Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar Grieķiju arī pēc starptautiskā aizdevuma programmas noslēguma, Eiropas Komisija (EK) vienojusies ar Grieķijas valdību no 21.augusta sākt pastiprinātu šīs valsts uzraudzību, uzstājoties EK kolēģijā, norādīja EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Saskaņā ar Eirogrupas jūnijā panākto vienošanos 20.augustā tiks sekmīgi pabeigta Grieķijas programma, kas būs nozīmīgs datums Grieķijai un Eiropai, un var teikt, ka «Grieķija atgriežas pie normālas lietu kārtības», norādīja EK priekšsēdētāja vietnieks.
«EK kolēģija šodien pieņēmusi lēmumu, ņemot vērā šīs Grieķijas ekonomikas būtiskākās problēmas un nepieciešamību nodrošināt to reformu turpināšanu un pabeigšanu, kas saskaņotas Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) programmā,» teica Dombrovskis.
Šodien pieņemtais lēmums par pastiprinātu uzraudzību ļaus uzturēt ciešāku dialogu ar Grieķiju un biežāk saņemt ziņojumus par ekonomikas, finanšu un politikas norisēm valstī, nekā tas būtu valstīm, kas pilnībā pabeidz starptautiskā aizdevuma programmu. Pastiprinātā uzraudzība tiks saskaņota ar Eiropas Semestra procesu.
Tāpat ar laiku pastiprinātā uzraudzība tiks aizstāta ar regulāru uzraudzību pēc programmas darbības beigām tāpat kā attiecībā uz visām bijušajām programmas valstīm - līdz brīdim, kad lielākā daļa (75%) aizdevumu būs atmaksāti. EK arī turpinās sniegt Grieķijai tehnisku atbalstu reformu procesā.
Dombrovskis norādīja, ka pagājušajā mēnesī EK parakstīja jaunu atbalsta plānu par 32 reformu projektiem Grieķijā. Plāns ietver atbalstu tiesu sistēmas reformām, vēl efektīvāku nodokļu iekasēšanu, Grieķijas Attīstības bankas izveidošanu investīciju piesaistei un Grieķijas valsts pārvaldes nostiprināšanu sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka «pastiprināta uzraudzība» nenozīmē nekādus jaunus nosacījumus vai saistības - jāīsteno tikai tās reformas, par kurām tika panākta vienošanās saskaņā ar ESM programmu.
Dombrovskis skaidroja, ka pēc programmas noslēgšanas uz Grieķiju tāpat kā uz visām pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm attieksies Eiropas fiskālās un makroekonomiskās politikas koordinācijas cikls - Eiropas Semestris. Visām eirozonas dalībvalstīm līdz 15.oktobrim jāiesniedz EK budžeta projekti, lai EK varētu izteikt savu viedokli par valstu fiskālo politiku. Visās ES valstīs tiek pārbaudīta arī iespējamā makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Katru pavasari maijā dalībvalstis saņem konkrētus ieteikumus par fiskālo un reformu gaitu.
«Tādējādi Grieķijai atgriešanās pie «normālās» lietu kārtības jau pati par sevi ir pozitīva un apsveicama. Taču tajā pašā laikā, kā lēmusi Eirogrupa, mums jāpalīdz Grieķijai nodrošināt konsekventa politika jeb spēja veikt reformas, par kurām jau tika panākta vienošanās starptautiskā aizdevuma programmas laikā, un turpināt īstenot piesardzīgu fiskālo un finanšu politiku,» sacīja Dombrovskis.
Pēc šiem astoņiem gadiem, kad Grieķija saņēma starptautisko finanšu palīdzību, Grieķijai ir jānostiprina ekonomikas ilgtspēja, lai Grieķijas iedzīvotāju centieni nebūtu veltīgi, pārliecību pauda EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos. Tas arī nozīmē, ka Grieķijai pašai būs jāaizņemas nepieciešamie finanšu resursi finanšu tirgū. Finansēšanas pasākumi, par kuriem vienojusies Eirogrupa, nodrošina, ka Grieķija var atgriezties tirgū pakāpeniski.
Pēc Dombrovska domām, Grieķijai šis laiks jāizmanto, lai vairotu starptautisko finanšu tirgu, investoru un biznesa sabiedrības uzticēšanos, kas sagaida stabilitāti un paredzamību. Viņš uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi, jo Grieķija joprojām saskaras ar būtiskām problēmām: augstu bezdarbu, ļoti augstu valsts parāda līmeni, ļoti augstu ienākumus nenesošu aizdevumu līmeni, joprojām vāju konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi, kurā nepieciešami būtiski uzlabojumi.
«Šīs problēmas tika sistemātiski risinātas starptautiskā aizdevuma programmas īstenošanas laikā. Tomēr Grieķijā, tāpat kā citās dalībvalstīs, ir vajadzīgs laiks, lai reformas pilnībā īstenotu un sagaidītu rezultātus. Vairākas starptautiskā aizdevuma programmas laikā saskaņotās reformas joprojām nav pilnībā pabeigtas,» teica EK priekšsēdētāja vietnieks, norādot, ka jāmin konkrētu pasākumu īstenošana tādās jomās kā fiskālā politika, finanšu stabilitāte, sociālā labklājība, darbaspēka un preču tirgus un valsts pārvalde. Tomēr vienlaikus Grieķija ir apņēmusies pabeigt šīs reformas.
