AS "Latvijas kuģniecība" (LK) mazākuma akcionārs AS "International Baltic Investments Ltd" (IBI) tiesā apstrīdējis LK un AS "Ventspils nafta" (VN) pērnā gada nogalē noslēgtos nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmumu kapitāla daļu iegādes darījumus 82 miljonu latu kopvērtībā.
Apstrīd Ls 82 miljonus vērto LK un "Ventspils nafta" darījumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasības pieteikumā IBI norādījusi, ka LK koncerns no VN iegādājies nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumu "Nekustamie īpašumi VN" jeb tagadējās SIA "Lasco nekustamie īpašumi", kā arī "Rīgas līcis VN", kuras tagadējais nosaukums ir SIA "Rīgas līcis", 100% kapitāla daļu, kā arī 95,4% poligrāfijas uzņēmuma "Preses nams" akciju un 95,63% daļu izdevniecībā "Mediju nams".
Tāpat nopirkti nekustamie īpašumi Rīgā, Briāna ielā 3, Ventspilī, Talsu ielā 75d, Jūrmalā, Dubultu prospektā 51, konferenču un atpūtas centrs Lejastiezumi Kuldīgas rajona Rendas pagastā.
IBI norādījusi, ka visus norādītos aktīvus, izņemot nekustamo īpašumu Jūrmalā, Dubultu prospektā 51, iegādājusies LK meitassabiedrība SIA "Lasco Investment", kas ir šo aktīvu pašreizējā īpašniece. Nekustamo īpašumu Jūrmalā, Dubultu prospektā 51, iegādājusies pati LK.
IBI prasību vērsusi pret LK, VN un SIA "Lasco Investment".
Prasībā lūgts atzīt par spēkā neesošu īpašuma Jūrmalā, Dubultu prospektā, iegādi, uzlikt par pienākumu VN atdot LK par nekustamo īpašumu samaksāto pirkuma maksu 1,64 miljonus latu un likumiskos procentus, atzīt par spēkā neesošiem starp "Lasco Investment" un VN noslēgtos pārējo nekustamo īpašumu un uzņēmumu kapitāla daļu iegādes darījumus un uzdot VN atmaksāt samaksāto pirkuma maksu.
Rīgas apgabaltiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons informēja, ka IBI prasība šonedēļ pieņemta izskatīšanai un tiesnese Dace Jansone ierosinājusi civillietu. Atbildētājiem atvēlēts mēnesis laika paskaidrojumu sniegšanai, un pēc tam tiesa noteiks paredzamo lietas izskatīšanas datumu.
IBI prasības pieteikumā atzīmējusi, ka atsavināšanas darījumi, kuros LK un tās meitassabiedrības ieguvušas minētos aktīvus, ir pretēji likumam, labiem tikumiem un vērsti uz likuma apiešanu, tādēļ spēkā neesoši.
IBI norāda, ka, ņemot vērā LK finanšu stāvokli, tai nebija spējas un nepieciešamības veikt investīcijas ar tās pamatdarbību nesaistītā nozarē. LK vadība gan investīciju nepieciešamību pamatojusi ar ievērojamiem brīviem naudas līdzekļiem, kas atrodas uzņēmuma rīcībā un kuru "izvietošana finanšu institūcijās vērtējama kā riskanta, ņemot vērā pasaules finanšu tirgu ievērojamo kritumu un šaubas par šo institūciju spēju garantēt drošus noguldījumus pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos".
Tomēr LK nemaz nav bijis pietiekami daudz brīvu naudas līdzekļu minēto darījumu veikšanai, turklāt paši darījumi atklāj, ka brīvo naudas līdzekļu pasargāšana no riskiem nebija to slēgšanas patiesais motīvs, apgalvo IBI, uzsverot, ka pirms darījumu noslēgšanas 2008.gada 30.septembrī LK koncernam bija parādsaistības pret bankām, kas pārsniedza 240 miljonus latu.
Koncernam tiek radīts liels likviditātes risks, ja, ievērojot ieņēmumu kritumu no pamatdarbības, brīvie naudas līdzekļi nav pietiekami, lai segtu banku izsniegtos aizdevumus. LK koncerns gan varētu novērst brīvo naudas līdzekļu risku, šo naudu izvietojot bankās, kas ir izsniegušas aizdevumus, tādējādi izslēdzot arī likviditātes risku.
Ja LK koncernam būtu bijuši brīvie naudas līdzekļi un to saglabāšana būtu apstrīdēto darījumu motīvs, tad LK koncerns par darījumos iegādātajiem aktīviem būtu maksājis uzreiz, nevis vienojies, ka puse no darījuma summas tiks apmaksāta tikai līdz 2010.gada pirmajam ceturksnim.
Šādi nosacījumi, IBI ieskatā, nenovērš risku, kas saistās ar brīvajiem naudas līdzekļiem, un vēl vairāk palielina likviditātes risku, jo līdz 2010.gada pirmajam ceturksnim LK koncerna rīcībā nav ne brīvu naudas līdzekļu, ne iespējas operatīvi pārdot iegādātos aktīvus, uz kuriem VN ir nostiprinājusi ķīlas tiesības.
IBI arī norāda, ka ekonomiskās krīzes situācija gan Latvijā, gan pasaulē ir ārkārtīgi sadārdzinājusi naudas un finanšu resursus, kā dēļ kredītiestādes neveic uzņēmumu kreditēšanu vai arī dara to ar ārkārtīgi augstām procentu likmēm, kas krīzes laikā sniedz priekšrocības uzņēmumiem, kuriem ir pietiekami naudas un citi apgrozāmie līdzekļi.
Turpretim LK koncerns atbrīvojies no apgrozāmajiem līdzekļiem un ieguldīja tos investīcijās, kuras tas nevarēs pārdot līdzekļu nepieciešamības gadījumā, tādējādi sevi pakļaujot apgrozāmo līdzekļu trūkumam riskam, norāda IBI.
Vērtējot perspektīvākās ekonomiskās nozares, kurās investēt līdzekļus, LK koncerns ir izvēlējies trīs nozares - nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevniecības nozares, kuras visas ir atzīstamas par investīcijām visnepiemērotākajām.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus, kurā atrodas iegādātie nekustamā īpašuma aktīvi, piedzīvo dramatisku lejupslīdi, kas turpinās vēl joprojām, atgādina IBI. Poligrāfijas un izdevniecības nozarēs arī ir vērojama ilgstoša un pastāvīga lejupslīde, jo ekonomiskās krīzes rezultātā samazinās pieprasījums no reklāmdevēju un lasītāju puses, ko ievērojami iespaido tieši pirms pirkuma darījuma noslēgšanas paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa likme grāmatām un presei.
Turklāt LK koncerns ir iegādājies aktīvu veidus, kas tam nesīs zaudējumus un prasīs papildu ieguldījumus arī nākotnē, LK koncerns ir investējis līdzekļus aktīvos, kuri atrodas tikai Latvijā un kuru vērtība ir atkarīga gandrīz tikai no Latvijas ekonomikas attīstības, un tas ir ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus latu aktīvos, kas ir atkarīgi tikai no Latvijas ekonomikas, kura 2008.gadā piedzīvojusi vienu no visstraujākajiem iekšzemes kopprodukta kritumiem pasaulē un kuras kredītreitings ir pazemināts līdz vienam no zemākajiem iespējamajiem rādītājiem.
Tāpat norādīts, ka LK koncerns ir iegādājies aktīvus, kuri visi atrodas ne tikai vienā valstī, bet kuri ir iegādāti tikai un vienīgi no vienas personas - VN, kas ir lielākais LK akcionārs.
IBI ieskatā, tas "acīmredzami parāda, ka atsavināšanas darījuma mērķis bija nevis diversificēt biznesa riskus, bet gan piešķirt līdzekļus savai lielākajai akcionārei, kurai pieder 49,94% LK akciju un kura ir iecēlusi un kontrolē vairākumu LK valdē un padomē, kas pieņēma lēmumu par atsavināšanas darījumu veikšanu".
Tāpat LK koncerns no darījumiem turpina ciest zaudējumus, jo konkrēto iegādāto aktīvu vērtība kopš to iegādes brīža ir kritusies un kritīsies vēl vairāk. Rīgā, Ventspilī, Jūrmalā un Kuldīgas rajonā nopirkto nekustamo īpašumu vērtība turpina kristies proporcionāli Latvijas ekonomikas un nekustamo īpašumu tirgus dramatiskajam kritumam.
IBI norāda, ka zaudējumus rada un turpina radīt arī visi pārējie iegādātie un tālāk aprakstītie aktīvi - nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevniecības nozarē strādājošās kapitālsabiedrības.