Šā gada pirmajos trīs mēnešos putekļu daudzums Latvijas pilsētu ielās, kurās ir liela satiksme, vidēji divas reizes pārsniedzis Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Dati apkopoti par gaisā suspendēto cieto daļiņu PM10 un PM2.5 koncentrāciju Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
Lielākās problēmas Latvijas pilsētās ir ar putekļu PM2.5 piesārņojumu
- to veido daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem.
Putekļu PM2.5 vidējā koncentrācija O.Kalpaka ielā, Liepājā, un Atbrīvošanas alejā, Rēzeknē, pēdējos trīs mēnešos bijusi aptuveni 21 mikrograms kubikmetrā, bet pieļaujamais vidējais daudzums gadā ir desmit mikrogramu. Kronvalda bulvārī, Rīgā, kur mēra pilsētas fona piesārņojumu, PM2.5 vidējā koncentrācija gada pirmajos trīs mēnešos bija 18,4 mikrogrami kubikmetrā, savukārt
dati par šo piesārņojumu Brīvības ielā nav pieejami.
Cieto daļiņu PM2.5 atļautā diennakts vidējā koncentrācija, kas ir 25 mikrogrami kubikmetrā, pārsniegta vidēji katru ceturto dienu.
Liepājas novērojumu stacijā no janvāra līdz martam bijušas 28 dienas, kurās pārsniegta šī norma, Rēzeknē - 20 dienu, bet Kronvalda bulvārī, Rīgā, - 21 diena.
Lielākais putekļu piesārņojums visās monitoringa stacijās reģistrēts 21.janvārī, kad Latvijā valdīja bezvējš un sals, daudzviet veidojās migla. Maksimālā putekļu koncentrācija todien fiksēta Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā, kur PM2.5 diennakts vidējais daudzums sasniedza 104, bet PM10 koncentrācija - 110 mikrogramu kubikmetrā.
Savukārt Brīvības ielā, Rīgā, saglabājas augstākā putekļu PM10 vidējā koncentrācija
- šo putekļu vidējais daudzums trīs mēnešos bijis 39 mikrogrami kubikmetrā. Kronvalda bulvārī šis rādītājs bijis krietni zemāks - 19 mikrogramu. Rēzeknes un Liepājas novērojumu stacijās putekļu PM10 vidējais daudzums bijis attiecīgi 25 un 28 mikrogrami kubikmetrā.
Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka PM10 koncentrācijai nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramu kubikmetrā diennaktī un 20 mikrogramu kubikmetrā gadā. Diennakts norma Rīgā, Brīvības ielā, gada pirmajos trīs mēnešos pārsniegta 24 dienās, bet Kronvalda bulvārī - tikai vienā dienā. Liepājas un Rēzeknes monitoringa stacijās diennakts pieļaujamais putekļu PM10 daudzums pārsniegts attiecīgi sešas un astoņas reizes.
Turklāt jāņem vērā, ka pēdējos trīs mēnešos no katras stacijas trūkst datu par piecām līdz septiņām dienām. Datos par gaisa kvalitāti redzamas arī neprecizitātes, piemēram, izmērītā PM2.5 koncentrācija daudzās dienās pārsniedz PM10 koncentrāciju, lai gan tas nav iespējams, jo cieto daļiņu PM10 skaitā ietilpst arī sīkākie putekļi PM2.5.
Lielāko risku veselībai un dzīvībai rada tieši vissīkākās - PM2.5 - daļiņas.
Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu putekļu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi.
Pasaules Veselības organizācija lēš, ka
gaisa piesārņojums ik gadu izraisa 5,5 miljonu cilvēku nāvi.
Bīstamākais ir gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu savas dzīves.
