Topošais tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību (ES) un tā dēvētajām «Mercosour» valstīm - Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju, Paragvaju un Venecuēlu - nozīmē gan ieguvumus, gan riskus un ļoti būtiski ir laikus izvērtēt importētās un eksportētās produkcijas kvalitātes kontroles mehānismus, uzskata biedrības «Zemnieku saeima» pārstāvji.
Šodien ir paredzēta ES un «Mercosour» tirdzniecības sarunu kārtu atsākšana. Lai gan Latvijas lauksaimnieki atbalsta diskusijas, neskaidrības radot iespējamā ietekme uz ES, tostarp Latvijas, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes sektoru. Latvijas lauksaimnieki uzskata, ka nepieciešams veikt piedāvājuma padziļinātu izvērtēšanu un ierēdņu konsultācijas ar lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem.
«Zemnieku saeima» norāda, ka risks, ko ES piedāvājums rada lauksaimniecības sektoram, ir īpaši augsts, ņemot vērā gan sarežģīto ekonomisko un ārējās tirdzniecības situāciju pasaulē, gan pēdējo divu gadu krīzi piensaimniecībā un gaļas ražošanā.
«Ļoti svarīgi ir izvērtēt importētās un eksportētās lauksaimniecības produkcijas kvalitātes kontroles mehānismus, kā, piemēram, fitosanitārās prasības. Tāpat nepieciešams uzraudzīt produktu marķējumu attiecībā uz preču zīmju aizsardzību un ģenētiski modificētās produkcijas marķēšanu,» norādīja biedrības valdes locekle Edīte Strazdiņa.
Viņa arī sacīja, ka Latīņamerikas tirgos piena un gaļas ražošanas pašizmaksa ir zema, līdz ar to ES lauksaimniekiem ir risks neizturēt konkurenci arī augļu, graudu, sojas, kukurūzas produktu grupās.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) jau aicinājusi Ārlietu ministriju (ĀM) izstrādāt nacionālo pozīciju zemnieku interešu aizstāvībai saistībā ar Latīņamerikas gaļas un piena importu, kā sensitīvus produktus importējamo sarakstā definējot piena un gaļas ražojumus.
Savukārt ĀM šonedēļ atzina, ka ekonomiskā partnerība ar «Mercosour» valstīm vienkāršotu vietējo uzņēmēju ieiešanu šo valstu tirgos. Latvija jau sākotnēji iestājusies, ka sarunu rezultātam jāpasargā jūtīgās lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru intereses, tādēļ ĀM tirdzniecības eksperti ciešā sadarbībā ar nozaru ministriju pārstāvjiem rūpīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto tarifu piedāvājumu, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz lauksaimniecības nozari, norādīja ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons.
Jau vēstīts, ka 20.aprīļa Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane atzina, ka minētās tirdzniecības sarunas paredz labas sadarbības iespējas, taču vienlaikus nopietni apdraud liellopu gaļas un piena ražotāju intereses.
Minētajās valstīs siltā klimata un atšķirīgo mājlopu labturības prasību dēļ liellopu gaļas un piena produktu ražošanas pašizmaksa ir pat par 50% zemāka nekā ES valstīs, līdz ar to tirdzniecības līguma noslēgšanas gadījumā gaidāms masīvs Latīņamerikas liellopu gaļas imports, attiecīgi samazinot vietējās produkcijas cenas.
«Latvijas nostāja ir tāda, ka piens un liellopu gaļa kā sensitīvie produkti jāņem ārā no pārējo produktu saraksta. Tādēļ vērsāmies pie ĀM ar lūgumu iespējami operatīvi izstrādāt attiecīgu nacionālo pozīciju,» sacīja ZM pārstāve.
Sarunas par ES-«Mercosur» Asociācijas nolīgumu tika sāktas 2000.gada jūnijā un uz laiku tika pārtrauktas 2012. gadā, bet atsākās pērn jūnijā. Sarunas par Asociācijas nolīguma tirdzniecības sadaļu dalībvalstu vārdā vada Eiropas Komisija, kas izstrādājusi priekšlikumu ievedmuitas tarifu samazināšanai iesniegšanai «Mercosur» valstīm.
