Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir sākusies jauna diena, cilvēks pamostas, nomazgā seju, uzvāra rīta kafiju, taču tradicionālās avīzes vietā sēžas pie datora, lai pārskatītu šīsdienas jaunumus. Mediju industrijā ir pienācis tas zīmīgais pagrieziena punkts – internets ir pārspējis presi un kļuvis par galveno svaigākās informācijas iegūšanas avotu. Tā apgalvo Rietumeiropā veikti pētījumi, un šī tendence ir novērojama arī Austrumeiropā, protams, arī Latvijā – mediju tirgus dati liecina, ka interneta tirgus daļa katru gadu pieaug par 100%.
Līdz šim brīdim 2006.gadā internetu lietojis 1,1 miljards pasaules iedzīvotāju, un tiek prognozēts, ka 2011.gadā globālo tīmekli būs apmeklējuši jau divi miljardi cilvēku. Šī ir spilgta un intensīvi mirgojoša ceļazīme gan mediju satura radītājiem, gan reklāmas nozares speciālistiem.
Latvijā interneta patēriņš aug ļoti strauji, un par spīti tam, ka joprojām lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tas vēl nav pieejams, informācijas resursu klāstā internets ir iekarojis nozīmīgu vietu. Tā vairs nav vēlamība, bet acīmredzama realitāte, ar ko nevar nerēķināties.
Mēs vēl, protams, nevaram runāt par masveidīgu uzņēmumu tēla veidošanu vai zīmola stiprināšanu virtuālajā vidē, kas pilnā sparā norit ārzemēs. Tur turklāt tradicionālo digitālo mediju izmantošanas metožu klāstā ir ienācis vēl kāds jauns paņēmiens – pēc reālu cilvēku prototipiem veidotu personāžu dzīve virtuālajā pasaulē. Šīs digitālās realitātes apmeklētāji var sekot līdzi virtuālajiem cilvēkiem, veidot viņu dzīvi, pirkt apģērbu, iekārtot mājas, utt. Lieki teikt, ka visi šie apģērbi ir ar kādu pasaules mēroga zīmolu, kas šādā veidā tiek arvien spodrināts.
Šādas digitālās vides attīstība gan nenozīmē, ka tradicionālie mediji pilnībā iznīks. Šeit jāpiemin kaut vai tradicionālais stāsts par kino nākotnes prognozēm laikā, kad parādījās televīzija. Zilo ekrānu paaudze tik drīz neizzudīs.
Tomēr, kas attiecas uz drukātajiem medijiem, esmu pārliecināts, ka internets tuvāko 20 gadu laikā iznīcinās paradumu lasīt avīzes. Un tas notiks, „pateicoties” paaudžu maiņai. Auditoriju pētījumi rāda, ka katra nākamā paaudze arvien mazāk lasa drukātos izdevumus, kamēr interneta lietotāju skaits pieaug! Tas ir izskaidrojams ar to, ka interneta vide ir daudz pievilcīgāka, optimāla un pieejamāka. Tas ir faktors, kas jaunajām paaudzēm šo vidi parada daudz saistošāku par drukātajiem medijiem.
Runājot konkrēti par avīzēm, internets tām ir ļoti liels drauds, jo cilvēku dzīves ritms ir strauji audzis, tāpēc cilvēki informāciju vēlas saņemt blokos, tā, lai bez lielas iedziļināšanās viņi būtu informēti par svarīgāko, kā arī internetā ir pieejama visa informācija vienkopus ar lieliem arhīviem un iespējām informāciju uzreiz apstrādāt. Šajā ziņā internets ir stipri pārāks par avīzēm.
Skatoties no reklāmdevēju viedokļa, internets ir pievilcīgāks arī tādēļ, ka to var daudz precīzāk izmērīt, noteikt reklāmas atdevi, un tā ir būtiska atšķirība no avīzēm, kur šāda salīdzinoši precīza izmērīšana praktiski tomēr īsti nav iespējama. Avīzes var operēt tikai ar savas tirāžas datiem, kuri parāda tikai potenciālo auditoriju, kuru var sasniegt, taču tas nebūt nenozīmē, ka visi, piemēram, 10 000 cilvēku, kas avīzi nopirkuši, tiešām pamanījuši visas reklāmas šajā avīzē. Visticamāk, viņi būs pamanījuši ne vairāk par 50%. Interneta gadījumā – reklāmdevējs skaidri redz atdevi, jo, ja cilvēks ir uzklikšķinājis uz bannera, tātad reklāma ir pamanīta, un, kas ir vēl svarīgāk, šis indivīds jau ir apliecinājis savu interesi. (Protams, ir ne mazums dažāda līmeņa manipulāciju metožu, bet caurmērā precizitāte tomēr ir ievērojami augstāka.)
Manuprāt, interneta izmantošana arvien palielināsies, un to apliecina arī mediju aģentūru arvien plašāka pievēršanās šim medijam. Piemēram, jaunizveidotais pasaulē lielākais neatkarīgo mediju aģentūru tīkls „Columbus Media International”, kas tagad ir pārstāvēts arī Latvijā, uzsver, ka viņi īpašu uzmanību ne tikai pasaulē, bet arī Baltijas valstīs un Austrumeiropā kopumā pievērsīs tieši digitālajiem medijiem.
Protams, reklāmdevējam, no vienas puses, interneta izmantošana saistās ar jaunām investīcijām, bet tai pašā laikā uzņēmēji redz, ka šis ir ļoti spēcīgs medijs, kurš strauji aug. Turklāt šis medijs ir piemērots principā jebkuram uzņēmējam, šeit viss ir atkarīgs no tirgus lieluma, kas ietekmē digitālo mediju tirgus attīstības ātrumu: jo lielāks tirgus, jo straujāk attīstās tirgus.
Latvijas gadījumā patlaban ir dažas jomas – finanšu pakalpojumi, telekomunikācijas, auto un tehnikas, kā arī nekustamā īpašuma tirdzniecība –, kurās internets tiek izmantots ārkārtīgi intensīvi. Taču, nomainoties paaudzēm, izveidosies citi mediju lietošanas paradumi, un digitālie mediji kļūs arvien spēcīgāki.
Interesanti būs vērot tradicionālās televīzijas un digitālās pasaules attiecību attīstību, jo, skaitot pie datora un TV ekrāna pavadītās stundas, televīzija patlaban vēl spējusi noturēties absolūtās līdera pozīcijās. Taču, skatoties no mērķauditorijas sasniegšanas efektivitātes viedokļa, internets ir metis reālu izaicinājumu arī pašreizējam līderim.