Bite Latvija: valsts kapitāldaļas mobilo sakaru tirgū veido konfliktu

Viņš atzīmēja, ka Latvijas valsts bija izdarījusi ļoti labu darbu, ieviešot frekvenču apmaksas sistēmu. «Sākotnēji Latvijas valsts izdarīja ļoti labu darbu, ieviešot frekvenču apmaksas sistēmu, saskaņā ar kuru tu maksā par to, ko tu izmanto. Un tas ir pareizi, jo frekvences ir nacionālā vērtība. Taču šobrīd mums ir sajūta, ka atsevišķi telekomunikāciju operatori, kuriem ir valsts daļas kapitālā, ir īpaši piestrādājuši pie tā, lai izmainītu metodiku, ka tu maksā par visu to, ko tu esi nopircis licences izsolē. Rezultātā mūsu frekvenču izmaksas ir pieaugušas un augs arī nākamajā gadā,» teica Renčaks.

Kompānijas vadītājs pauda, ka valsts kapitāldaļas mobilajos operatoros ir dabīgs konflikts tirgū. «Kā gan es varu runāt ar Satiksmes ministriju par jebkādiem biznesa jautājumiem, ja viņi ir valsts kapitāldaļu turētāji konkurējošā operatorā?» klāstīja Renčaks.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jāņem vērā arī Eiropas līmeņa izmaiņas likumdošanā. «No 2015.gada beigām visiem operatoriem Eiropas Savienībā būtu jāpiedāvā vietējais tarifs tajā pašā līmenī, kā ceļojot citās Eiropas valstīs. Bet problēma ir tāda, ka vairumtirdzniecības tarifs, ko Eiropā grasās noteikt - pieci centi par minūti, - jau šobrīd virknē valstu ir augstāks nekā mazumtirdzniecības tarifs. Piemērs - mēs saņemsim no gala lietotāja 1,5 centus par minūti, bet samaksāsim par tā saukto «roaming» [viesabonēšanas] pakalpojumu piecus centus. Šajā gadījumā Eiropas likumi būs ļoti neizdevīgi arī Latvijā. Taču mēs kopā ar mobilo operatoru koalīciju ierosinājām izmaiņas šajā likumdošanā, lai vairumtirdzniecības tarifs būtu vismaz vienāds ar vietēju tarifu, kas tiek piemērots gala lietotājam,» teica «Bite Latvija» valdes priekšsēdētājs.

Pēc viņa teiktā, mobilo pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā kavē tas, ka vienam no mobilo sakaru operatoriem kapitāldaļu turētājs ir valsts. «Rezultātā visi valsts iepirkumi, visi tenderi tiek rakstīti tā, lai tas būtu izdevīgi šim vienam operatoram. Mēs pat neesam piedalījušies virknē šādu iepirkumu. Taču pēdējā laikā ir parādījies izņēmums - Veselības ministrija - kuri iestrādāja iepirkumā godīgus noteikumus. Šobrīd viņi maksā par mobilajiem sakariem divas reizes mazāk. Šādi valsts sektors var ietaupīt simtus tūkstošu eiro,» teica Renčaks.

Atbilstoši datubāzes «Lursoft» informācijai 5% mobilo sakaru operatora «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) pieder valsts akciju sabiedrībai Privatizācijas aģentūra, savukārt vēl 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Saskaņā ar žurnāla «Iepirkumi.lv» veikto pētījumu, 2014.gadā veikti pavisam 18 iepirkumi par mobilo pakalpojumu nodrošināšanu valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām. 11 iepirkumos ir uzvarējis uzņēmums LMT, bet 7 – «Tele2».