M.Zanders: Zviedri rīkojas nekorekti (101)

Ņemam 3.oktobrī Stambulā notikušās SVF pārstāvju preses konferences atšifrējumu, kas ikvienam pieejams fonda mājas lapā. Īsi sakot, es neredzu fonda pārstāvju izteikumos nekādu asu kritiku Latvijai vai mājienus, ka lats būtu jādevalvē (kā to apgalvo Zviedrijas valdības pārstāvji).

SVF Eiropas departamenta vecākā padomniece Anna Marija Gulde-Volfa nenoliedz, ka lata kurss rada dilemmu, bet arī norāda, ka lata stabilitāte ir ļoti svarīga sabiedrībai kā vērtība un stūrakmens. Komentējot Latvijas izvēlēto ceļu - saglabāt lata kursu un samazināt izdevumus, viņa skaidrā angļu valodā norāda, ka Latvijas ekonomika ir elastīga un atbilstoši tam piemērojas („we see some of these flexibilities already at work”). Gulde-Volfa konstatē, ka Latvija aktīvi samazina savus izdevumus, lai gan atzīst, ka izvēlētais ceļš ir nopietns izaicinājums („formidable challenge”). Jebkurā gadījumā SVF cilvēki pat sarunās ar presi, kur taču vieglāk „pavilkties” uz spilgtiem izteikumiem, Latviju par kaut kādu grēkāzi vai peramo zēnu nemālē.

Atklāti sakot, vienīgais, kur SVF, manuprāt, nav īsti korekts, ir mēģinājums (Eiropas departamenta direktora Mareka Belkas izpildījumā) uzsvērt, ka Igaunija un Lietuva ar ekonomisko krīzi tiek galā labāk - „tās [Baltijas valstis] ir nepārprotami atšķirīgās pozīcijās” („are in distinctively different positions”). Tas nav korekti tāpēc, ka ik dienu kārtējie rādītāji liecina, ka mūsu kaimiņu stāvoklis ir līdzvērtīgs. Daži piemēri burtiski pēdējo dienu laikā: mazumtirdzniecības apjomu kritums Lietuvā šā gada pirmajos astoņos mēnešos (salīdzinot ar to pašu periodu pērn) - 28%; Igaunijas nākamā gada budžets paredz bezdarba līmeni 17% apmērā; rūpniecības izlaides kritums Igaunijā augustā (salīdzinot ar pērno augustu - 28%); arī Igaunijā samazina bērnu pabalstus utt.

To visu zviedri zina vēl labāk par SVF. Tāpat kā zina arī, ka teksti par SVF it kā neapmierinātību neatbilst patiesībai. Iespējams, mūsu dārgie kaimiņi ir sajutuši, ka Latvija var atteikties no nākamā - skandināvu - aizdevuma un tātad atteikties arī no iecerētā vingrinājuma - aizņemties, lai risinātu zviedru banku problēmas. Iespējams, ka Zviedrijā kādas ietekmīgas grupas vienkārši cenšas nopelnīt uz banku akciju un kronas svārstību rēķina (savulaik jau bija tāds precedents).

Lai kā arī būtu, tas, ko mēs pēdējās dienās redzam, ir uzpsihošana par to, ka izmēģinājumu trusītis nav gatavs eksperimentiem pakļauties pilnīgi bez ierunām. Latvijā dzīvojošo neapmierinātība ar vietējo politisko eliti ir saprotama, bet tas, ka Latvijā pie varas ir tas, kas nu ir, nenozīmē, ka mums vēl papildus “jāizbauda” skandināvu iegribas.

Vairāk ŠEIT