Pusmūžu sasniegušās Latvijas iedzīvotājas atzītas par lieko kilogramu rekordistēm visā kontinentā, liecina Eiropas statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati. Lai gan ekspertiem šiem datiem grūti noticēt, viņi atzīst, ka ir jārīkojas un jāmotivē vairāk kustēties un veselīgāk ēst ne tikai 45 gadu slieksni pārkāpušās sievietes, bet visu sabiedrību, šo svētdien vēstīja LNT ziņas.
Ekspertus izbrīna dati par Latvijas sieviešu lieko svaru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sportošana - brīva izvēle!
Par spīti dienas vidum kāda Rīgas sporta kompleksa baseins nav tukšs. Lielākoties tajā peldētājas ir sievietes. Starp viņām arī Ārija Baltiņa. Viņa ir fiziski aktīva jau kopš jaunības, taču, gadiem ejot, sportisko aktivitāšu tempu neesot samazinājusi.
„Es trīs četras reizes nedēļā eju uz vingrošanu un cenšos vienreiz nedēļā iet uz baseinu. Un peldu līdz oktobrim, šogad es peldēju vēl novembra sākumā, un tagad gribētu iet uz to ziemas peldēšanu, bet pagaidām nevaru tam atrast laiku un kompāniju,” stāstīja Ārija.
"Eurostat" dati pārsteidz ekspertus
Lai gan Latvijā sievietes ir aktīvākās sporta klubu apmeklētājas un veselīga uztura piekritējas, „Eurostat” jaunākie dati ir šokējoši.
Ja vecuma grupā līdz 24 gadiem liekais svars ir tikai 1,7% Latvijas sieviešu, kas ir ceturtais labākais rādītājs Eiropā, tad vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem liekais svars ir jau 31% un sliktāka rezultāta Eiropā neesot. Turpinot pieaugt gadu skaitam, lieko kilogramu nēsātāju skaits ir vēl vairāk. Taču Latvijas iedzīvotājas vecuma grupā virs 65 gadiem tomēr par pusprocentu apsteidz čehietes.
Latvijas Olimpiskā sporta centra pārstāve Inese Ļubinska intervijā LNT ziņām atzīst: „Es neticu šiem datiem, jo ikdienā es to neredzu, jo Latvijā sieviete reti kad atmet sev ar roku, savam izskatam, savai izglītībai, pilnveidei.”
Arī uztura speciāliste Lolita Neimane norāda, ka šie dati šķiet trakāki nekā līdz šim šķitis. Taču viņa tos neapstrīd, jo uzskata, ka pēc svaigām smalkmaizītēm smaržojošie lielveikali, kārdinošās pavārgrāmatas, aizraujošie kulinārijas šovi nepaliek bez sekām.
„Protams, ar gadiem vielmaiņas intensitāte samazinās, un tas patiesībā ir pilnīgi normāli. Kas tad mums ir jādara? Mums ir jāuzņem mazāk enerģijas, jo mums to mazāk vajag. Un ļoti labs piemērs ir tie, kas iet un sporto, iet uz kardiotrenažieriem, viņi redz, ka kalorijas dilst ļoti lēnām – viena, divas, trīs. Un pusstundas laikā tās varbūt ir 120. Un kas ir 120 kalorijas? Mēs varam izdzert pusglāzi jogurta - un tās jau ir,” piebilda Neimane.
Iedzīvotājiem par maz fizisko aktivitāšu
Lai gan Ļubinska jaunākos „Eurostat” datus apstrīd, viņa uzskata, ka visa Latvijas sabiedrība kustas par maz. Bez tam - kamēr jauniem cilvēkiem tiek piedāvāts daudz iespēju fiziskām aktivitātēm, sievietēm pēc 45 gadiem piedāvājums, jo īpaši laukos, ir krietni ierobežotāks.
Taču Ļubinska ir pārliecināta, ka vingrot un skriet var visur. „Mums ir ļoti skaista daba, dzīvojam tik labā klimatiskā joslā – ziemā varam slēpot ne tikai uz kalna, bet arī mežā. Un tas, kurš šobrīd izgudrojis nūjošanu, domāju, ir izgudrojis fantastisku lietu,” viņa domā.
Savukārt Neimane atzīst, ka liekais svars, ko izraisa kāda saslimšana, ir tikai dažiem procentiem iedzīvotāju. Pārējiem problēmas ar veselību rada tieši dzīvesveida dēļ uzkrājušies liekie kilogrami.
„Liekais svars ir riska faktors nežēlīgi daudz saslimšanām, pirmkārt, sirds un asinsvadu slimībām, neapšaubāmi otrā tipa cukura diabētam,” skaidroja uztura eksperte.
Skatīt pievienoto video!