Lai arī tieša ietekme uz Latvijas eksportu nebūs milzīga, jo eksports uz Lielbritāniju ir 5% no kopējā apjoma, taču tas var skart konkrētu nozari – kokapstrādi, kurai Lielbritānija ir nozīmīgs tirgus un kura cietīs visvairāk, atzina «Swedbank» ekonomists Mārtiņš Kazāks
Šo nozari var negatīvi ietekmēt gan britu mārciņas kursa kritums, gan pieprasījums var mazināties.
Ja tā notiks, tas ietekmēs bezdarba samazināšanās tempu, eksports neaugs kā cerēts.
«Mazāki kļūs arī mūsu emigrantu naudas pārvedumi ģimenēm Latvijā. Ja «Brexit» izraisīs vājumu visā Eiropas ekonomikā, tad tas skars jau visu eksportu. Latvijai tas nozīmētu eksporta apjoma kritumu, nelielu bezdarba kāpumu, mazākus kā cerēts ienākumus valsts un pašvaldību budžetos, piebremzēs vēlmi investēt. Izaugsme Latvijā sašļuks. Konkurence eksporta tirgos kļūs vēl asāka un algas celt būs grūtāk,» skaidroja eksperts.
Tomēr kopumā Latvijas ekonomikas spēks nebūs atkarīgs no Lielbritānijas izstāšanās, bet gan no cik daudz paši spēsim izdarīt, sacīja Kazāks. Negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs jūtama, bet nekas ļoti dramatisks.
Tādēļ savas tautsaimniecības stiprināšanai jādara tas, par ko runāts daudzus gadus – jāveic strukturālās reformas daudzās nozarēs, tajā skaitā, tieslietās, veselībā, izglītībā. «Varam izdzīvot, ja esam spēcīgi,» sacīja Kazāks.
Visvairāk īstermiņā no «Brexit» cietīs pati Lielbritānijas ekonomika, kas negatīvāka scenārija gadījumā var ieslīdēt recesijā, norādīja ekonomists. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru strauji sarukusi līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada, akciju tirgi pasaulē krīt, obligāciju ienesīgums arī. Turklāt sarukusi arī eiro vērtība.
«Svārstību amplitūda tuvākajās nedēļās būs ļoti augsta. Lai neizraisītu kaut ko līdzīgu «Lehman» 2008.gadā radītai krīzei, centrālās bankas nepieciešamības gadījumā tirgum nodrošinās papildus likviditāti. Procentu likmes būs zemākas un zemas ilgāk nekā tas tika prognozēts pirms «Brexit». Jau tā diezgan vārgā pasaules ekonomikas attīstība piebremzēsies, investīciju aktivitāte «pierausies»,» sacīja Kazāks.
Tomēr īstermiņa krasās svārstības finanšu tirgos nomierināšoties. Ekonomiskās sāpes pāries, bet ģeopolitiskie riski paliks un tas būs galvenais paliekošais efekts no «Brexit».
Ģeopolitiska neskaidrība gan saglabāsies gadiem un nezināmā ir ļoti daudz. Ņemot vērā reģionāli ļoti dažādo atbalstu «Brexit», ir risks, ka Lielbritānija pati sāk dalīties. Ekonomists arī norādīja, ka netiešais efekts var būt pat lielāks nekā tiešais, ja citas Eiropas valstis sāk līdzīgus procesus kā Lielbritānija.
«Ļoti daudz izaicinājumu ir arī Eiropai – «Brexit» mudinās līdzīgus lēmumus apspriest arī citās valstīs. Tuvākajā laikā ir daudz vēlēšanu, kur pie varas var nonākt radikālas partijas, piemēram, jau šajā nedēļas nogalē Spānijā. Tas, vai Eiropa kļūs spēcīgāka vai vārgāka, to mēs vēl nezinām. Latvijai nepieciešama spēcīga Eiropa,» uzsvēra Kazāks.