Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tūrisma «treknie gadi» beigušies

Pasaules ekonomiskā krīze nav gājusi secen arī tūrisma nozarei. Apgrozījuma kritums šajā sfērā vērojams visā pasaulē, un Latvija nav nekāds izņēmums.

Jau šā gada pavasarī no uzņēmējiem, kas darbojas tūrisma jomā, izskanēja raižpilnas balsis, kuras dažbrīd robežojās ar paniku. Tika biedēts ar nozares krahu, masveida bankrotiem un atlaisto darbinieku tūkstošiem. Šobrīd redzam, ka runas par nozares galu ir bijušas stipri pāragras. Tiesa, pelnīt kļuvis krietni grūtāk. Ja iepriekšējos gados nozarē ik gadus bija vērojams pieaugums visos galvenajos rādītājos, tagad tā vairs nav.

Patiesības labad jāatzīmē, ka cilvēku kāre ceļot nav mazinājusies un tūristu skaits nerūk. Arī Latvijā šā gada pirmajā pusgadā robežu šķērsojušo skaits ir palielinājies par 8,7%, taču tūristi kļuvuši taupīgāki. Viņi sākuši tērēt mazāk un sarucis arī ceļojuma ilgums. Viena tūrista izdevumi kritušies par 4% par spīti inflācijai. Lai gan viesnīcās apkalpoto cilvēku skaits ir palielinājies par 6,4%, viesnīcu noslogojums ir samazinājies, jo saīsinājies viesu uzturēšanās ilgums. Tāpat ir sarukušas viesnīcu pakalpojumu cenas.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Uldis Vītoliņš stāsta, ka pasaulē tūrismam nelabvēlīgs laiks bija pēc 11. septembra notikumiem un peripetijām ap SARS slimību. Ja uz Latviju šie tūrisma industrijas satricinājumi īpaši neattiecās, tad tagadējā ekonomiskā krīze skar tiešā veidā. Kopējā tendence ir tāda, ka cilvēki negrib atteikties no ceļošanas, bet cenšas to padarīt pēc iespējas ekonomiskāku. Agrāk ceļotāji gāja dārgos restorānos un apmetās daudzzvaigžņu viesnīcās, nu izvēlas daudz pieticīgākus apartamentus un vienkāršākas maltītes.

"Treknie gadi" tūrismā beigušies. Tagad, lai nopelnītu, ir rūpīgi jāstrādā un jācīnās par katru tūristu. Ja vēl nesen viesnīcu un restorānu īpašnieki cēla cenas, nebaidoties par klientu trūkumu, šogad jau vērojama pretēja tendence. Viesnīcu pakalpojumu cenas krīt, restorānos un kafejnīcās apmeklētāju ir arvien mazāk un pelnīt kļūst grūtāk. Cenu līmenis Latvijā joprojām ir augstāks, ne tikai salīdzinot ar Lietuvu, bet arī ar Vāciju. Tur cenas ir zemākas, sākot no kafijas tases un beidzot ar viesnīcas numuru.

Lielākie cietēji – lauku viesu mājas

Vislielākās grūtības šobrīd ir tiem, kas orientējušies uz vietējo tirgu. Ir ievērojami samazinājušies vietējie atpūtas braucieni ar nakšņošanu. Iestādes un uzņēmumi ir sākuši taupīt. Rezultātā vairs nav sporta spēļu, nav korporatīvo vairākdienu pasākumu ar izbraukšanu ārpus Rīgas un citu lietu, pie kurām bijām pieraduši. Visvairāk cietušas ir provinces viesnīcas un lauku viesu mājas. Latvijas lauku tūrisms galvenokārt balstījās uz vietējo patērētāju un no ārzemniekiem šo segmentu bija iecienījuši galvenokārt kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Tā kā arī pie viņiem ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, tūristu skaits ir samazinājies arī no turienes.

