietām. Līdz ar to sarūk laiks, ko cilvēki velta kaut kam konkrēti, piemēram, reklāmai. Liepiņa piebilda, ka noturēt cilvēku uzmanību ir viens no reklāmas nozares izaicinājumiem nākotnē.
Arī reklāmas aģentūras «Abnormal» radošais direktors Raimonds Platacis piekrita, ka reklāmas vērošanai atvēlētais laiks samazinās. «Cilvēkus mūsdienās ir ļoti grūti ar kaut ko pārsteigt. Tas ir tāpat, kā ienākt spēļu istabā, kurā ir pilns ar krāsainām mantiņām, un mēģināt pievērst bērna uzmanību ar vēl vienu grabuli. Ja tu nespēj ieinteresēt pirmajās sekundēs, tad, visticamāk, vēstījums paliks nepamanīts. Reklāmas veidotāju uzdevums ir iepakot vēstījumu tā, lai auditorija dalās ar to, lai cilvēki paši kļūst par reklāmas vēstnešiem,» sacīja Platacis.
Viņš arī piebilda, ka arvien lielāku lomu cilvēka dzīvē ieņem video formāts - pateicoties pieejamībai, tā patēriņš internetā palielinās. «»Netflix», «Shortcut», «Viaplay» par demokrātisku maksu ļauj legāli skatīties visu, kas jebkad ir uzfilmēts ar profesionālu kameru. Turklāt viss ir legāli - nekādu vīrusu, nekādu torentu un lēno lejupielāžu. Šo platformu lietošana kļūst arī par sava veida stila/statusa lietu, tāpēc «subscription» servisu lietojamība nākotnē un šo servisu reklāma arvien pieaugs,» sacīja Platacis, piebilstot, ka šajā ziņā lielākie zaudētāji ir radio, kuriem paliek aizvien grūtāk sasniegt jauno auditoriju un auditoriju ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, kas visaktīvāk izmanto straumēšanas pakalpojumus.
Platacis sacīja, ka reklāmas aģentūras arvien vairāk domā par nišas kanāliem, kurus izvēlas mērķauditorija un kur bieži vien ar mazākām un pārdomātākām investīcijām iespējams sasniegt lielāku efektu. «Mūsdienās mums ir ļoti daudz iespēju izprast cilvēku paradumus - «Google» zina, kādas mums ir problēmas attiecībās, un, ieejot «Ebay», mums jau tiek piedāvāts tas, ko tikko mēs meklējām portālā «ss.lv«. Reklāmas investīciju efekts ir atkarīgs no mārketinga vadītāja vēlmes nogādāt vēstījumu patērētājam pa drošu maksas ceļu vai meklēt jaunas taciņas. Bieži vien tas ir klienta un aģentūras kopdarbs, kur, saliekot kopā vēlmes, kompetences un tendences, nonākam pie rezultāta,» teica Platacis.
Arī pētījumu kompānijas «TNS Latvia» Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters apstiprināja, ka pēdējos piecos gados pieaug video reklāmas apmērs internetā, kas strauji attīstās. Tajā pašā laikā arī tādi pamata mediji un risinājumi, kas ir bijuši iespējami līdz šim, joprojām tiek lietoti.
Viņš teica, ka pieaug pieprasījums arī pēc Latvijā ražotām reklāmām. «Pēc krīzes būtiski samazinājās jaunražotas, vietējā ražojuma reklāmas, taču pēdējā laikā to kļūst arvien vairāk, lai gan pieprasījums vēl nav atgriezies pirmskrīzes līmenī,» sacīja Rumpēters.
Jau ziņots, ka Latvijas mediju reklāmas tirgus 2015.gadā audzis par 2% un sasniedzis 77,2 miljonus eiro. Pērn no kopējā mediju reklāmas tirgus apjoma 43% aizņēma reklāma televīzijā, 19% - reklāma internetā, 12% veidoja reklāma radio, 10% - žurnālos, 9% - vides reklāmā, 6% - laikrakstos, bet reklāma kino aizņēma 1% no Latvijas reklāmas tirgus.