Šķiet, sumo ir viseksotiskākais un neparastākais cīņu sporta veids, kurā panākumus gūst smagākais sportists (pēdējā laikā – arī sportistes). Cīņai, kuras pirmsākumi meklējami 7. gadsimta sākumā Japānā, ir arvien vairāk piekritēju, un cerams, ka tā iekļūs olimpiskajā saimē.
Sumo – īstu spēkavīru cīņa (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Maz ir sporta veidu, kuriem ir tik senas tradīcijas un kuru cīņas noteikumi kopš pirmsākumiem praktiski nav mainījušies. Sumo pamatlicēji japāņi uzskata, ka šī cīņa sekmējusi viņu nācijas veidošanos, tāpēc joprojām turama goda vietā. Spēkavīru aizraušanās ir populāra ne tikai Uzlecošās saules zemē, bet arī citviet.
Ja neēdīsi, dabūsi ar koku!
Cilvēkam, iestājoties kādā no sumo skolām jeb, mūsu izpratnē, internātiem, nāksies nepārtraukti audzēt muskuļu un tauku masu. Jo smagāks – jo labāk! Sacensībās un uz ielas cīkstoņi, kuru svars pārsniedz 200 kilogramu, nevienu vairs nepārsteidz, bet pusotrs centners tiek uzskatīts par normu. Ķermeņa smagums te cieņā, un arī japāņu mitoloģijā atrodamas ziņas par to, ka cīkstoņi ar savu svaru tricinājuši zemeslodi, tā atbrīvojoties no ļaunajiem gariem. Uzaudzēt kārtīgu masu nav viegli, taču ar pārdomātu diētu 10 gadu laikā iespējams paveikt brīnumus.
Interesanti, ka sumo cīkstoņiem ir tikai divas ēdienreizes dienā. Kas tiek celts galdā – tas gan ir katras skolas noslēpums. Ēšanas reizēs, kas izvēršas par rituālu, ap milzīgu katlu pulcējas visi cīņu meistari un ēd divas stundas no vietas. Katlā tiek vārīta gaļa, zivis, dažādi dārzeņi, kurus maltītē papildina rīsi. Katrā barības uzņemšanas reizē treneris raugās, lai visas 120 minūtes cīkstoņa mute kustētos; ja tas nenotiek, seko sitiens ar garu nūju... Un tā sešas dienas nedēļā! Aprēķināts, ka katrs sportists mēnesī patērē produktus 10 000 ASV dolāru vērtībā.
Kā kļūt par "sumotori"
Lai kļūtu par "sumotori" jeb sumo cīņas meistaru, nepietiek tikai ar milzīgu ķermeņa masu, prasības sportistiem ir ļoti augstas. Tam, kurš izlēmis sevi veltīt šai cīņai, jābūt vismaz vidējai izglītībai, lieliskai veselībai un jādzīvo tikumiski. Nākamajam meistaram augumā jābūt ne mazākam par 1,73 metriem un jāsver vismaz 75 kilogrami. Pirmos soļus profesionālajā karjerā vīrieši sāk no 15 gadu vecuma, taču vilcināties nevar, jo pēc 23 gadu sasniegšanas vairs nav iespējas kļūt par profesionālu "sumotori". Izņēmums?– ja esi īpaši talantīgs un guvis panākumus sacensībās, tad vecuma cenzu var pagarināt līdz 25 gadiem. Lai kļūtu par profesionāli, individuāla sagatavotība nederēs, obligāti jāpārstāv kāda no skolām jeb sumo "istabām". Šajās istabās dzīvo un trenējas dažādu tautību cilvēki, ne tikai japāņi.
Askētisms un darbs, kura alga ir nauda
Tie, kuri nodarbojas ar sumo, tiek saukti par "rikiši" (tulkojumā no japāņu valodas "spēka vīri"). Lai sasniegtu virsotnes, jābūt strādīgam un pacietīgam, kā arī jāatturas no dažādiem kārdinājumiem, pat – sēšanās pie auto stūres. Indivīda privāto dzīvi vada treneris – audzinātājs ("ojakata") un Sumo asociācija. Ja sportiskais režīms tiek pārkāpts, seko sods, un tad gan netiek ņemti vērā nopelni sporta druvā. Profesionālim vairs nav savu māju un arī ģimenes, jo ikdienā viņš dzīvo slēgtā vidē, kur trenējas un apgūst Japānas vēsturi.
Sešas dienas nedēļā, izņemot svētdienas, līdz pat 10 stundām notiek treniņi. Tajos tiek izkopta lokanība, spēks, ātrums un pakļaušanās vecākajiem, kā arī panākumiem bagātākajiem. Jaunajam censonim, kura pēdas no māla seguma ir vienās asinīs, nav nekādu tiesību un arī naudas ienākumu, līdz viņš sasniedz "dzjure" meistarības kategoriju. Ja tas paveikts, tad skolnieka alga ir 1 036 000 jenu jeb 8300 ASV dolāru mēnesī. Tas ir daudz; vidējā darba alga Japānā ir no 2000 līdz 2400 dolāriem.
