Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/14/8972886t1hd0f4.jpg)
Neskatoties uz panīkumu nekustamā īpašuma tirgū, sākoties rudens un ziemas sezonai, ieguvēji būs to dzīvokļu īpašnieki, kas būs parūpējušies par ēku siltināšanu. To apliecina Latvijas celtniecības uzņēmuma „Ekors” pieredze gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu namu ieguvumos pēc veiktās ēku fasāžu siltināšanas.
Ronalds Miezers, SIA „Ekors” valdes priekšsēdētājs: „Mēs esam apkopojuši datus par ēkām, kuru fasādes esam siltinājuši. Secinājām, ka iespējams ietaupīt pat 50% siltumenerģijas. Tiem privātmāju un daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kas sākotnēji netic siltināšanas efektam, pretojas vienbalsīgam lēmumam un nevēlas iedziļināties procesā, ir patīkams pārsteigums, kad pēc paveiktā aukstajos mēnešos jāmaksā mazāk par apkuri vai jāiegādājas mazāk malkas vai cita kurināmā.”
Ēku fasāžu siltināšana ir vērtīga ne vien no energoefektivitātes paaugstināšanas un tās radīto resursu un līdzekļu ietaupījuma, bet vienlaikus tā piešķir lielāku pievienoto vērtību ēkai, respektīvi, palielina konkurētspēju mājokļu tirgū. Tādējādi tiek uzlaboti ēkas iedzīvotāju dzīves apstākļi ne vien no estētiskā, bet arī no ēkas kalpošanas ilguma aspekta, tāpat tā ir „zaļi” domājoša cilvēka izvēle, kas rīkojas apkārtējai videi draudzīgi, samazinot siltumenerģijas patēriņu.
„Pirms dažiem gadiem nolēmu mūsu 254 m2 lielajai privātmājai veikt fasādes siltināšanu 285 m2 platībā, kas mūsu ģimenei izmaksāja 4500 Ls. Līdz ar to vienu ziemu nodzīvojām bez siltināšanas, taču nākamo ar. Ieguvums bija acīmredzams gan maciņā, gan telpās,” stāsta Salas pagasta „Līdaciņu” saimniece Edīte Līdaka. „Mājas apkurināšanai pirms siltināšanas gadā patērējām 4 tonnas propāna gāzes. Neticams šķita fakts, ka pēc veiktās siltināšanas gāzes patēriņš gadā saruka uz pusi, respektīvi, tagad gadam ir nepieciešamas tikai 2 tonnas propāna gāzes, kas savukārt apliecina, ka esam uzlabojuši mājokļa energoefektivitāti par veseliem 50%.”
Tā kā viena tonna propāna gāzes Līdaku ģimenei izmaksā 508 Ls, mājas siltināšana atmaksājas deviņu gadu laikā. Apkures ietaupījums uz vienu kvadrātmetru ir divi lati.
„Šis laiks ir viens no izdevīgākajiem, lai veiktu fasāžu siltināšanas darbus, lūkojoties no būvniecības izmaksu viedokļa. Dzīvokļu īpašniekiem ir pašiem jānonāk pie apziņas, ka lielākie ieguvēji no ēkas siltināšanas būs ne jau būvniecības firmas un būvmateriālu ražotāji vai pašvaldības, bet gan paši šo dzīvokļu iemītnieki – gan dzīvojot telpās, kurās nesvilpo vējš, gan saņemot kārtējo komunālo maksājumu kvīti, kurā būs redzams ietaupījums par patērēto siltumenerģiju,” uzsver R. Miezers.
Pilnas ēkas siltināšanas gadījumā mājokļa energoefektivitāte paaugstinās līdz pat 60%. Lai īstenotu ēkas siltināšanu, nepieciešams izstrādāt projektu, savukārt, piesakoties finansējuma iegūšanai, jāsagatavo projekta iesnieguma veidlapu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums protokola formā, dzīvojamās mājas pieņemšanas-nodošanas aktu par tās pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai pilnvarotai personai, mājas pārvaldnieka izziņu par maksājumiem un parādsaistībām, būves inventarizācijas lietas kopiju, energoaudita pārskata kopiju, plānoto būvdarbu projekta kopiju, būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju, izziņu no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par parādu neesamību.
R. Miezers piebilst: „Lai gan finansējuma iegūšanas iespējas ēku siltināšanai šobrīd ir lielas, daudzi namu iemītnieki pirmajā brīdī nobīstas no procesa sarežģītības. Taču par to nav jāsatraucas, jo kompānijas, kas ir īstenojušas siltināšanas darbus, zinās, kas nepieciešams un kur vislabāk vērsties, lai gūtu finansiālu atbalstu.”