Daļēji situāciju amortizē ceļotāji no Rietumeiropas. Latvijas klusākos nostūros ir iecienījuši tūristi lielākoties no Vācijas un Nīderlandes. Pēc Vītoliņa domām, to skaits no šīm valstīm nesamazinās un nākotnē var tikai pieaugt. Tomēr šajā jautājumā jābūt ļoti uzmanīgiem, jo, ja mēs visur popularizēsim, ka mums ir ļoti garš un tikpat kā neskarts jūras krasts, drīz vien tas var kļūt tūristu pārsātināts un pārstāt būt neskarts un kluss, tādējādi lielā mērā zaudējot savu pirmatnīgās dabas vērtību. No otras puses, atzīst Vītoliņš, Latvijas dabas unikālās iespējas ir jāpopularizē. Pavisam nesen pie mums viesojās grupa somu žurnālistu, kuri nevis rakstīja par Rīgu un citiem Latvijas galvenajiem tūrisma objektiem, bet tieši par "zaļo" tūrismu. Par putnu vērošanu, dabas rezervātiem, neskartām ekosistēmām utt.

TAVA regulāri veic ārzemju tūristu aptaujas, lai noteiktu, kas viņus Latvijā apmierina un kas ne. Galvenie ārzemnieku iebildumi ir par pakalpojumu cenu līmeni. Cenas nav adekvātas sniegtajiem pakalpojumiem. Ja vēl kādam tūristam ir iznācis lietot taksometru pakalpojumus, viņa neapmierinātība ar to kvalitāti ir gandrīz garantēta. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm neapmierinātības līmenis Latvijā ir ļoti augsts.

Aptaujājot ārzemju viesus, vislielāko atzinību viņi izsaka par Latvijas arhitektūras objektiem un neskarto dabu. Te gan jāpiebilst, ka pozitīvo iespaidu par neskarto dabu ļoti būtiski mazina sliktie ceļi, pa kuriem jāpārvietojas, lai pie šīs dabas tiktu. Savukārt vislielākos iebildumus rada taksometru pakalpojumu gluži neadekvātās cenas, kā arī zems servisa un viesmīlības līmenis tūristus apkalpojošajos uzņēmumos – viesnīcās, restorānos, kafejnīcās. Ļoti izplatītas ir sūdzības, ka viesmīļi ilgi jāgaida, ka tie nesmaida, ir nelaipni. Ir sūdzības par zemu komforta līmeni – viesnīcā nav kondicionētāju, nav siltā ūdens.

Atsevišķs stāsts ir par publiskajām tualetēm, kas ārzemniekiem ir īpaša problēma. Pat ne tik daudz to trūkums, cik norāžu neesamība. Ja citur pasaulē ir norādes uz labierīcību atrašanās vietu, Rīgā tūristam pašam jāuzskrien tām virsū, lai atrastu. Arī daudzviet kafejnīcās par tualetes apmeklējumu no ielas jāmaksā samērā liela summa. Tāpat arī ārzemniekus nepatīkami pārsteidz zemā braukšanas kultūra un sliktie ceļi ārpus Rīgas.

Tūristus piesaista Centrāltirgus

Skeptiķi, bieži vien runājot par tūrismu Latvijā, nievājoši bilst: ko tad mums te ir ko rādīt, te jau nekā tāda unikāla nav. Vītoliņš šim viedoklim nekādi nevar piekrist. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas piedāvājums ir pietiekami interesants. Ārzemniekiem ļoti saistoša ir dažādu kultūru krustošanās klātesamība. Viņi var apskatīt Vecrīgu, kas ir UNESCO sarakstā, un vienlaikus arī pilnīgi unikālo jūgendstila arhitektūru, par kuru var droši teikt, ka Rīga ir Eiropas jūgendstila galvaspilsēta. Ļoti interesants un ārzemniekus saistošs ir Centrāltirgus, kas kļuvis par vienu no Rīgas galvenajiem apskates objektiem un par kuru reklāma iet no mutes mutē. Eiropā nav līdzīga mēroga tirdzniecības objekta ar zināmu senatnīguma eksotiku. Ļoti pievilcīgs tūrisma objekts ir Jūrmala ar tās neapbūvētajām priežu kāpām.