Niknais, talantīgais un gudrais igaunis
Sumo kļūst populārs ne tikai ASV un Skandināvijā, bet arī Baltijā. Viens no populārākajiem Igaunijas sportistiem ir Kaido Hovelsons jeb Baruto. Spēcīgais igaunis (augums 1,95 metri, svars 174 kilogrami) aizvadījis 162 profesionālās cīņas, no kurām 124 izcīnījis uzvaru! 1984. gadā dzimušais Rakveres puisis savulaik izmēģinājis vairākas sporta nodarbes, arī basketbolu – bija centra spēlētājs. 16 gadu vecumā viņš pievērsās sumo, startēja pasaules junioru čempionātā un Vācijas atklātajā čempionātā. 2004. gadā pēc japāņu skautu ieteikuma ducīgais igaunis ieradās Japānā un pārstāvēja Mihogaseki skolu. Pēc gada Kaido jau debitēja augstākajā – "dzjiro" – kategorijā. Tik straujš kāpiens pa karjeras kāpnēm līdz šim nav izdevies nevienam eiropietim. Talantīgais cīkstonis, kurš brīvi pārvalda igauņu, angļu, vācu, franču, krievu un tagad arī japāņu valodu, šajā sporta veidā iesaistījis arī māsu.
***
Interesanti
=Sākot sumo sportista gaitas, jāpieņem pseidonīms, jo tikai daži sacensībās startē ar savu īsto uzvārdu.
=Dažas minūtes pirms sacensībām pretinieki ieņem vietas arēnas abos galos un gaida uzaicinātāja jeb "jobadaši" dziedošo aicinājumu.
=Atlēta josta ("masavi"), kuru viņš pats izvēlas, ir deviņus metrus gara un 60 centimetrus plata.
=Sportista jeb "rikiši" matiem jābūt sasietiem "astē".
=Pirms cīņas sportistam ar ūdeni jāizskalo mute un jānoslaukās ar papīra dvieli.
=Sāls – tīrības simbols; to pirms cīņas izkaisa pa arēnu.
=Sākoties cīņai, būtiskākais ir pirmais rāviens jeb "tatai".
=Pretinieki nedrīkst viens otru raut aiz matiem, spert ar kājām, sist ar dūrēm pa galvu, durt acīs.
=Vēsturiskie paņēmieni – metieni, klupināšana, saķeršana, grūdieni – bez izmaiņām saglabājušies līdz mūsdienām.
=Nav svara kategoriju.
=Sacensībās cīnās tikai divi(–as) sportisti(–es).
=Uzvarētājs ir tas, kurš savu pretinieku izgrūž no apļa, vai tas, kurš savu sāncensi "nomet".
=Zaudējums tiek piešķirts arī tad, ja cīņas laikā sportists pazaudē "mavasi".
***
Balvas
=Pēc sacensībām arēnā aicina tikai uzvarētājus.
=Lielākā balva ir Imperatora kauss, kas augstākās kategorijas uzvarētājiem paredz 10 miljonu jenu jeb 91 000 ASV dolāru honorāru, kā arī Sumo asociācijas balvas – auto, rīsi, benzīns.
=Zemākās kategorijas uzvarētāji saņem divus miljonus (18 000 ASV dolāru), "makisita" kategorijas – 500 000 (4 5000), "sandame" – 300 000 (2 750), "denidan" – 200 000 (1800), "dzenokiti" – 100 000 (900).
***
Sumo termini
Nihon Sumo Kyokai – Japānas Sumo asociācija; vienīgā profesionālā šī sporta veida organizācija pasaulē;
rikiši – sumo profesionālis; viņš ne tikai piedalās sacensībās, sumo ir viņa dzīvesveids;
gioji – sumo tiesnesis, kas ne tikai tiesā sacensības, bet piedalās arī atlētu sagatavošanā;
iobidaši – amatpersona, kas atbildīga par sacensību atklāšanas ceremoniju un vēsturisko tradīciju ievērošanu;
ojakata – sacensību amatpersona, kas datē visus rezultātus;
heja – treniņu centrs, kurā sportisti dzīvo un trenējas sumo;
bašo – profesionālas sumo sacensības, kas ilgst 15 dienas;
banzuke – sportistu reitings;
mavaši – sportistu josta sacensībās;
dohijo – sacensību vieta;
ginose – divu miljonu prēmija cīkstonim par tehnisko pārākumu;
gimbai – oriģināls vēdeklis, ar kuru tiesnesis norāda uz uzvarētāju;
dzjiro – otrā – elitārā – sumo kategorija, kurā ir tikai 28 cīkstoņi;
dohjo – no māla veidots segums, uz kura cīnās sportisti.