Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ušakova e-pastu lietā aizturētais žurnālists sūdzas par policiju

Rīgas mērs Nils Ušakovs FOTO: LETA

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) elektroniskā pasta uzlaušanas lietā aizdomās turētais portāla «kompromat.lv» pārstāvis Leonīds Jākobsons ģenerālprokuratūru lūdzis veikt pārbaudi saistībā ar iespējamiem policistu pārkāpumiem kratīšanas laikā viņa dzīvesvietā.

Iesniegumā Jākobsons norāda, ka 15.decembrī četri Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldes 4.nodaļas darbinieki veikuši kratīšanu viņa dzīvesvietā, cenšoties «izprovocēt uz neadekvātu rīcību, izvirzot man dažādas pretenzijas un dodot pretrunīgas komandas».

Kratīšana bez lieciniekiem

Piemēram, policijas darbinieks Vīksne viņam pavēlējis apsēsties istabā, kur atradies darba kabinets, bet pats un pārējie policijas darbinieki klejojuši pa parējām dzīvokļa istabām un veikuši tur kratīšanu, tāpēc Jākobsons nav varējis nodrošināt savu klātbūtni vienlaicīgi visās dzīvokļa telpās un bijis spiests pārvietoties starp istabām no viena policijas darbinieka pie cita, jo viņš baidījies, ka «nemanot, slepus, dzīvoklī var tikt novietots kāds aizliegts priekšmets vai viela, jo visa izvirzītā apsūdzībā ir tīra politika».

«Tāpat es neizslēdzu iespēju, ka no mana dzīvokļa var pazust mantas vai dokumenti, kas netiks atzīmēti kratīšanas protokolā,» raksta Jākobsons.

Viņš norāda, ka veicis rakstiskas piezīmes ar pildspalvu, kā arī saskaņā ar policista norādījumiem parakstījis dažādus procesuālus dokumentus.

Noticis fizisks uzbrukums

«Vienā brīdī, pēc kārtējā dokumenta parakstīšanas, kad es stāvēju istabas vidū, man no aizmugures fizisku uzbrukumu izdarīja Vīksne, kas rāva man no rokām ārā pildspalvu un, to raujot, salauza. Pēc šā incidenta viņš paziņoja, ka esmu viņam izrādījis fizisku pretestību un nepakļaujos policijas darbinieku norādījumiem un tāpēc tiks izsaukta specvienība, kas ar mani tiks galā,» raksta Jākobsons.

«Šādu rīcību uztveru kā dienesta pilnvaru pārsniegšanu nolūkā tīri fiziski un morāli mani iebiedēt, ļaujot noprast, ka ar mani turpmāk viss kas var gadīties. Minētais policijas darbinieks pa telefonu tiešām izsauca papildu policijas darbiniekus - ieradās divi policijas darbinieki, apbruņoti, bruņuvestēs, policijas ekipējumā, un es tiku fiziski aizvests no sava dzīvokļa, kur tika turpināta kratīšana jau bez manas klātbūtnes,» norāda Jākobsons.

Viņš norāda, ka 17.decembrī ticis atbrīvots no apcietinājuma un advokāts viņam nodevis dzīvokļa kratīšanas protokolu, kuru viņam iedevuši policijas darbinieki.

No dzīvokļa pazudusi digitālā kamera

«Minētais protokols ir praktiski nesalasāms arī ar lupas palīdzību, taču vienalga mēģināju salīdzināt no dzīvokļa pazudušos priekšmetus un dokumentus ar protokolā norādīto. Tā rezultātā es atklāju, ka no dzīvokļa ir pazudusi digitālā kamera »Olympus Camediac 765 Ultra zoom«, no kuras palikusi tikai tukša kastīte. Kratīšanas protokolā es šo priekšmetu neredzu kā izņemtu. Bez tam, vērtējot visu izņemto, viennozīmīgi varu secināt, ka galvenokārt policijas darbiniekus interesējuši informācijas nesēji, kuros norādīti manis kā profesionāla žurnālista sadarbības partneri un informācijas avoti,» norāda iesnieguma autors.

