Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā burkānu un sīpolu cenas tirgos kāpušas divtik.
Šovasar krietni vairāk nekā citus gadus jūlija pirmajā nedēļā bija jāmaksā arī par vietējiem tomātiem un gurķiem. Dārzeņu cenu kāpuma dēļ dārgāki būs arī dārzeņu konservi. Lauksaimniecības veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe Neatkarīgajai gan uzsvēra, ka dārzeņu cenu kāpums nav tik dramatisks – divkāršs salīdzinājumā ar 2004. gadu. Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra aplēsēm trīs gadu laikā tomātu cenas pieaugušas par 10 procentiem, gurķu – par 30 procentiem. Vidējās dārzeņu cenas, pēc I. Gulbes teiktā, palielinājušās ne vairāk kā par 50 procentiem.
Savukārt Latvijas tirgus cenu apskats, ko regulāri veic Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, liecina, ka pirms trim gadiem – 2004. gada jūlija sākumā – kartupeļu kilogramu Rīgas Centrāltirgū varēja nopirkt par 15 santīmiem, bet šogad lētākie kartupeļi tajās pašās jūlija dienās maksāja 25 santīmus. Burkānu kilograma cena trīs gadu laikā pieaugusi divtik – 2004. gadā burkānu kilograms Rīgas Centrāltirgū maksāja no 20 līdz 60 santīmiem, bet šogad no 0,50 līdz 1,35 latiem par kilogramu.
Sīpoli kļuvuši divas līdz četras reizes dārgāki, jo divus mēnešus pēc Latvijas iestāšanās ES to cena Rīgas Centrāltirgū bija 0,30 lati kilogramā, bet šogad 7. jūlijā par sīpolu kilogramu vajadzēja maksāt no 0,70 līdz 1,20 latiem pat kilogramu.
Arī vietējo gurķu cenas kāpušas aptuveni divas reizes – no 40 līdz 60 santīmiem par kilogramu pirms trim gadiem un 0,50 līdz 1,20 latiem par kilogramu pašreiz. Par tomātiem Rīgas Centrāltirgū šogad tāpat ir jāmaksā krietni dārgāk. Pirms trim gadiem to cena nepārsniedza 0,50 – 1 latu par kilogramu, bet šogad par tādu pašu daudzumu tomātu jāmaksā vismaz 0, 90 līdz 2,50 lati.
Lētākie vietējie tomāti bija Valmieras tirgū – tie maksāja starp 1,10 līdz 1,50 latiem kilogramā. Visdārgākie vietējie tomāti bija Liepājas tirgū. To cena svārstījās starp 3,50 līdz 4 latiem par kilogramu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jūnijā lielākā ietekme uz inflāciju pārtikas sektorā bijusi augļiem, kā arī dārzeņiem un kartupeļiem, kuri sadārdzinājās par 6,0%.
Iemesls – inflācija
I. Gulbe kā dārzeņu cenu kāpuma iemeslu min ražošanas izmaksu pieaugumu. Ražotāju cenas importētajai produkcijai, pēc viņas teiktā, šogad nav paaugstinājušās. Sadārdzinājušies vienīgi uzglabāšanas un transporta izdevumi, un tas, protams, nedaudz palielinājis gala produktu cenu.
"Vietējie dārzeņu pārdevēji nevar būtiski palielināt dārzeņu cenas, jo tad cenas starpība starp vietējo un importa produkciju būs tik liela, ka Latvijā audzētos dārzeņus vairs neviens nepirks," bilda I. Gulbe.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vecākais referents Jānis Krainis Neatkarīgajai uzsvēra, ka iemesls dārzeņu cenu kāpumam ir vispārējais cenu kāpums valstī, lielākoties degvielai, augu aizsardzības līdzekļiem un minerālmēsliem. "Dārzeņu audzēšanai ir nepieciešams samērā liels roku darbs, un pēdējo gadu laikā darbaspēka cenas ir augušas visstraujāk. Līdz ar to aug arī produkcijas pašizmaksa. Jāņem vērā vēl viens nopietns faktors – darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm. Trūkst ne tikai kvalificētu speciālistu dārzeņkopības jautājumos, bet arī vienkāršu nekvalificētu strādnieku," sacīja J. Krainis.
Platības pieaug
Lai gan presē izskanējis viedoklis, ka nepietiekamā izejvielu daudzuma un augsto cenu dēļ nākotnē veikalu plauktos arvien mazāk būs atrodami Latvijā audzēti un pārstrādāti dārzeņi, pagaidām par to, ka Latvija varētu palikt bez pašaudzētiem dārzeņiem, vēl nav jāraizējas, jo dārzeņu platības ik gadu pieaug.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn kartupeļu platības palikušas iepriekšējā gada līmenī, bet, samazinoties vidējai ražībai no 145,9 centnera no 1 hektāra līdz 122,2 centneriem no 1 hektāra 2006. gadā, pagājušajā gadā tika novākts par 107 300 tonnu jeb par 16,3% mazāk kartupeļu nekā iepriekšējā gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības pērn bija pieaugušas par 500 hektāriem, bet vidējā ražība samazinājusies no 123,1 centnera no 1 hektāra 2005. gadā līdz 115,6 centneriem no 1 hektāra 2006. gadā. Visu veidu dārzeņu, ieskaitot siltumnīcās izaudzēto, kopraža pieaugusi par 2200 tonnām jeb par 1,3%. Šo pieaugumu ietekmēja dārzeņu kopražas pieaugums segtajās platībās par 42,7%. Trīs gadu laikā visstraujāk palielinājušās zaļo zirnīšu, biešu, ķirbju, gurķu, puravu un kāpostu platības. Savukārt ievērojami sarukušas ziedkāpostu, salātu, burkānu, salātu un mārrutku platības.
Konservi būs dārgāki
Dārzeņu pārstrādes realizācijas apjomi ik gadu pastāvīgi nedaudz palielinās. 2006. gadā tie pārsniedza 8 000 tonnu. Ēdiena un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva mārketinga un attīstības direktore Dana Erciņa Neatkarīgajai atzina, ka diemžēl tirgus tendences rādot, ka arvien vairāk pieaug Latvijas augļu un dārzeņu cenas." Tā kā Spilva visas izejvielas, kas ir pieejamas un atbilst nepieciešamajai kvalitātei, iepērk tepat Latvijā, dārzeņu cenu pieaugums ietekmēs arī mūsu uzņēmumu. Proti, līdz ar izejvielu sadārdzināšanos pieaugs arī Spilvas dārzeņu konservu cenas," sacīja D. Erciņa. Viņa gan nevarēja šobrīd precīzi pateikt, cik liels būs konservu cenu kāpums, jo tas esot atkarīgs no izejvielu sadārdzinājuma.
"Tomēr skaidrs ir viens – ja situācija tirgū nemainīsies un arī turpmāk būs vērojams augļu un dārzeņu cenu pieaugums, tas var apdraudēt vietējo konservu konkurētspēju," uzsvēra D. Erciņa.