Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konkurences padome prognozē cementa cenas paaugstināšanos arī nākotnē.
Uzceļot jauno cementa rūpnīcu Cēsu rajona Brocēnos, Latvijai cementa deficīts vairs nedraud, vakar Cemex jaunās ražotnes atklāšanā uzsvēra gan premjers Aigars Kalvītis, gan citi valdības vadītāji.
Jaunajā ražotnē tiks ieguldīti 220 miljoni eiro (aptuveni 154 miljoni latu), un tā, pēc A. Kalvīša teiktā, ir lielākā investīcija ražošanā pēdējo 15 gadu laikā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs atgādināja, ka 2005. gadā tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 409 miljoni latu, kas bija 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pērn – 916 miljonu latu, kas bija 8% no IKP.
1,6 miljoni tonnu gadā
Turklāt jaunajā rūpnīcā tiks ievērojami pilnīgota vides aizsardzība, jo būtiski tiks samazināti izmeši. Fabrika būs ievērojami efektīvāka, jo taupīs līdz pat 50% energoresursu un garantēs bezatlikumu ražošanu. Tā būs modernākā cementa ražotne Eiropā, uzsvēra Cemex Eiropas un Tuvo Austrumu, Āzijas un Āfrikas reģiona vadītājs Fernando Gonzalezs.
Jaunā, jaudīgākā un videi draudzīgākā, rūpnīca, kuras pamatakmens tika likts vakar, būs gatava pēc 15 mēnešiem. Tās jauda būs četras reizes lielāka nekā pašreizējai Brocēnu cementa ražotnei, un tā gadā spēs saražot 1,6 miljonus tonnu cementa.
Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš Neatkarīgajai gan uzsvēra, ka šobrīd Latvijā neesot cementa deficīta, trūkstošais daudzums tiekot importēts. Pēc 15 mēnešiem, kad jaunā rūpnīca sāks strādāt, ar cementu tiks nodrošināts ne tikai Latvijas iekšējais tirgus, bet to varēs arī eksportēt.
Cenas kāpj un kāps
Pirms diviem gadiem – 2005. gadā – 40 kilogramu cementa maisu varēja nopirkt par 2,50 latiem. Šobrīd par tikpat lielu cementa maisu veikalā ir jāmaksā 4,41 lats. M. Gruzniņš skaidroja, ka šādas cenas figurē mazumtirdzniecībā. Viņš pirms divām dienām veikalā bija redzējis, ka Cemex 40 kilogramu cementa maisu pārdod par 3,90 latiem. Tomēr cements divu gadu laikā ir palicis dārgāks. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju SIA Cemex pērn divas reizes paaugstināja cementa cenas – 21. maijā par 5% un 21. jūlijā par 10–15% atkarībā no cementa markas. Šogad uzņēmums cementa cenu vēl paaugstināja – februārī par 15% un 1. jūlijā nefasētam cementam par 10%.
Konkurences padome, veicot pētījumu par cementa tirgu, secinājusi, ka cementa ražošanas cenu izmaiņas ietekmē energoresursu cenas, darba algas, kam ir tendence palielināties. Tomēr tas ir tikai viens no cenas paaugstināšanās aspektiem.
"Pēdējos gados ir novērojama strauja būvniecības apjomu izaugsme, kas kopā ar konkurences trūkumu veicina pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētību un visu tirgus dalībnieku, kas realizē cementu, tirgus varu, kas ietekmē gala patērētāju. Galvenokārt tas izpaužas kā regulāri cenu paaugstinājumi un piegāžu kavējumi," secinājusi KP. Tā prognozē cementa cenas paaugstināšanos arī nākotnē.
Arī tirgus eksperti ir pārliecināti, ka šogad varētu sekot vēl kāds cementa cenu kāpums. Reģionā, kas ietver Baltijas valstis, Baltkrieviju un Krievijas rietumu daļu, šobrīd patēriņš ir uz pusi lielāks nekā piedāvājums.
Savukārt M. Gruzniņš pieļāva, ka tādā gadījumā, ja inflācija valstī samazinātos līdz Māstrihtas kritērijos noteiktās un palielinātos konkurence cementa tirgū, šis celtniecības materiāls varētu palikt arī lētāks.
Tirgū trūkst konkurences
Cementa tirgū ir konkurences trūkums un cementa deficīts, kas ietekmē konkurences apstākļus tirgū, secinājusi KP, konkurences trūkumu šajā tirgū skaidrojot ar nelielo tirgus dalībnieku skaitu un cementa ražotāju nepietiekamo jaudu, lai nodrošinātu pieprasījumu. Lielākais tirgus dalībnieks Latvijas cementa tirgū ir SIA Cemex. Tā tirgus daļa pārsniedz 50%. Pārējo tirgus daļu savā starpā dala SIA Baltik Saule (Igaunijā ražota cementa piegādātājs), SIA Iļģuciems (Baltkrievijā ražotā cementa piegādātājs) un vairāki mazi piegādātāji no Krievijas, Vācijas, Dānijas, Baltkrievijas, Polijas.
Konkurences trūkumu, pēc KP domām, veicina arī augstās barjeras jaunajiem uzņēmējiem un ražošanas apjomu palielināšanai, piemēram, lielas investīcijas, izejvielu pieejamība un emisijas kvotas, kas tiek noteiktas Eiropas Kopienas mērogā.
Turklāt Latvijas tirgum esot raksturīga atkarība no tendencēm ārvalstu tirgos. Piemēram, 2005. gadā strauji palielinājās cementa cenas Krievijā, tāpēc Baltkrievijas ražotāji daļēji pārtrauca piegādes Lietuvai un Latvijai, pārorientējot realizāciju uz Krieviju.