Noteikumus var mainīt

Pēdējā gadā bankās ņemtajiem hipotekārajiem kredītiem procentu likme strauji palielinājusies. Cilvēki rēķinājušies ar konkrētu summu, ko ģimene mēnesī var atļauties, bet tagad dažos gadījumos tā pat dubultojusies. Nākas atdot nesamērīgi lielu daļu no ienākumiem vai pat nav iespējams savlaicīgi visu samaksāt. Ir kāds risinājums – valūtas maiņa.

"Ja pirms diviem gadiem paņemti Ls 20 000, mēnesī bija jāmaksā aptuveni Ls 116, bet, procentu likmei pieaugot, tagad nākas maksāt aptuveni Ls 250," palīdz sarēķināt Hansabankas Kuldīgas nodaļas vadītāja Sarmīte Ponomarjova. "Bankai nākas saskarties ar cilvēku neapmierinātību, labi, ka klienti nāk, iesakām mainīt valūtu, palīdzam problēmu risināt. Aicinām klientus interesēties par procesiem, tirgus situāciju. Nav tā, ka līgums noslēgts un tādam tam jāpaliek visu termiņu. Diemžēl katram pašam jāprot laicīgi reaģēt. "

Situāciju komentē Hansabankas Kuldīgas nodaļas analītiķis Mārci Janušs.

– Procentu likmes lēciens sākās mirklī, kad Latvijā bija sacelta ažiotāža par to, ka lats tiks devalvēts, tādēļ cilvēki masveidā iepirka eiro, lai nezaudētu iekrājumu vērtību. Tas notika gada sākumā. Latvijas Banka to izmantoja un izņēma no apgrozījuma lielu daudzumu latu, tie kļuva par deficītu. Ja kaut kas ir deficīts, tā cena paaugstinās. Tas notika strauji un gandrīz dubultā. Latvijas Banka izņemtos latus atpakaļ apgrozījumā vairs nelaida. Kāpēc tā, nezinu, tas jāprasa bankai. Nav tā, ka Latvijas Banka voluntāri nosaka starpbanku likmi, to nosaka pieprasījums pēc latiem tirgū. Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka likme.

Tātad var jautāt, kāpēc tā tika darīts.

– Protams. Viena no atbildēm jau prognozējama – Latvijā ir ļoti strauji kreditēšanas tempi, kas veicina inflāciju. Tā banka grib mazināt pieprasījumu pēc kredītiem komercbankās. Bet šis instruments nav efektīvs, jo pastāv alternatīva – aizņemties ne latos, bet eiro vai dolāros. Valūtu risks, aizņemoties eiro, ir minimāls, tādēļ, ka lata kurss pret eiro ir fiksēts. Teorētiski pieļaujams, ka viena procenta amplitūdā tas var mainīties. Ja kredītu ņem dolāros, tad valūtu risks ir liels. Šobrīd dolāram ir zema cena, var paņemt kredītu, bet pēc gada kurss var pieaugt līdz 0,6. Ja ir ienākumi latos, tad mēneša maksājums var ievērojami pieaugt. Eiro gadījumā tā nav. Šobrīd cilvēki masveidā naudu aizņemas eiro, nevis latos.

Ņemot kredītu, cilvēki rēķinājās, cik var atļauties mēnesī atdot. Maksājums divkārt palielinājies. Ko darīt?

– Nešaubīgi – mainīt latus pret eiro. Tagad latu likme ir pāri 12% plus bankas pievienotā likme. Eirobāzes likme ir 4,7 plus bankas pievienotā daļa.

Mūsu valstī gūtā pieredze liek domāt: ja bankas piedāvā kredītu citās valūtās ar divkārt mazākiem procentiem nekā latos, tad kaut kas aiz tā slēpjas.

– Tas nenozīmē, ka ar latu kaut kas notiks, vienkārši atšķiras naudas cena. Eiro maksā tik, cik maksā. Tā bāzes likmi regulē eirozonas ekonomika, lielās Eiropas valstis – Vācija, Francija. Tur ekonomikas izaugsmes temps ievērojami atšķiras. Eiriboru* nosaka Eiropas Centrālā banka.

Latvija ir ļoti maza, bet atvērta. Ekonomikā visātrāk kustas nauda. Bankām nav grūti starpbanku vai starptautiskos valūtu tirgos aizņemties eiro, ko tirgot klientiem. Eiro bāzes likme ir ievērojami zemāka, līdz ar to šie resursi ir lētāki. Īpaši izdevīgi aizņemties eiro ir tiem uzņēmējiem, kuri pērk iekārtas, tehnoloģijas vai mašīnas, ko ražo Eiropā vai Skandināvijā. To cena jau ir šajā valūtā.

Tad jau Latvijas Bankai nav iespējas nopelnīt, ja cilvēki neaizņemas latos? Vai tai ir slikts bizness?

– Teorētiski tā ir, jo daļa Latvijas komercbanku eiro pašas ir aizņēmušās no mātes bankas, kā tas ir Hansabankai, bet citas, kurām finanšu mammas nav, aizņemas starptautiskos valūtas tirgos.

Latvijas Bankai nav tāda klasiska komercstatusa, tai ir uzraudzības un tirgus regulēšanas funkcija. Latu likmes kāpums ir kā signāls biznesam, tirgum, valdībai, ka finansēšana jābremzē. Tādēļ arī jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par inflācijas ierobežošanu.

Tas vistiešākā mērā iespaidoja komercbankas. Ir samazinājies kreditēšanas temps. Tas atsaucas uz tām mājsaimniecībām, kas gribētu aizņemties naudu īpašuma iegādei vai atjaunošanai. Tajā pašā laikā, ja ir milzīga kapacitāte celtniecībā un nozare būtībā ir pārkarsusi, tad ekonomikas pamatlikums saka: tad, kad ir ļoti labi laiki ekonomikai, valdībai jātērē mazāk, lai mazāk naudas ieplūst ekonomikā, mazinās pieprasījums. Savukārt tad, kad ekonomikai klājas grūti, valsts dod lielāku pasūtījumu, stimulē pieprasījumu. Mūsu valdība laikā, kad ir milzīgs celtniecības pieprasījums, pludina tajā nozarē lielu naudu ar savu pasūtījumu, skaļi paziņojot par Nacionālo bibliotēku, koncertzāli Trīs brāļi. Tas jādara, bet ne šobrīd. Pēc pāris gadiem tas būs nepieciešams. Jau tagad vērojama lejupslīde būvniecībā. Arī inflāciju tas nemazina, jo tādā megaobjektā vajadzēs celtniecības jaudu. Jāņem vērā arī valdības pašas milzīgie tēriņi. Vieglāk pateikt citiem, lai savelk jostu, nevis pašiem to izdarīt.

Mērķis bija samazināt kreditēšanu, bet panākti visai niecīgi rezultāti. Likmes paaugstināšana vairāk atsaucas uz tiem iedzīvotājiem, kuriem vēsturiski bija kredīti latos. Pirms daudziem gadiem latam bija normāla likme, ienākumi bija latos, tādēļ cilvēki tos aizņēmās. Tagad klienti vairākus mēnešus, zobus sakoduši, maksāja, tad nāca uz banku interesēties. Parasti vienojamies par valūtas maiņu. Tas notiek daudzos gadījumos.

Amerikas Centrālā banka nosaka dolāra starpbanku likmi. Kad sabruka Dvīņu torņi, Amerikas ekonomikai klājās ļoti slikti. Eiropas Centrālā banka, lai stimulētu Amerikas ekonomikas atveseļošanos, pazemināja dolāra bāzes likmi. 2001. gadā bija viszemākā – 0,9. Tad ņemt kredītu dolāros bija izdevīgi, bet šobrīd dolāra bāzes likme ir pāri par pieciem un ir liels kredītrisks valūtas svārstību dēļ. Nekas jau nav mūžīgs, arī tik zems dolāra kurss. Šobrīd tas ir viszemākais, pat zem 0,5 pret latu. Pirms dažiem gadiem tas turējās ap 0,6.

Neviens nevar paredzēt, kas notiks valūtu tirgū. Ja kāds varētu, viņš noteikti būtu miljonārs.

* EURIBOR – Eiropas Banku federācijas noteiktais indekss ir likme, ar kādu bankas aizņemas naudu ES valstu starpbanku tirgū. Indekss izveidots 1999. gadā līdz ar eiro ieviešanu. Tas tiek noteikts katru dienu, ņemot vērā ES un nozīmīgu pasaules banku procentu likmes.

Uz augšu