Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Septiņu gadu laikā valsts zemniekiem kompensācijās izmaksājusi 38 miljonus latu To, vai nākotnē tiks ieviesta lauksaimniecības obligātā apdrošināšana, vai varbūt tiks izveidots kompensāciju fonds, vai arī valsts tāpat kā līdz šim turpinās segt dabas radītos zaudējumus zemniekiem, lems Ministru kabinets, izvērtējot Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos trīs iespējamos lauksaimniecības risku vadības variantus.
Pašreiz viens no visizplatītākajiem valstiskajiem risku vadības instrumentiem lauksaimniecībā ir dabas faktoru radīto zaudējumu kompensācija ražotājiem. Tomēr, lai izvairītos no tirgus izkropļojumiem, notiekošie tirdzniecības liberalizācijas procesi pasaulē paredz konkurenci kropļojošā un tiešā atbalsta samazināšanu lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka nākotnē kompensāciju apjomi varētu samazināties un ražotājiem arvien vairāk pašiem vajadzēs segt radušos zaudējumus, teikts ZM koncepcijas projektā Par lauksaimniecības risku vadības politiku Latvijā, kas ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Lai gan, sākot ar 2004. gadu, valsts daļēji subsidē lauksaimniekiem privāto apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas polišu iegādi, interese par šo valsts atbalstu līdz šim ir bijusi visai maza. Kā liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) dati, valsts atbalstu lauksaimniecības nozares riska samazināšanai pēdējo trīs gadu laikā izmantojušas tikai 14,4% saimniecību no 375 aptaujātajām saimniecībām.
Kompensācijās miljoniem latu
Septiņu gadu laikā valsts zemniekiem dabas untumu kompensācijās izmaksājusi vairāk nekā 38 miljonus latu. Pērn valdība sausuma radīto zaudējumu segšanai lauksaimniekiem atvēlēja rekordlielu summu – 26 miljonus latu. Tomēr, neskatoties uz to, ka valsts dabas katastrofu radīto zaudējumu segšanai izmaksā tik ievērojamas summas, kompensācijas, pēc SKDS datiem, saņēmusi vien piektā daļa no aptaujātajām saimniecībām.
Arī šogad jūlija sākumā ZM saņēma Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sagatavoto informāciju par ziemas sagādātajiem zaudējumiem augļkopjiem, tomēr par kompensāciju piešķiršanu lemt būs iespējams tikai rudenī, kad būs zināms ražas samazinājums. Augļkopji vēlētos, lai viņiem kompensācijās tiktu izmaksāti 0,6 miljoni latu, jo, pēc Latvijas Augļkopju asociācijas aplēsēm, šoziem cietuši augļu koki un ogu krūmi 1080 hektāru platībā, to skaitā ābeles – 430 hektāros, bumbieres – 60 hektāros, ķirši – 60 hektāros, avenes – 80 hektāros, upenes, jāņogas un ērkšķogas – 155 hektāros, krūmmellenes – 165 hektāros, dzērvenes – 41 hektārā, zemenes – 30 hektāros. Zaudējumi konstatēti visā Latvijā, bet smagāk cietusi Zemgale un Latgale. Visvairāk bojāti ogulāji, jo cietuši ne vien to ziedi, bet arī paši krūmi.
Latviju var sodīt
Nemainot pašreizējo sistēmu, var rasties problēmas ar Eiropas Kopienas normatīvo aktu piemērošanu riska un krīzes pārvaldības sistēmas ieviešanai lauksaimniecībā. Valsts atbalstu – zaudējumu kompensācijas – saskaņā ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem varēs izmaksāt, izpildot noteiktus nosacījumus, kas skar zaudējumu apjomu, to cēloni un sekas, reģionālo izpausmi un citas jomas. Kompensāciju izmaksāšana bez detalizēti izstrādāta un ar faktoloģisko materiālu pamatota zaudējumu pierādījuma var tikt uzskatīta par pārmērīgu valsts atbalstu un izraisīt soda sankcijas. Par zaudējumiem, kas radušies no 2010. gada 1. janvāra, EK pieļaus atkāpes tikai tad, ja dalībvalsts varēs pārliecinoši pierādīt, ka attiecīgajā dalībvalstī statistiski visbiežāko ar klimatu saistīto risku apdrošināšana laikā, kad tika nodarīts kaitējums, nebija pieejama.
Trīs varianti
Koncepcijā izstrādātais pirmais variants paredz, ka tiek atbalstīti tikai privāto apdrošināšanas prēmiju maksājumi. Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu ir valsts atbalsta sniegšana apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un pārapdrošināšanas veidā. Valsts mudina lauksaimniekus apdrošināt šīs kategorijas riskus, ieviešot minimālo obligātās apdrošināšanas prasību. Šajā gadījumā valsts ieguvums ir politiskās atbildības norobežošana, nodrošinot un vadot pāreju no pašreizējās sistēmas uz privāti finansējamo riska vadības sistēmu. Savukārt lauksaimniekiem netiek garantēta nekāda valsts zaudējumu kompensācija, izņemot tiem riskiem, kuri ietilps valsts pamatatbildībā.
Koncepcijā ietvertais otrais variants paredz, ka atbalstīti tiek apdrošināšanas prēmiju maksājumi un kompensācijas fondu izveide. Kompensāciju fonda risinājuma būtību raksturo tas, ka valsts nodrošina lauksaimniekiem pamatatbildības un līdzatbildības nodrošinājumu, izmantojot kompensāciju fondu, kura līdzekļus veidotu ikgadējas valsts un lauksaimnieku iemaksas. Savukārt trešais variants paredz, ka valsts atbalsts tiek piešķirts zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
***
Kompensācijas
Valsts izmaksātās kompensācijas dabas apstākļu radītās krīzes stabilizācijai, Ls
2000. gads 630 080
2001. gads –
2002. gads 5 922 934
2003. gads 5 000 000
2004. gads 221 908
2005. gads 588 860
2006. gads 25 812 756
Avots: Neatkarīgā, LAD
***
Lauksaimniecības apdrošināšana citur pasaulē
Spānijas lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmā visi apdrošināmie lauksaimniecības riski tiek segti, izmantojot privāto sektoru, savukārt valsts nodrošina visa veida apdrošināšanas polišu subsidēšanu.
Itālijā lauksaimniecības risku vadībā un zaudējumu segšanā darbojas valsts ar kompensāciju sistēmu un apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu, kā arī privātās apdrošināšanas kompānijas.
Nīderlandē valsts līdzdalība lauksaimniecības risku vadīšanā ir ierobežota. Lauksaimniecības apdrošināšana skar siltumnīcas augu, liellopu slimību un vaislas broileru apdrošināšanu.
Vācijā pastāv brīvprātīga, privāta apdrošināšanas sistēma, kas balstīta uz apdrošinātāju – nevis valsts institūciju – piedāvājumiem. Valsts nepiedalās lauksaimniecības risku apdrošināšanā. Plaši izplatīts apdrošināšanas veids Vācijā ir krusas apdrošināšana.
Japānā darbojas galvenokārt lauksaimniecības apdrošināšanas programmas, bet tiešā zaudējumu kompensēšana tiek izmantota tikai rīsu audzētājiem. Tomēr kā īpatnību vajadzētu atzīmēt to, ka divās no sešām apdrošināšanas programmām dalība ir obligāta visiem attiecīgo produktu audzētājiem – tātad, šiem produktiem apdrošināšanas tirgu veido valsts regulējumi.