Kopš 1.septembra termiņuzturēšanās atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi pieprasījuši 29 cilvēki, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, iepazīstinot deputātus ar aktuālitātēm uzturēšanās atļauju ieguvē, sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
1.septembrī stājās spēkā grozījumi, kas noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam izsniedz uz laiku, kurš nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 tūkstošiem eiro.
Roze skaidroja uzturēšanās atļauju pieprasījuma kritumu tieši ar minētajiem likuma grozījumiem, kā arī ar likumiem, kas ieviesti Krievijas federācijā, kas nosaka, ka valsts ierēdņiem ir jādeklarē tiem ārvalstīs piederošie nekustamie īpašumi un citiem faktoriem.
Roze komisijas sēdē deputātiem norādīja, ka šobrīd tiek izstrādāta jauna imigrācijas politikas koncepcija. To tiek plānots iesniegt Ministru kabinetā līdz februārim. Savukārt darbs pie jauna Imigrācijas likuma izstrādes varēs sākties tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, jo daudz speciālistu ir iesaistīti ar prezidentūru saistītos pienākumos, sacīja PMLP priekšnieka vietniece.
Komisijas sēdē uzaicināts bija arī finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma «FIDEA» eksperts Gundars Kuļikovskis, kurš argumentēja, ka
termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana pret nekustamā īpašuma iegādi nesniedz ieguldījumu labklājības celšanai.
Viņš pauda, ka nerezidentu skaita pieaugums veicina mazāk produktīvos ekonomikas sektorus, piemēram, pakalpojumus un ēdināšanu.
Kuļikovskis arī norādīja, ka, veidojot imigrācijas politiku, būtu jāņem vērā industrijas vajadzības, piemēram, uzturēšanās atļaujas varētu izsniegt speciālistiem ar augstu kvalifikāciju, ko piesaistītu kompānijas Latvijā.
