Darba tirgus – vienas vienīgas medības

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No arhīva

«Head hunting» jeb galvu medības – pasaulē ar to saprot augsta līmeņa vadītāju un speciālistu meklēšanu. Šo cilvēku alga parasti ir lielāka par 100 000 ASV dolāru gadā. Latvijā par «galvu medīšanu» var saukt jebkuru personālatlases projektu, jo labi darbinieki ir jāmeklē ar uguni.

Mednieki – starpnieki

Droši vien aktuāls ir jautājums: kāpēc ar medīšanu nevar nodarboties pats uzņēmums? Tāpēc, ka, sadarbojoties ar personāla atlases kompāniju, risks ir mazāks. Tās specializējas šo pakalpojumu sniegšanā, zina gan savus klientus, gan pretendentus uz vakancēm. Turklāt kompānijas ir ieinteresētas, lai abas puses būtu apmierinātas.

Kā stāsta CVO «Sales and Marketing Recruitment» vadītāja Jūlija Artjuhova, salīdzinot ar Eiropu, Latvijā jebkura speciālista meklēšana ir pārvērtusies par īstu «head hunting». «Galvu medniekam» ir jābūt ne tikai profesionālim personāla jautājumos, psiholoģijā – tam jābūt arī izcilam pārdevējam, lai kādu ieinteresētu kļūt par medījumu.

Kā panākt, lai tevi medī?

Katram cilvēkam ir patīkami, ja viņa panākumi un personība ir pamanīta, novērtēta. Lai nokļūtu «galvu mednieku» uzmanības lokā – ir jārosās. Jūlija Artjuhova norāda – visi speciālisti, kas parādās presē, vinnē kādu konkursu vai iegūst kādu balvu par labu darbu, uzreiz nonāk datu bāzē. Protams, ir specialitātes, kuru pārstāvjiem nesanāk gozēties publicitātes saulītē. Šādi – pārsvarā tehniskie cilvēki tiek meklēti ar personisko kontaktu starpniecību.

Vai ir nenomedījami cilvēki?

Ir. Augsta ranga celtniecības speciālisti atsakot uzreiz. CVO «Sales and Marketing Recruitment» vadītāja Jūlija Artjuhova uzsver, ka nomedīt, pārvilināt nav liela māksla. Māksla ir atrast cilvēku ar motivāciju, kurš vēlas strādāt.

Konfidencialitāte

Rietumu preses publikācijās tiek uzsvērta «head hunting» konfidencialitāte. «Medījumu» uzrunā personiski, izslēdzot kontaktus pa darba telefonu, e–pastu. Bieži vien cilvēks tikai otrajā vai trešajā tikšanās reizē uzzina, kas viņu īsti vēlas nomedīt. Latvijā šāda metode tiek izmantota, ja jāmaina uzņēmuma vadība, lai darbiniekos neradītu lielu satraukumu un saglabātu esošo vadītāju reputāciju. Citos gadījumos tā ir vienkārša sadarbība personāla atlases projekta ietvaros.

Kā jūtas medījums?

Jūlija Artjuhova stāsta, ka viņas praksē visi cilvēki jutušies glaimoti. Tā nav suņa astes celšana personāla ekspertiem. Daudzi profesionāļi vienkārši pat nenojauš par savām izaugsmes iespējām, jo ir pārāk aizņemti, lai par to interesētos. Savukārt caur «head hunting» ir iespējams attīstīt savu karjeru. Lielu darbu viņu pašu vietā paveic «galvu mednieki». Tāpēc neapmierināts «medījums» nu nekādi nevar būt. Ja arī viņš tomēr netiek izraudzīts vai atsakās no jaunā piedāvājuma – šis process, kam cilvēks iet cauri, ir ļoti noderīgs.

