Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8936187t1hb708.jpg)
Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija vakar vienojās līdz oktobrim organizēt ekspertu konsultācijas par jauna muitas robežšķērsošanas punkta Opoļi–Mogoļi atvēršanu un elektroniskās kravu deklarēšanas ieviešanu.
Tomēr gan starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses – finanšu ministrs Oskars Spurdziņš –, gan arī komisijas līdzpriekšsēdētājs no Krievijas puses Igors Ļivitins norādīja, ka jauna robežpunkta atvēršana vien situāciju robežšķērsošanā uz Latvijas un Krievijas robežas neatrisinās. Līdztekus darbam, kas ir saistīts, pētot iespējas izveidot jaunu robežšķērsošanas punktu, Krievija esot apņēmusies paplašināt robežpunktu automašīnu caurlaides jaudas, bet Latvija apņēmusies uzlabot infrastruktūras pieeju robežšķērsošanas punktiem. I. Ļivitins sacīja, ka Krievija, līdzīgi kā Latvija, vēloties atvērt jaunu robežšķērsošanas punktu, bet tam esot jābūt tehnoloģiski attīstītam.
Krievijas transporta ministrs uzskata, ka situāciju robežšķērsošanā atvieglotu elektroniskās deklarēšanās ieviešana. Tās kravas automašīnas, kuras kravu būtu deklarējušas elektroniski, caur robežkontroles punktu virzītos pa speciālu koridoru, kurā formalitāšu kārtošana būtu mazāka. Savukārt tās kravas automašīnas, kas nebūs elektroniski deklarējušas savu kravu, šķērsos robežu parastajā kārtībā.
Arī Latvijas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzskata, ka kravas automašīnu rindas iespējams mazināt ar elektronisko deklarēšanu un attīstot dzelzceļu. Tomēr elektroniskā kravas priekšdeklarēšanas ieviešana ir saistīta ar virkni problēmu. Tās ieviešanu kavējot nespēja vienoties par informāciju, kāda tiks pieprasīta elektroniskajā sistēmā, jo tā būs pieejama trešajai valstij, kas nav ES dalībvalsts. Taču, lai rastu tūlītēju risinājumu, 2008. gada beigās caur Vientuļu robežkontroles punktu arī tiks laistas kravas automašīnas. Šajā gadījumā Krievija uzskata, ka caur šo punktu diennaktī varētu iebraukt ap 150 kravas automašīnu, tomēr Latvija uzstāj, ka šim skaitam jābūt lielākam, ziņo LETA.
Pēc A. Šlesera domām, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkti ir jau pārsnieguši savu caurlaides spēju, līdz ar to nākamajā gadā Vientuļu robežkontroles punktam ir jābūt atvērtam arī kravas automašīnām.
O. Spurdziņš norādīja, ka kravu automašīnu rindas uz robežas neesot tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības (ES) problēma. Tāpēc A. Šlesers solīja, ka tuvākajā laikā mudinās ES transporta komisāru Žaku Baro rīkot trīspusēju tikšanos un pārrunāt iespējas mazināt rindas uz Latvijas un Krievijas robežas. O. Spurdziņs uzsvēra, ka robežšķērsošanas problēma neesot risināma īstermiņā, tāpēc panākta vienošanās par jaunas darba grupas izveidošanu. Tās darbs būs saistīts ar transporta un robežšķērsošanas jautājumiem.
Sēdes laikā panākta vienošanās līdz šā gada beigām sākt ekspertu darbu pie starptautiskās multimodālās transporta ass Ventspils–Rīga–Maskava projekta un komisija vienojās sadarboties robežšķērsošanas jautājumu risināšanā pārrobežas programmas Latvija, Igaunija, Krievija ietvaros, stāstīja O. Spurdziņš.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka piektdien sanāca pirmā Latvijas un Krievijas starpvalstu komisijas sēde tās pilnā sastāvā. Pagaidām gan vēl nav panākta vienošanās par konkrētu datumu nākamajai komisijas sēdei, bet tā notikšot nākamgad Krievijā.