Par to, ka daudzi skolēni nelabprāt iesaistās sporta nodarbībās, RB "Vecāku sapulcē" savulaik jau esam diskutējuši. Šoreiz par tiem, kuri ar ģimenes ārstu zīmēm (gan objektīvi nepieciešamām, gan fiktīvām) no šīm stundām ir atbrīvoti.
No sporta stundām atbrīvots... (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nevingrotāju rindas ir garas
Vispirms fragmenti no divām vēstulēm. Vienas vēstules autore ir kāda māmiņa, otras - skolotāja.
"Dzīvoju iepretim kādas vidusskolas sporta stadionam," raksta Regīna. "Tā kā esmu pašnodarbināta persona un lielākoties strādāju mājās, tad bieži iznāk noskatīties, kā notiek fizkultūras stundas šajā skolā, kur, starp citu, mācās arī mans bērns. Nesaprotu - vai tiešām lielākā daļa skolēnu ir slimi? Tāds jautājums man rodas, kad redzu, cik bērnu parasti piedalās sporta nodarbībās. Arī klasē, kur mācās mana jaunkundze, nevingrotāju rindas ar katru gadu kļūst aizvien traģiskākas. Meita saka, ka visiem šiem nevingrotājiem esot ārstu zīmes. Bet vai tās zīmes ir pamatotas? Skaidri var redzēt, ka bērnam ir liekā svara problēmas un tieši viņam visvairāk vajadzētu izkustēties, bet viņš nepiedalās... Tad jau iznāk, ka līdzekļi, ko skola ar pašvaldības atbalstu nesen ielika sporta stadiona remontā, lielā mērā ir izsviesti vējā. Man šķiet, ka vispirms vajadzētu noskaidrot, kāpēc bērni nemīl sportu, un tikai tad atvēlēt naudu skolas sporta zāļu un stadionu remontiem. Varbūt labāk šos līdzekļus ieguldīt skolēnu atveseļošanā, ja jau tik daudzi skaitās slimi?"
"Manā audzināmajā klasē no 26 skolēniem 11 ir atbrīvoti no sporta uz visu mācību gadu vai pat uz vairākiem gadiem," raksta skolotāja Daina. "Jā, mēs skolā cītīgi skatāmies, lai zīmes nebūtu viltotas, bet pierādīt, vai tās nav fiktīvas, skolotājs nevar. Domāju, ka būtu jāapspriež, kāpēc skolēni negrib piedalīties sporta stundās (esmu dzirdējusi versiju par nogurumu, pati stunda esot nogurdinoša, ja neej uz stundu, kas parasti ir dubultā, tajā laikā vari izmācīties vairākus citus priekšmetus...). Man liekas nepareizi, ka zīmi visam gadam var izdot ģimenes ārsts. Uzskatu, ka ģimenes ārsta zīme derētu uz pāris nedēļām pēc pārciesta vīrusa, bet atbrīvojošai zīmei visam gadam gan būtu nepieciešama ārstu komisijas izziņa."
Gribi atbrīvojumu? Lūdzu! Kāda ģimenes ārste, kura savu vārdu lūdza laikrakstā neminēt, skaidroja, ka lielākoties atbrīvojumu no sporta nodarbībām viņa izrakstot tāpēc, ka bērns tiešām slimo vai arī viņam ir nepieciešama īpaši saudzējoša vai īpaši organizēta nodarbība, piemēram, ar speciāliem vingrinājumiem. Bet skolotājam stundā ar tādiem "sīkumiem" parasti nav laika krāmēties - jāstrādā ar visu klasi vai pat ar divām klasēm vienlaikus. Bieži vien jautājums par nepieciešamību uz visu mācību gadu atbrīvot skolēnu no sporta nodarbībām esot diskutabls. Ja jāizšķiras starp "jā" un "nē" atbrīvojumam, tad izvēle biežāk esot par pirmo variantu. It īpaši tad, ja bērns pats izsaka vēlmi labāk nevingrot un arī vecāki uztur šādu lūgumu, tad atbrīvojuma zīme tiek izsniegta.
Ģimenes ārste piebilst, ka eksistē jau arī vēl citi, piemēram, psiholoģiska rakstura iemesli, kāpēc skolēns atsakās sportot. Un tie nav mazāk svarīgi. Viens pēc ilgstošas slimošanas kļuvis fiziski vājš, citam turpretī ir problēmas ar lieko svaru vai vispār nav dotību šajā jomā, bet klasesbiedri par atpalicējiem ņirgājas... Arī pedagogi ne vienmēr pamana un novērtē skolnieciņa centību (lai gan arī par to skolēns var saņemt vērtējumu), viņi vēl joprojām liek atzīmes pēc normatīviem un rezultāta. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc skolēni izvairās no sporta nodarbībām - daudzās ģimenēs sports nav cieņā, vecāki kļūst aizvien mazkustīgāki un neveicina bērnu iesaistīšanos sporta nodarbībās.
Situāciju komentē speciālists
Arī Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta izglītības atbalsta nodaļas veselības sektora vadītāja Ilze Kondratjuka uzskata, ka situācija ar nevingrotāju skaitu skolās nav uzskatāma par normālu. Dažkārt tiešām jābrīnās, kāpēc, piemēram, skolēns, kuram konstatēta tikai pirmās pakāpes skolioze, nevarētu piedalīties fizkultūrā. Gluži otrādi - skolēnam ar šādu diagnozi sporta nodarbības ir pat ļoti vēlamas un tikai no atsevišķiem vingrojumiem viņš būtu jāatbrīvo. Taču nevienam nav tiesību apšaubīt ģimenes ārsta izrakstītu zīmi par atbrīvojumu no sporta nodarbībām.
Skaidrs, ka nevingrotāji nekārto arī ieskaiti sportā, pamatskolu vai vidusskolu beidzot. Ja 9. klasē no visiem pārbaudījumiem pērn bija atbrīvoti apmēram 10% skolēnu un apmēram tikpat daudz vēl arī no ieskaites sportā, tad kopumā var teikt, ka šo pārbaudījumu nekārtoja katrs piektais Rīgas devītklasnieks. 12. klasē no visiem pārbaudījumiem bija atbrīvoti 6% vidusskolēnu, bet no sporta - gandrīz 20%. Tātad katrs ceturtais vidusskolas absolvents! Arī departamenta speciālistus šādi skaitļi satrauc, tāpēc nākamgad iecerēts veikt speciālu pētījumu, kāpēc skolēni neapmeklē sporta stundas. Īpašas pārrunas un diskusijas iecerētas arī ar ģimenes ārstiem un sporta skolotājiem.