Kā svin Ziemassvētkus citās valstīs?

FOTO: AP/Scanpix

Kaut arī Ziemassvētki ir ģimenes tuvības un mīļo cilvēku apdāvināšanas svētki gandrīz visās pasaules valstīs, tomēr katrā valstī tie tiek svinēti atšķirīgi. Piedāvājam apskatīt, kā tie tiek svinēti 15 dažādās valstīs, neskaitot Latviju.

 

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Beļģija

6. decembrī tiek svinēti Sinterklaas jeb Svētais Nikolass, kas ir pilnīgi atšķirīgi svētki no Ziemassvētkiem. Santa Klausu Beļģijā sauc de Kerstman vai le Père Noël, un viņam ir jānāk ap Ziemassvētku dienu, lai atnestu bērniem dāvanas. Tās tiek atrastas zem eglītes vai zeķēs netālu no kamīna. Ziemassvētku brokastīs ir speciāla saldā maize cougnou jeb cougnolle Jēzus bērniņa veidolā.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Brazīlija

Ziemassvētku vecītis tiek saukts Papai Noel. Tiem, kam ir pietiekoši daudz naudas, īpašā Ziemassvētku maltītē būs vista, tītars, šķiņķis, rīsi, salāti, cūkgaļa, žāvēti un svaigi augļi, bieži ar alu. Nabadzīgākiem cilvēkiem būs tikai vista un rīsi.

 

FOTO: AP/ScanPix

Somija

Somi tic, ka Ziemassvētku vecītis (Santa Klauss) dzīvo Korvatunturi, pie polārā loka. Cilvēki no visas pasaules sūta vēstules Santa Klausam Somijā. Netālu no Ziemassvētku vecīša dzīvesvietas ir liels atrakciju parks «Ziemassvētku zeme».

Ziemassvētkos dienas vidū pa radio un TV no somu pilsētas Turku tiek translēts raidījums «Ziemassvētku miers», uzrunu saka pilsētas mērs. Vakarā tiek ēstas tradicionālās vakariņas - sautējums, kurā ir makaroni, kāļi, burkāni un kartupeļi, ar ceptu šķiņķi vai tītaru. Daudzas ģimenes kapos noliek svecītes apbedītajiem ģimenes locekļiem.

Bērni savas dāvanas saņem Ziemassvētku vakarā, parasti kāds no ģimenes locekļiem pārģērbjas par Ziemassvētku vecīti. Kad bērni paaugas, viņi saprot, ka Ziemassvētku vecītis patiesībā ir lielākais brālis, māsa vai kāds cits ģimenes loceklis.

Ziemassvētku eglīte tiek greznota ar somu karodziņiem, salmu dekoriem un citām rotām. Ziemassvētku vakarā somi dod saviem draugiem ziedus un karstvīnu glögli.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Francija

Francijā Ziemassvētki vienmēr tiek saukti par Noël. Ikvienam ir Ziemassvētku egle, dažreiz rotāta pēc vecām tradīcijām ar sarkanām lentēm un pilnīgi baltām vaska svecēm. Parasti arī dārzā egles tiek apkarinātas ar gaismiņām, kas deg visu nakti.

Ziemassvētku vecītis tiek saukts Père Noël. Ziemassvētki ir svarīgs ģimenes saiets ar gardu maltīti un labāko vīnu. Ne katrs sūta Ziemassvētku apsveikumu kartītes.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Vācija

Vācieši Ziemassvētkos izdekorē savas mājas, īpaši logus, bet istabā izveido Betlēmes kūtiņu ar figūriņām - Mariju, Jāzepu, Jēzus bērniņu un dzīvniekiem.

Ziemassvētku vecītis - Der Weihnachtsmann – atnes dāvanas 24. decembrī, kad cilvēki ir atnākuši no Ziemassvētku vakara dievkalpojuma. Dāvanas tiek atrastas zem Ziemassvētku egles. Viena persona no ģimenes zvana zvanu un sauc ikvienu, lai nāk istabā. Ziemassvētku dienā cep zivis (karpas) vai gatavo zosi.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Ungārija

Santa Klauss (Ziemas vectētiņš Tel-apo vai Mikulas) atnāk 6. decembrī. Bērniem, pirms viņi iet gulēt, jānotīra un jānovieto savi apavi ārpusē, blakus durvīm vai logam. Nākamajā dienā tajos parādās konfektes un/vai nelielas rotaļlietas. Bērniem, kas nav uzvedušies labi, blakus saldumiem tiek nolikti zeltīti žagari kā atgādinājums par pēriena iespēju un mudinājums uz pārdomām...

24. decembrī bērni iet pie saviem radiniekiem vai uz kino, tāpēc ka mazais Jēzus atnes Ziemassvētku egli un dāvanas uz viņu mājām. Parasti eglīti rotā ar zeltpapīrā ietītu šokolādi, stikla bumbām, svecēm un brīnumsvecītēm.

Ģimenes gatavo svētku vakariņas: zivis ar rīsiem vai kartupeļiem un mājās ceptas smalkmaizītes. Pēc pusdienām bērni pirmo reizi ierauga Ziemassvētku egli. Tiek dziedātas Ziemassvētku dziesmas un pēc tam izdalītas dāvanas, kas atrodas zem egles.

Vecākie bērni ar saviem vecākiem apmeklē pusnakts misi. Svētku ēdienu izbauda arī otrajā un trešajā dienā.

 

FOTO: AP/ScanPix

Jaunzēlande

Svētki sākas ar dāvanu atvēršanu pie eglītes Ziemassvētku rītā. Tad tiek baudītas Ziemassvētku pusdienas mājās vai pie vecākiem. Tiek ēsts tītars vai vista ar garnējumu, tad nāk tējas laiks un bārbekjū - gaļas cepšana ar draugiem un ģimeni.

 

FOTO: ITAR-TASS/Scanpix

Portugāle

Portugālē Ziemassvētku vecītis dāvanas bērniem atnes Ziemassvētku vakarā. Dāvanas tiek atstātas zem Ziemassvētku eglītes vai kurpēs pie kamīna. Īpašā Ziemassvētku maltīte - sālītas žāvētas zivis ar vārītiem kartupeļiem.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Krievija

Jaunais gads ir svarīgs laiks, kad Salatētis atnes dāvanas bērniem. Krievijā Ziemassvētkus svin 25. decembrī vai 7. janvārī. Šis otrs neparastais datums ir pēc Krievu pareizticīgās baznīcas vecā, Jūlija reliģisko svētku dienu kalendāra. Īpašā Ziemassvētku maltītē ietilpst kūkas, zirņi un pelmeņi.

 

FOTO: AP/ScanPix

Zviedrija

Svētku vakariņas tiek ēstas Ziemassvētku vakarā – cūkas šķiņķis, siļķe un brūnās pupiņas. Ģimene savstarpēji apdāvinās. Daudzi cilvēki Ziemassvētku rītā apmeklē baznīcu.

 

FOTO: AP/ScanPix

Austrālija

Austrālieši Ziemassvētkos izbauda angļu tradīcijas, egles vietā rotājot priedi, tomēr daudz biežāk - mākslīgās eglītes.

Populārākā tradīcija ir korāļi ar svecītēm. Sidnejā korāļu dziedāšanu apmeklē vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tā tiek translēta Okeānijā.

Tipiska austrāliešu maltīte ir tītars un liesmojošs Ziemassvētku pudiņš ar mazām dāvaniņām tajā «labai veiksmei». Daudzi cilvēki svin Ziemassvētkus, cepot gaļu kopā ar draugiem vai paziņām pludmalē, kur Ziemassvētku vecītis atbrauc ar vējdēli.

 

FOTO: AP/ScanPix

Itālija

Itālijā nav Ziemassvētku vecīša; bērni saņem dāvanas no La Befana un ne Ziemassvētku vakarā, bet Zvaigznes dienā - 6. janvārī.

23. decembrī bērni pārģērbjas par ganiem, apstaigā mājas, lai saņemtu saldumus un naudu.

Itāļi gavē 24 stundas līdz Ziemassvētku vakariņām un tajās neēd gaļu. Iecienītākā maltīte svētku vakariņās ir makaroni ar anšoviem.

 

FOTO: AP/ScanPix

Japāna

No visiem japāņiem 1% ir kristieši, un Ziemassvētku dekorus tie izliek decembrī.

Japāņiem Ziemassvētku vecītis ir mācītājs Hoteiosha vai arī Kurohsu.

Hoteiosham acis ir arī pakausī, tā ka viņš novēro bērnus visa gada garumā.

Tā vietā, lai novietotu egli mājās, japāņiem ir sabiedriskā egle, kas tiek dekorēta ar papīra lukturiem un ornamentiem, zvaniem un rotaļlietām.

Ziemassvētkos japāņu bērni bieži mainās ar origami, miera simbolu - papīra baložiem.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Polija

Polijā ļoti populāri ir veidot Betlēmes ainiņas. Vairākās pilsētās notiek konkursi par labāko.

Poļi gavē 24 stundas pirms Ziemassvētku vakara.

Zem galdauta ir jābūt nedaudz salmiem, kas atgādina, ka Jēzus ir dzimis stallī.

Vakariņas sākas ar dievmaizi oblātu, kas tiek lauzta un sadalīta visiem pie galda sēdošajiem. Tradicionālajās poļu Ziemassvētku pusdienās nav gaļas, bet veģetārs borščs, žāvētu augļu klimpas, sēklu maize un nūdeles.

Pusnaktī cilvēki apmeklē ganu misi Pasterka.

 

FOTO: ITAR-TASS/Scanpix

Spānija

Spāņi apmeklē pusnakts misi un izbauda lepnas pusdienas ar Pavo trufado de Navidad (tītars ar trifelēm). Pēc pusdienām ģimenes dzied korāļus.

Daudzās mājās dedzina nelielas eļļas lampas visu Ziemassvētku vakaru.

Ziemassvētku diena ir laiks, lai apciemotu radiniekus un draugus pēc Ziemassvētku mises.

Apdāvināšana notiek tikai 6. janvārī, Zvaigznes dienā, kas tiek sagaidīta ar parādēm. Pa dienu bērni izliek ārā apavus, lai Trīs Austrumu gudrie tos piepildītu.

Uz augšu