Arī ārpus Rīgas ļoti atzinīgi tiek vērtētas gan klasiskās vērtības – Turaida, Rundāle –, gan arī tādas vietas kā Ventas rumba, Latgales ezeri, klusais un neskartais jūras krasts un citas vietas, kuras bieži vien mēs paši nenovērtējam. Par vietējās nozīmes tūrisma centriem kļuvusi gan Liepāja, gan Ventspils. Kā liecina prakse, daudzi tūristi no Skandināvijas vai Vācijas, kas reiz bijuši Rīgā un kuriem šeit iepaticies, nākamreiz vēlas redzēt kaut ko ārpus galvaspilsētas.

Vecpuišu ballītes iet mazumā

Laiku pa laikam Latvijas sabiedrību satrauc ziņas par kāda tūrista nesmukajām izdarībām pie Brīvības pieminekļa vai par ālēšanos kādā no naktsklubiem. Presē ne reizi vien rakstīts par ārzemju, parasti angļu vai itāļu vīriešiem, kuri atbrauc uz Rīgu ar zināmām seksuāla rakstura interesēm vai vienkārši ar vēlmi piedzerties. Vītoliņš runas par Rīgu kā sekstūrisma citadeli kategoriski noliedz: "Visas šīs runas par angļu tūristiem, kuri brauc uz Rīgu pie it kā lētajām un viegli dabūjamām latviešu meitenēm, ir krietni pārspīlētas. Katrā ziņā latvietes šajā ziņā nevar konkurēt ar Bulgārijas vai Rumānijas piedāvājumu." Viņš norāda, ka tā saukto vecpuišu ballīšu skaits samazinās un to var konstatēt katrs, kurš vakaros pastaigājas pa Vecrīgu: "Trokšņainu kompāniju daudzums ir ievērojami sarucis. Šis segments nepārprotami samazinās, jo alus Vecrīgā vairs nav lētāks kā Londonā vai Dublinā. Tā vietā palielinās ģimenes tūrisms."

No biznesa viedokļa viens no visizdevīgākajiem ir tā dēvētais konferenču tūrisms. Arī šajā segmentā šogad vērojams kritums. Konferenču skaits ir samazinājies. Šim tūrisma paveidam nepieciešami zināmi kapitālieguldījumi, lai tas vispār varētu tikt attīstīts. Tas prasa arī pastiprinātu reklāmu, taču pēdējos gados tās apjomi par iespējām rīkot starptautiskas konferences Rīgā ir bijuši pamazi, kas atspoguļojas pieticīgajos rezultātos. Arī Latvijas valstij ļoti dārgi izmaksājusī NATO galotņu konference acīmredzot nav devusi gaidīto reklāmas efektu. Sarīkot lielākus starptautiskus forumus apgrūtina arī piemērotu telpu trūkums. Vienīgā zāle, kur var noorganizēt konferenci ar vairāk nekā 1000 viesiem, ir Reval Hotel Latvija, kas jau ir stipri noslogota un aizņemta gadu uz priekšu. Tas liecina, ka attīstības iespējas šajā segmentā ir lielas un pagaidām vāji izmantotas.

Ļoti perspektīvs ir ārstnieciskais tūrisms, kas savulaik Latvijā bija ļoti attīstīts ar plašo sanatoriju tīklu. Tagad tas pamazām atdzimst, un abas Jūrmalas SPA viesnīcas – Baltic Beach Hotel un Jūrmala SPA – ir noslogotas visu gadu, ne tikai vasarā. Šā segmenta tūrisma attīstību bremzē atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums.

Labākā reklāma – viesu stāsti

Laiku pa laikam tiek uzfilmēts kāds videoklips, kam jāreklamē Latvija kā tūristiem interesanta valsts, un parādīts kādā no lielajām pasaules televīzijām. Šis prieks nav lēts, un tā atdeve grūti aplēšama. Tomēr Vītoliņš uzskata, ka ikviens pasaulē rādītais videoklips ir sevi attaisnojis, lai gan tikai 2% Latvijas viesu šeit ieradušies, šāda veida reklāmas pamudināti: "Divi procenti it kā nav daudz, taču absolūtajos skaitļos tas no pieciem miljoniem veido 100 000 tūristu. Ja katrs no viņiem šeit uzturas vidēji divas dienas un dienā atstāj piecdesmit latu, izdotie līdzekļi ar uzviju ir atmaksājušies." Viņš norāda, ka tūrisms ir nozare, kurā reklāmai ir ļoti būtiska loma: "Ja nereklamēsies, pie tevis nebrauks." Kā piemēru Vītoliņš min Horvātiju, ko vēl pirms desmit gadiem kā tūrisma lielvalsti zināja vien atsevišķi indivīdi. Horvātija šajos gados ir reklāmā ieguldījusi 15 miljonus eiro, un nu šī valsts un tās kūrorti ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem.

Tomēr grūti katrā atsevišķā gadījumā noteikt, kurš no reklāmas kanāliem ir bijis noteicošais, izvēloties ceļojuma galamērķi. Vienus uzrunā kāds nejauši redzēts plakāts, dažus videoklips, vēl citus raksts avīzē vai žurnālā. Taču, pēc Vītoliņa domām, visefektīgākā reklāma ir mutiskā, proti, tie, kas šeit bijuši, pastāsta par redzēto draugiem un paziņām un ieinteresē tos. Tiesa, šī reklāma var būt arī ar negatīvu nokrāsu – ka te viss ir dārgs, apkalpošana nelaipna un taksometru šoferi brutāli krāpjas. Tomēr biežāk tūristi ir patīkami pārsteigti. Pārsvarā braucēji uz Latviju iedomājas šeit ieraudzīt novārtā aizlaistu bijušo Krievijas koloniju, taču redz diezgan sakoptu, tīru, modernu Rīgu. Izbraucot ārpus galvaspilsētas, šis priekšstats var arī mainīties, bet sliktos ceļus un agresīvo braukšanas manieri atsver Latvijas dabas pirmatnējais šarms.

Spriežot pēc viesnīcu un tūrisma mītņu viesu ģeogrāfijas, vislielākais viesu skaits šā gada pirmajā pusgadā bijis no Vācijas un Somijas. Pēdējā laikā strauji pieaudzis tūristu daudzums no Norvēģijas, kuriem šeit joprojām viss vēl skaitās lēts, un Francijas.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir daudz labākā situācijā nekā Igaunija, uzskata Vītoliņš. Igaunija ilgus gadus bija orientēta uz somu tūristiem, taču nu interese krītas, jo cenas Tallinā vairs daudz neatšķiras no cenām Helsinkos, tāpat Igaunijas ievērojamākās vietas somi jau redzējuši. Arī Krievijas tūrisma plūsma ir manāmi apsīkusi pēc bronzas Aļošas skandāla. Agrāk daudzi no Krievijas brauca uz Tallinu sagaidīt Jauno gadu un Ziemsvētkus, tagad šis tūrisma veids beidzies. Lietuvā situācija ir daudz labāka, jo tur pārsvarā viss ir lētāks, nekā pie mums, un, ja tūrists vēlas apmeklēt Baltiju, ko Eiropā uztver kā vienu veselumu, izvēle ir doties turp, kur ir lētāk.

Tūrisma nozares nākotne, pēc Vītoliņa domām, ir lielā mērā atkarīga no situācijas pasaulē. Tūrisms un ar to saistītās nozares šobrīd viedo ap 7,5% no IKP. Mērķis varētu būt saglabāt un censties palielināt šo īpatsvaru.

***

Fakti

Ārvalstu viesu uzturēšanās viesnīcās un citās tūristu mītnēs

2008. gada

1. pusgadā

Vācija 38 412

Somija 28 801

Lietuva 23 490

Igaunija 21 762

Lielbritānija 16 255

Norvēģija 18 231

Zviedrija 17 428

Krievija 16 658

Polija 9083

Itālija 6600

Francija 5806

ASV 5718

Dānija 5378

Baltkrievija 3332

Avots: TAVA

Uz augšu
Back