Medīšanas process:

  • personāla atlases speciālists pārrunā ar klientu uzņēmuma mērķus, stratēģiju, pozīciju tirgū, nozares specifiku, lai zinātu, kuros medību laukos kandidāts meklējams;
  • personāla speciālists sastāda atbilstošo kandidātu sarakstu (pēc datu bāzēm, tirgus izpētes, pārrunām ar nozares ekspertiem u.c.);
  • «galvu mednieks» sazinās ar kandidātiem, gan noskaidrojot viņu atbilstību amatam, gan arī medījuma interesi par piedāvāto vakanci;
  • notiek sarunas klātienē, kurās tiek pamatīgi izvērtēta kandidāta personība, pieredze un motivācija;
  • medījums tiek iepazīstināts ar potenciālo darbavietu;
  • 2–5 kandidāti no lielā saraksta tiek iepazīstināti ar potenciālo darba devēju klātienē;
  • potenciālais darba devējs izvēlas 1–2 kandidātus;
  • «mednieki» vāc atsauksmes par noskatīto «medījumu»;
  • «galvu mednieki» konsultē abas puses par līgumu slēgšanu (atalgojumu, motivācijas sistēmu).

TOP medījums Latvijā

  • 1. Celtniecības speciālisti.
  • 2. Augsta līmeņa vadītāji.
  • 3. Pārdošanas speciālisti.

Pieredze: «Kļuvu par medījumu sporta pēc»

Ivars (vārds mainīts), 36 gadi. Augstākā izglītība. Mārketinga speciālists. Strādā starptautiskā uzņēmumā par Baltijas reģiona vadītāju. Zināšanas papildinājis Lielbritānijā un ASV.

Šobrīd esmu savas karjeras virsotnē. Vadu visas Baltijas pārdošanas un mārketinga daļu starptautiskā uzņēmumā. Darbs mani saista. Mana alga ir četru ciparu skaitlis. Man katru gadu ir jaunāko modeļu auto – firmas dots. Man pilnībā apmaksā mobilā tālruņa rēķinus un benzīnu, kas sniedzas simtos. Braucu komandējumos. Ko es vēl varu vēlēties? Vienīgi saglabāt esošo nodrošinājumu, bet mazāk strādāt un būt kopā ar ģimeni.

Atvēru privāto «meilu», kur bija piedāvājums ierasties uz pārrunām respektablā personāla atlases kompānijā, jo par mani interesi izrādot kāds nopietns darba devējs. Man nebija domas mainīt darbu, bet gribējās izbaudīt uz savas ādas, ko nozīmē «head hunting», turklāt jau piecus gadus nebiju bijis uz darba interviju. Pirmajā reizē man neatklāja, kas ir šis uzņēmums, bija jāizpilda testi, jāatbild uz virkni jautājumu. Otrajā tikšanās reizē es uzzināju, kas par mani interesējas, un man bija iespēja izteikt savas vēlmes. Slikti bija tas, ka man neļāva sagatavoties – pašam sameklēt informāciju par uzņēmumu, lai zinātu, ko no viņiem prasīt. Arī mani sarunu biedri nebija labi informēti par manu pašreizējo algu un pārējiem bonusiem. Es prasīju tieši to pašu, ko saņemu esošajā darbā. Nākamā tikšanās reize bija, klātesot uzņēmuma vadības pārstāvjiem. Es biju sagatavojies un jau labi zināju, ka šis piedāvājums mani neinteresē. Turklāt par pārvilināšanas mēģinājumu biju informējis savas kompānijas vadītāju. Viņu tas nepārsteidza, bet viņš bija spiests atklāt firmas īpašnieku nodomus mani ar nākamo gadu pārcelt darbā uz Skandināvijas ofisu. Līdz ar to es kļūtu par otro pēc hierarhijas algoto cilvēku šajā uzņēmumā. Trešajā sarunā potenciālie darba devēji gribēja izzondēt, vai manis pieprasītā alga un bonusu sistēma ir mans pēdējais vārds vai varbūt es piekāpšos. Es nepiekāpos. Bet ne tāpēc, ka man galvenais būtu nauda, ar ko mani noķert lamatās. Protams, strādāšanas apjoms būtu mazāks un es realizētu vēlmi vairāk laika pavadīt kopā ģimeni, bet skaidri zinu, ka piedāvātais darbs man nenesīs nekādu gandarījumu. Tā arī godīgi pateicu. Iespējams, to vajadzēja darīt jau otrajā intervijā, bet man bija sportiska interese, kā tas notiek. Mani medī, un tas ir patīkami.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu