Finanšu pieprasījumā nākamā gada budžetam sabiedrisko mediju darbībai lūgts piešķirt papildus gandrīz 700 000 latu, kas nepieciešami Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV), informē "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA). Valsts dotācijas lūdz piešķirt arī komerctelevīzijas.
Bažas rada augstā apraides maksa
Nākamajam gadam LTV no valsts vēlas 7,47 miljonu latu dotāciju, bet Latvijas Radio nepieciešami 4,04 miljoni latu. LTV nākamgad prasa par 455 670 latiem vairāk nekā šogad, bet Latvijas Radio - par 223 000 vairāk.
Pirmo reizi gandrīz divreiz lielāka summa no kopējā maka tiek lūgta arī komerctelevīziju apraides maksas segšanai, to pamatojot ar bezmaksas pieejamības nodrošināšanu visā Latvijā, ko komerctelevīzijas līdz šim segušas no saviem resursiem.
Kā informē laikraksts, LTV vairāk naudu vajag, lai nodrošinātu apsardzi Zaķusalas kompleksā, apkurei un nekustamā īpašuma nodokļa samaksai. Tāpat papildu līdzekļi nepieciešami informatīvi dokumentālās telpas paplašināšanai, teātra izrāžu ierakstīšanai un dažādu autortiesību maksājumiem, kā arī pārraižu sagatavošanai vājdzirdīgajiem un vājredzīgajiem.
"Pašmāju seriāls jebkurā gadījumā nākamgad LTV ēterā atgriezīsies," apņēmības pilns ir LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Viņš norāda, ka papildu finansējums nepieciešams "minimālo vajadzību nodrošināšanai", lai gan LTV ir izstrādājusi plašāku budžetu, kas ir iesniegts Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).
Latvija var zaudēt vienīgo korespondentu Briselē
Savukārt Latvijas Radio papildu nauda nepieciešama apraides izmaksu segšanai, reģionālajiem korespondentiem un korespondentu punktam Briselē. Šogad radio apraides nodrošināšanai budžetā atrasti papildu 180 000 latu, kas sākotnēji nebija plānoti.
"Tos sedzām no citām izdevumu pozīcijām - nepērkam pamatlīdzekļus, neveicam telpu remontu," stāsta Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. "Ilgstoši tā nevarēs dzīvot. To [iekārtu iegādi, remontu veikšanu] var nedarīt gadu, divus, nevis mūžīgi. Bijām ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) sagatavojuši līgumu par atlikto maksājumu, bet beigās līdzekļus atradām, un šogad tā vairs nav problēma."
Pēdējo reizi LVRTC radio apraides izmaksas pārskatītas 2006.gadā, šā gada jūlijā nolemts radio programmu pārraidīšanas tarifus 2011.gadā samazināt gandrīz par 12%. "LVRTC tarifu samazinājumu piedāvāja vasarā, lai raidorganizācijas jau laikus to varētu ieplānot nākamā gada budžetā. Ceram, ka ar šo soli palīdzēsim radiostacijām pārvarēt tirgus lejupslīdes periodu," cer LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Tāpat kā ciparu TV apraidē, arī radio apraidē LVRTC piederošā infrastruktūra ļauj nodrošināt signāla pieejamību 99% Latvijas teritorijas. Tikai atšķirībā no radio apraides nodrošināšanas tarifu samazinājums nav plānots televīzijai. Lai programma būtu redzama bezmaksas Virszemes TV pakā, katram kanālam jāsedz 650 000 latu apraides izmaksas.
Kolāts uzsver: ja nākamā gada budžetā neizdosies atrast papildu finansējumu korespondenta darba nodrošināšanai Briselē, to, visticamāk, nāksies atsaukt un valsts zaudēs vienīgo Eiropas Savienības institūciju darba atspoguļotāju.
Sabiedriskie mediji jau sākotnēji finansēti nepareizi
NEPLP uzsver, ka sabiedriskie mediji jau kopš neatkarības atjaunošanas finansēti nepareizi, neinvestējot pamatlīdzekļos un neparedzot attīstību veicinošas investīcijas. Tas radījis situāciju, ka trešdaļa pamatlīdzekļu pašlaik ir bez vērtības.
Krīzes laikā LTV un Latvijas Radio dotācija no valsts samazināta par 35%, par 40% samazināti izdevumi.
NEPLP norāda, ka televīzijas un radio ienākumi, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājušies vairāk nekā par 4,8 miljoniem latu. Padome vērš valdības uzmanību, ka saskaņā ar jauno plašsaziņas līdzekļu likumu, kas stājās spēkā 11.augustā, valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā.
Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka, kura pārstāv divu komerctelevīziju - LNT un TV3 - intereses, neslēpj valsts vienaldzību saistībā ar medijiem.
Līdaka ir pārliecināta, ka līdzīgi kā LTV, arī TV3 un LNT pilda valsts programmu. "Vismaz minimumu, lai tie, kam nav pieejami maksas kanāli, varētu skatīties šos kanālus. Tas nav stāsts, ka komerckanāli grib ko par velti. Visu šo laiku tie ir maksājuši par apraidi, lai skatītāji tos redzētu bezmaksas apraidē, taču šo sociālo funkciju - maksāt milzīgās apraides izmaksas - komerckanāli vairs nav spējīgi pildīt," pārliecināta ir Līdaka.
Lūdz dotēt arī komerctelevīzijas
Tādēļ NEPLP valdībai un Satiksmes ministrijai nosūtījusi vēstuli, kurā lūdz piešķirt dotāciju ne tikai sabiedriskajām, bet arī komerctelevīzijām. Pagaidām komerctelevīzijas nav apsvērušas iespēju pārtraukt dalību bezmaksas apraidē, piemēram, no nākamā gada, taču tāds variants ilgtermiņā tiek apspriests.
Tikmēr tiek apsvērta iespēja nākotnē Latvijā izveidot jaunu sabiedrisko mediju, lai tādā veidā realizētu Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) ierosinājumu par nepieciešamību apvienot Latvijas Radio un LTV, no Eiropas resursiem piesaistot tam 50 miljonus latu, informē NRA.
EBU uzskata, ka tik mazā valstī kā Latvija divu atsevišķu sabiedrisko mediju menedžmentu pastāvēšana nav lietderīga.
Pēc provizoriskām aplēsēm, ES līmenī sarunas par Eiropas naudas sadali varētu pabeigt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā. Un tas nozīmē, ka tikai pēc tam, ja Eiropā pieņems pozitīvu lēmumu, Latvija varēs sākt domāt par jaunā sabiedriskā medija izveidi.
"Minētajos 50 miljonos latu ir pilnīgi jaunas ēkas, infrastruktūras, tehnikas iegādes un apmācību organizēšanas izmaksas. Valdība koncepciju par jauna sabiedriskā medija izveidi apstiprināja jau 2007.gada vasarā, un tā paredz, ka uz vienotas platformas apvienos LR ar LTV, klāt piesaistot arī internetu," komentē NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.
Lai pamatotu naudas pieprasījumu, padome iecerējusi izmantot auditorkompānijas "Ernst & Young" ziņojumu par LTV un LR apvienošanu.