Viņš pieļauj, ka

«kāds ir pasūtījis šādu ziņu iegūšanu, kas tagad pamazām no žurnālista noslēpuma kļūst par plaši pieejamu informāciju».

Šādu secinājumu viņš izdara no tā, ka viņa klātbūtnē, kad viņš atradies policista Liepiņa darba kabinetā policijas telpās, «pie viņa datora nāca un man izņemto informāciju monitorā lasīja kādi 6-8 manis agrāk neredzēti policijas darbinieki, kuriem diez vai bija pielaide un atļauja izmeklēšanas noslēpumam, par ko uzskatāmi manas krimināllietas materiāli».

Līdz ar to Jākobsons lūdz pārbaudīt šos faktus un sākt kriminālprocesu par nodarīto morālo un materiālo kaitējumu.

Kratīšana, izmeklējot mēra epasta uzlaušanu

Kā ziņots, izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova e-pasta uzlaušanu, Valsts policija veica kratīšanu portāla «kompromat.lv» pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.

Kriminālprocess ir sākts par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 144.panta 1.daļā - par personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kā arī par tādas informācijas un programmu noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai saistībā ar datu elektronisko apstrādi. Vēlāk to apstiprināja arī VP preses pārstāve Sintija Virse.

Minētajā Krimināllikuma pantā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Lietu sāk, balstoties uz Ušakova iesniegumu

Kriminālprocesu policija sāka 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.

Portālā «kompromat.lv» tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.

Portāls «kompromat.lv», kura rīcībā nonākusi Ušakova un Hapilova sarakste, ir vērsies Ģenerālprokuratūrā, lai tiktu izvērtēts, vai šī sarakste neliecina par Ušakova nelikumīgu darbību. Kopumā portāla rīcībā nonākuši «tūkstošiem e-pastu», un tajos esot arī informācija par «Saskaņas centra» reklāmas kampaņām un par to, kurš un par kādiem līdzekļiem tās rīkojis, kā arī cita informācija.

kompromat.lv uzbrūk hakeri un izdzēš visu informāciju

Pēc šo vēstuļu publicēšanas portāls «kompromat.lv» kļuva par hakeru uzbrukuma upuriem. Par to portāla veidotāji vērsās policijā. Policija aģentūrai LETA apliecināja, ka iesniegums ir saņemts un tas tiekot vērtēts.

Jākobsonam jau pirms vairākiem gadiem bija konflikts ar Ekonomikas policijas pārvaldi (EPP), kuras paspārnē izveidotā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa tagad izmeklē viņa lietu. Pēc Jākobsona sūdzības, ka divi EPP darbinieki - Germans Čistjakovs un Viktors Montiks - mēģinājuši uzkūdīt kādu uzņēmēju ar viņu izrēķināties, policistiem tika piemērots disciplinārsods - piezīme. Jākobsons norādīja, ka šāda iecere saistīta ar kritiku, kuru «kompromat.lv» savulaik publicēja par EPP toreizējo priekšnieku Ivanu Roščenkovu.

Savukārt Montiks, kura vadītā nodaļa nodarbojas ar cīņu pret nelikumīgu akcizēto preču apriti, pagājušajā mēnesī tika atbrīvots no pienākumu pildīšanas saistībā ar aizdomām par kontrabandas piesegšanu. Iespējamo noziegumu konstatēja Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Grāmatā «Cits ķēķis: zem likumīgā jumta» aprakstīts Jūrmalas prokurores kukuļņemšanas lietā apsūdzētā uzņēmēja Borisa Rjazanska iesniegums Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kurā cita starpā minēts, ka, «vadoties no dažādiem tiešiem un netiešiem pierādījumiem», esot jāsecina, ka portāla «kompromat.lv» pārstāvji «iespējams, izpilda nelikumīgus KNAB lūgumus par atsevišķu valsts amatpersonu nomelnošanu, kā arī nepatiesu ziņu izplatīšanu par fiziskajām personām».

Uz augšu
Back