"Tas ir jauki – nodarboties ar teātri tik, cik organisms prasa," smaida dramaturgs un režisors Hermanis Paukšs. Šodien un rīt Dailes teātra Mazajā zālē viņš aicina uz Dramaturgu teātra iestudēto Daiņa Grīnvalda lugu komplektu Rotaļas ar nāvi.
Hermanis Paukšs: lauciņš, kurā rakt (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dramaturgu teātris ir patriotisma praktiska izpausme.
Jurkāns, Grīnvalds un Zeibots
Kopš 23. maija Latvijā notiek Mūsu laikmetīgās drāmas festivāls Ieskats 2007. Pirms mēneša Leļļu teātrī tika izrādīts Hermaņa Paukša Padomju sekss, bet šodien un rīt gaidāma jau otrā jaunā Dramaturgu teātra iznākšana publikas priekšā, un tās būs divas izrādes vienā vakarā –Kasandra un Rieteklīša uzaušana. "Latvijas Dramaturgu ģildes izveidotais Dramaturgu teātris ir neatkarīgs projektu teātris, kura mērķis ir pierādīt latviešu mūsdienu dramaturģijas dzīvotspēju uz valsts valdošo teātru skatuvēm. Līdz ar to valsts teātriem nav jānopūlas un jāriskē, iestudējot pašmāju dramaturgu darbus. Mēs paši rakstām materiālu, paši to taisām, un visa kritika nāk pār mums. Un valsts teātru saistība ar mūsdienu dramaturģiju ir nodrošināta," skaidro Hermanis Paukšs, šā teātra mākslinieciskais vadītājs, kurš veic arī dramaturga funkcijas, savu kolēģu lugas pielāgodams jaunizveidotā teātra vajadzībām un iespējām.
Dramaturgu teātra izrādēs uz skatuves būs redzami gan dramaturgi, gan režisori, gan profesionāli aktieri, gan arī talantīgi amatieri. "Sistēma ir ļoti sarežģīta. Tā kā tehniskajam nodrošinājumam līdzekļi ir minimāli, jādomā, no kā atteikties. Un, lai nodrošinātu kvalitāti, vajadzīgi īpaši spēcīgi aktieri. Bet kas ir īpaši spēcīgs aktieris? Tas ir režisors. Jo viņam ir gan milzīgas aktieriskās potences, gan zināšanas, kādu nav aktierim. Tāpēc sāku vākt kopā režisorus, kuri tad arī ir bāze, uz kuras šis teātris meistarības ziņā vispār var turēties. Tā kā man ir tik spēcīgs kodols, varu atļauties arī nebēdnības – pieaicināt spēlēt dramaturgus," stāsta Hermanis Paukšs. Viņš atklāj, ka izrādē Kasandra uz skatuves kāps gan Jānis Jurkāns, gan Dainis Grīnvalds, gan BēBē Brokastu Andris Zeibots. "Tā sanācis, ka Andris Zeibots pēc izglītības ir režisors, Jānis Jurkāns, mans kursabiedrs, ir aktieris, un arī Dainis Grīnvalds, kā izrādās, visu jaunību aktīvi spēlējis teātri. Uz nākamajām izrādēm pieaicināta arī Lelde Stumbre – viņa arī visu bērnību un jaunību spēlējusi teātri..."
Paša audzinātas aktrises
Hermanis Paukšs atklāj, ka otrajā izrādē Rieteklīša uzaušana uz skatuves kāps gan viņa sieva Gunta Kusiņa, gan meita Agita Ijaba, turklāt abas ir gandrīz viena vecuma... "Kas attiecas uz sievu, viņa ir manis paša audzināta aktrise, piedalījusies visās manās avantūrās," smaida režisors un apgalvo, ka uz viņu vienmēr varot simtprocentīgi paļauties. Arī meita ik pa brīdim piedalījusies kādā no tēva teātriem vai studijām, līdz sapratusi, ka viņu šī lieta interesē. Tagad Agita ir kino un video režijas maģistre, strādā par režisori telekompānijā TV 3. "Un, kad tēvam ir jānāk palīgā, tas taču ir meitas pienākums!" apmierināts ir Hermanis Paukšs.
Ar Guntu, savu ceturto sievu, dramaturgs iepazinās pirms vairāk nekā desmit gadiem – laikā, kad aizrāvās ar skolu teātru reorganizāciju. Toreiz viņam šķita, ka tā ir vide, kas jāsaindē ar teātri. "Gunta tolaik mācījās 19. arodvidusskolā par sekretāri un nāca uz teātra studiju. Sāku ar viņu strādāt, un man viņa ļoti iepatikās kā aktrise. Nolēmu viņu pieskatīt, lai nepazūd. Tajā laikā abi bijām precējušies, nekā tāda mums nebija. Bet es viņu visur vilku līdzi, uz visiem saviem projektiem. Sanāca tā, ka mums gandrīz vienlaikus juka ārā ģimenes, un mēs saostījāmies. Iesākumā varbūt vienkārši uz līdzīga likteņa bāzes, bet mūsu attiecības pamazām attīstījās. Kad sapratām, ka desmit gadu dzīvojam kopā, nolēmām apprecēties." Hermanis Paukšs un Gunta Kusiņa apprecējās pērn augustā. Starp citu, pie altāra savu nu jau ceturto sievu Hermanis veda tajā pašā dienā, kad precējās viņa meita Agita. "Mēs bijām viņiem liecinieki, viņi mums," piebilst režisors.
Atvieglojuma izjūta
Hermanis Paukšs atklāj, ka Dramaturgu teātris plāno katru gadu iestudēt ne mazāk kā astoņas dzīvo latviešu dramaturgu lugas. "Es visai pavirši pārzinu mūsdienu latviešu dramaturģiju, bet pēc tā, ko zinu, šādā tempā strādājot, mums būs ko darīt gadus desmit, divdesmit," viņš spriež un izstāsta, ka tūlīt pēc šo izrāžu bloka sāksies darbs pie nākamajām. Novembra pirmajā pusē Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē tiks rādītas Andra Zeibota lugas Mutabor un Kīntairas rags, bet novembra beigās Nacionālā teātra Aktieru zālē – dramaturga Jāņa Jurkāna lugas Veca, veca pasaka un Virtuss. "Esmu nolicis savas vieglās dienas, kā saka Blaumaņa Kristīne," smej Hermanis Paukšs un pajoko: "Varbūt būs lietaina vasara, un es būšu apmierināts, ka man ir ko darīt."
Režisors stāsta, ka darbs Dramaturgu teātrī aizņem pilnīgi visu laiku, taču pa vidam, kad vajag pamainīt emocionālo noskaņojumu, viņš padzen uz priekšu arī kādu savu stāstu vai romānu. "Nežēlojos, jo ir tā patīkamā apziņa, ka to nedaru tikai sev, bet gan kaut kādā veidā palīdzu arī saviem kolēģiem dramaturgiem. Tas ir lauciņš, kurā rakt, taču kurā neviens negrib rakt, lai gan visiem to vajag. Jo jau sen ir skaidrs, ka latviešu mūsdienu dramaturģijai draud iznīkšana. Bet kas tā par kultūras valsti bez savas laikmetīgās dramaturģijas? Un kādēļ lai par to neparūpētos dramaturgi paši, ja nevienam citam nav ne laika, ne vēlēšanās to darīt? Līdz ar to man ir atvieglojuma izjūta, ka neesmu ielīdis cita lauciņā, turklāt daru to, kas man patiešām patīk..."
***
Hermanis Paukšs
- Dramaturgs, režisors, aktieris, prozaiķis
- Dramaturgu teātra mākslinieciskais vadītājs
- Dzimis 1953. gada 26. jūlijā
- Absolvējis LVK Teātra fakultāti
- Sarakstījis ap 200 lugu, no kurām vairāk nekā puse ir iestudētas; rakstījis scenārijus filmām un TV iestudējumiem
- Četras reizes precējies. Juridiski ir pieci bērni, no viņiem trīs ir bioloģiskie, divi paternēti; plus vēl ceturtās sievas meita. "Faktiski var sacīt, ka man ir seši bērni..." Pieci mazbērni
***
Jānis JURKĀNS, dramaturgs:
– Viņš ir mans kursabiedrs no Teātra fakultātes laikiem. Ik pa laikam mēs viens otram pazūdam, jo katram ir savi pienākumi un darbi, bet... Visu cieņu, ka viņš neatlaidīgi cīnās savā profesijā – gan kā režisors, gan kā dramaturgs. Un tas, ka kopā ar Daini Grīnvaldu viņi izdomājuši šādu teātra formu, ir labi, jo patlaban tā, iespējams, ir vienīgā, kā ar šīm neuzvestajām lugām, par kurām valsts teātriem nav intereses, informēt skatītāju. Un pie visas nevaļas es vienā izrādē arī atļāvos piekrist piedalīties.