Angļu valoda rada problēmas FKTK komunikācijā ar Zviedriju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reakcija uz zviedru piedāvājumu atmaksāt pazudušo "Latvijas Krājbankas" naudu no īpašnieka Vladimira Antonova ieguldījumiem auto koncernā "SAAB" liecina par neprasmi komunicēt angļu valodā. Šādu viedokli sarunā ar TVNET pauž Latvijas televīzijas žurnāliste Stokholmā Sandra Veinberga.

Pagājušo ceturtdien FKTK pārstāvis Jānis Placis intervijā zviedru televīzijas kanālam "TV4" paziņoja, ka tiks meklēta Vladimira Antonova izsaimniekotā nauda. Reaģējot uz to, piektdien Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldes juriste Linalota Preteliusa Ndsi intervijā laikrakstam "Dagens Nyheter " apliecina – ja Baltijas valsts iestādes prasīs atrast pazudušo naudu, "mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim".

Sestdien FKTK e-pasta vēstulē zviedru ziņu aģentūrai "TT" norāda, ka iztrūkstošos miljonus no "SAAB" fondiem atgūt neplāno – tas neietilpst "fuktuka" uzdevumos. Turpmāk Zviedrijas mediji savos virsrakstos izceļ to, ka nekādu naudu Latvija tomēr neprasīs, bet svētdien FKTK pašmāju plašsaziņas līdzekļos nāk klajā ar pilnīgi pretēju paziņojumu – vērsīsimies Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē.

Krūmanes liktenīgā e-pasta vēstule

"FKTK Latvijā praktizē vienu līniju, bet Zviedrijā pavisam citu," tā, izvērtējot banku uzraudzības iestādes pausto viedokli, telefonsarunā no Stokholmas teic Veinberga.

Šāds pārpratums komunikācijā, visticamāk, radies latviešu ierēdņu neveiklās angļu valodas dēļ.

Viņa iepazinusies ar "fuktuka" vadītājas Irēnas Krūmanes sūtīto e-pastu un atzīst – domāts nevis tas, ka FKTK negrib, bet juridiski nevar pieprasīt šādu naudu.

Šodien nekas no FKTK svētdienas paziņojuma Latvijas medijiem zviedru presē nebija parādījies – spēkā joprojām bija informācija par to, ka Latvija naudu atpakaļ neprasīs.

Kļūdainie izteikumi ir jāatsauc, uzskata Veinberga, taču nekas neliecina par to, ka FKTK to būtu izdarījuši. Viņu vietā tas bija jādara premjeram Valdim Dombrovskim, kurš, tiekoties ar Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu, pauda Latvijas pozīciju skaidri. Bilts Zviedrijas vārdā solīja visu iespējamo palīdzību "Krājbankas" jautājumā.

Valsts iestādes pret sabiedrību izturas augstprātīgi

"Es biju ļoti patīkami pārsteigta par atbalstu no zviedru institūcijas puses, jo atņemt naudu savam "SAAB" un atdot Latvijai – tas nav vienkārši. No zviedru puses tas bija tāds skaists žests, un Krūmanes sestdienas vēstule bija kā pļauka viņiem. Sak, mums nevajag," komentējot Krūmanes elektroniskos izteikumus, teic Veinberga.

"Skaidrs, ka zviedriem ir vainas komplekss par savu banku nesmuko rīcību Baltijā, par to, ka attiecībās ar baltiešiem pieļauts daudz kļūdu. Šis šoreiz bija veids, kā paklanīties Latvijai un Lietuvai."

Viņasprāt, tas liecina pamatīgām Latvijas valsts iestāžu problēmām, komunicējot ar amatpersonām, sabiedrību un medijiem, kas nogādā informāciju līdz iedzīvotājiem. Žurnāliste Latvijas valsts iestāžu attieksmi salīdzina ar Krieviju, kur attieksmē pret "vienkāršajiem cilvēkiem" uz āru laužas viņu augstprātība un pārākums. "Tās uzraksta savas vēstules un, ja kāds nesaprot, tad vainīgs ir žurnālists, kurš nav bijis inteliģents. (..) Pret Latvijas medijiem viņi ir pieraduši būt bargi un bezkaunīgi, bet pret ārzemju medijiem viņi iekrīt visos gadījumos."

Skatīt pievienoto video.


Uz augšu
Back