De facto: Latvijā darbojas Kremļa algotie interneta «troļļi»

«Drošības policija savas kompetences ietvaros analizē procesus informācijas telpā, t.sk. veic pasākumus ar mērķi identificēt «troļļu» aktivitātes Krievijai labvēlīgu politisko un ideoloģisko viedokļu radīšanai Latvijā.

Ir identificētas gan atsevišķas «troļļu» aktivitātes, gan Krievijas politikas propagandas produktu pārpublicēšana Latvijas informācijas telpā

par mūsu valstī notiekošajiem politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem, nenorādot patiesos informācijas avotus un interpretējot informācijas patiesumu,» teikts Drošības policijas paziņojumā raidījumam «De facto».

NATO stratēģiskās komunikācijas centrs izpētījis Krievijas «troļļu» stratēģiju Ukrainā. «Stāsti ir Krievijas politisko vadību slavinoši, ka Vladimirs Putins lielisks, stiprs un taisnīgs līderis, ka Krievijas ārpolitika ir pareiza, taisnīga un leģitīma, bet eiroatlantiskās struktūras ir kaitnieciskas un mūsu valstu dalība šajās struktūrās nāk tikai par ļaunu,» skaidro Elīna Lange-Ionatamišvili.

Viņa atzīst - kaut gan pētījums par to pagaidām nav veikts, «troļļu» aktivitātes Latvijā ir pamanāmas: «Kā pilsone, kas lieto sociālus medijus, es personīgi novēroju darbības, kas var būt identificējamas kā «troļļu». Arī latviešu valodā. Interesanti ir, ka šie vēstījumi var nebūt tieši par Vladimiru Putinu vai pret Ukrainu, tie var būt pret ASV, piebilstot, ka Amerika ir tā, kas nosaka visu, kas notiek NATO. Tas rada informācijas fonu, ko cilvēks, pēc tam, analizējot citus notikumus, teiksim, krīzi Ukrainā, jau interpretē par labu Krievijas pusei.»

Cik bieži Latvijas iedzīvotāji kļūst par šā informācijas ieroča upuriem, nav zināms.

Pagaidām varam tikai minēt – cik daudz no sociālo tīklu kontiem ir viltus, par ko tieši raksta «troļļi» ziņu portālu komentāru sadaļās. Turklāt saprast, cik no Latvijas interneta karstgalvīgajiem diskutētājiem ir Krievijas valdības algotie «troļļi», būtu ļoti svarīgi. Jo viens no viņu uzdevumiem ir ar viltus komentāriem, blogu ierakstiem un diskusijām internetā mākslīgi rādīt iespaidu, ka arī citu valstu iedzīvotāji atbalsta Krievijas rīcību.

«Krievijas federācijas informācijas kara mērķis ir šķelt mūsu sabiedrību.

Mēs zinām, ka 30% laulību ir starp cittautiešiem un latviešiem, tas nozīmē, ka mūsu kopiena nemaz tik sašķelta nav. Bet, ja ar «trollēšanu» var radīt priekšstatu, ka esam divas naidīgas puses, tad tam var arī sākt ticēt,» sarunā ar «De facto» secina bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Pirmie par «troļļu» aktivitātēm pastāstīja Krievijas žurnālisti. Vairākos pētījumos atklāts, ka «troļļus» algo firma, kuru vietējie mediji ātri vien nosauca par «troļļu māju». Tā atrodas Sanktpēterburgā un ir saistīta ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu uzņēmēju. No hakeru grupas «Anonymous» nopludinātajiem dokumentiem izriet –

«troļļu mājā» strādā ap 600 cilvēku,

viņi visu diennakti maiņās piedalās diskusijās sociālajos tīklos, portālu komentāru sadaļās un blogos. Temati atbilst Krievijas valdošās elites uzstādījumiem – valsts prezidents un valsts nostāja ir jāslavē, opozīcija jālamā. Ir kvotas – noteikts ierakstu skaits dienā.

«Troļļu» algas ir labas, vietējie žurnālisti izrēķinājuši, ka

mēnesī Sanktpēterburgas troļļu mājas darbs izmaksā 600 000 eiro.

«Troļļu armija» karo arī ārzemēs, viņu aktivitāte Rietumos pieaug līdz ar Ukrainas krīzes attīstību. Tas ir viens no rīkiem informācijas karā, ko pašlaik īsteno Krievija.

Troļļi darbojas arī vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lielbritānijā. No labi informētiem avotiem «De facto» ir zināms, ka vienam no Krievijas specdienestiem ir nodaļa, kuras mērķis ir ietekmēt Igaunijas sabiedrisko domu, tostarp ar «troļļu» palīdzību. Lietuvas Aizsardzības ministrijas pētījums parāda – arī šīs kaimiņvalsts interneta portālos, visticamāk, darbojas «troļļi».

Ar to aktivitātēm saskārās arī Somijas sabiedriskā medija YLE žurnāliste Jesika Aro.

«Rudenī es sāku pētīt šo tēmu un palūdzu lasītājiem pastāstīt par savu pieredzi ar Krievijas «troļļiem». Jāatzīst, mani vienkārši pārpludināja ar ļoti interesantu informāciju, pašlaik to pētu. Bet vienlaikus kļuvu par upuri «trollinga» kampaņai, kura turpinās jau divus mēnešus. Man sistemātiski uzbrūk gan sociālajos tīklos, gan citur internetā un medijos. Mani aizvainoja uz tā pamata, ka esmu sieviete, aprakstīja manu personīgo dzīvi, mēģināja nomelnot, apgalvoja ka esmu CIP un Igaunijas drošības policijas aģente, kas, protams, nav taisnība. Nomelnojošo informāciju par mani nosūtīja aptuveni simts kolēģiem un priekšniekiem,» stāsta Jesika Aro intervijā LTV.