Garklāva - Mammadaba jaunā vēstniece (16)

"Mūsu ģimenē jau kopš bērnības vecāki ir iemācījuši milzu cieņu un mīlestību pret dabu. Ja ejam pārgājienā un nakšņojam ar teltīm kādā vietā - atstājam to sakoptāku nekā tā bija. Priecājos, ka šajās dienās esmu kļuvusi par Mammadaba vēstnieci, jo tās ir idejas un domas, kas man ir ļoti tuvas. Fantastiska bija arī iespēja piedalīties projekta "Pēdas" laikā organizētajā sakopšanas talkā Cēsīs," stāsta Kristīne. Viņai ļoti patīk, ka ģimenes māja atrodas skaistā vietā pie mazās Ieriķupītes.. "Tā ir brīnišķīga sajūta - brīvdienās pamosties vai ejot gulēt dzirdēt, kā čalo upīte. Upīte ir enerģijas avots, tā mājai piešķir citu, pasakaināku vidi. Bieži vien ir vienkārši jauki pasēdēt uz kāda akmens pie upītes. Bērnībā tā bija viena no galvenajām rotaļu vietām - peldējāmies, braucām ar putuplasta laivām. Ar māsu glābām kukainīšus, kas iekrituši upē. Daudz jauku, skaistu un patiesu emociju.

Lieldienās parasti no rītiem skrienam tajā nomazgāt seju, bet Ziemassvētku laikā, ja tā ir aizsalusi, ejam pārgājienā.

Mūsu upīte ir patiešām ļoti, ļoti maza, bet tā noteikti iemāca mīlestību pret ūdeni. Būšana kopā ar dabu jau no bērnības mani ir veidojusi. Tā man ir kā mīļš draugs, un nav ne mazākās vēlēšanās mīļam draugam nodarīt pāri.

Mēs upīti iztīrām no vecajiem zariem vai maziem aizdambējumiem un rūpējamies, lai tā būtu tīra, tāpēc ļoti sāp sirds, ja kādreiz pamanu, ka kāds upītē ir izgāzis atkritumus. Manuprāt, daba mums apkārt ir tik skaista, tā ir jānovērtē. Jārūpējas par skaistu vidi, tāpēc vienmēr, ar ģimeni ejot pa mežu vai gar upes malu, savācam pudeles vai stiklus, ko kāds cits tur atstājis."