Šefam vienmēr taisnība!

1. šefam vienmēr taisnība;

2. ja šefam nav taisnība – skatīt šo noteikumu 1. punktu, tagad droši vien jums kļuva skaidrs, kas tas tāds – BOSINGS...

Ziņu aģentūras BBC karjerai veltītās sadaļas apskatnieki ir nonākuši pie slēdziena: ar bosingu var cīnīties, ja to realizē kāds mazāks priekšnieks. Savukārt, ja galvā sakāpis pašam lielākajam bosam, kuru šajā amatā neviens nav iecēlis, tad no šāda uzņēmuma labāk laikus tīt makšķeri. Protams, aizkavēšanās iemesls varētu būt labā alga. Taču padomājiet, vai jūsu nervu sistēmai nodarītais kaitējums ir samērojams ar jebkādu darba samaksu.

Kas ir bosings, un kādas ir tā sekas?

Visprecīzāk un saprotamāk jēdzienu «bosings» savā publikācijā «Stagnācija un bosings – organizācijas komunikācijas patoloģija» ir definējis mediju un komunikācijas kultūras pētnieks Sergejs Kruks. Pēc viņa domām, bosings ir kropls personāla menedžments, ko izraisa vadītāja nespēja veidot un uzturēt skaidru lietišķo attiecību, pienākumu un atbildības ietvaru; atstājot darbiniekiem ikdienišķās interpretācijas brīvību par organizācijas mērķiem, vērtībām un noteikumiem. Interpretācijas rezultātus vadītājs gan vērtē atšķirīgi, piemērojot dažādas mērauklas dažādiem darbiniekiem līdzīgās situācijās. Kā saka, vērtē «pēc deguna».

Darbinieki nevar paredzēt bosa reakciju, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, un tāpēc atsakās no iniciatīvas. Pozitīvā atgriezeniskā saite ir bloķēta, jo vadītājs iznīcina jebkādas novirzes, kas faktiski ir attīstības pamatā. Atbildību par stagnāciju vadītājs uzveļ darbiniekiem, kritizējot viņus par pasivitāti organizācijas mērķu īstenošanā. Vadītājs attaisno savu agresīvo, nepieklājīgo darba stilu, atrunājoties ar darbinieku nespēju. Publiskie pazemojumi pastiprina darbinieku sastingumu, bet vadītājam tas ļauj saglabāt varu uz attīstības rēķina.

Psiholoģe Jeļena Dubova norāda, ka šodienas apstākļos šādi vadītam uzņēmumam ir tikai divi ceļi:

• Pirmais – lemta lēna un mokoša bojāeja (darbinieki aizbēg, bet labu un reizē mazohistu komandu parasti neizdodas savākt).
• Otrs attīstības scenārijs (ar nosacījumu, ka ļaunais šefs tomēr ir sava amata ģēnijs) – padotajiem maksā ne tikai fantastiski lielu algu, bet arī prēmijas par šefa šausmīgā rakstura paciešanu. Jā, priekšnieks, protams, ir tirāns, bet viņam tiešām vienmēr izrādās taisnība. To pierāda uzņēmuma līderpozīcijas tirgū.

Kā izvairīties no bosinga

• Sameklēt citu darbu, jo ir maza iespēja, ka šefs mainīsies.
• Kopīgi runāt ar priekšnieku, mēģinot paskaidrot, kā jūs jūtaties (kaut arī maza, bet tomēr pastāv cerība, ka varbūt tiksiet sadzirdēti).
• Kolektīvi runāt ar uzņēmuma valdi, priekšnieka priekšnieku (jau lielākas cerības, ka tirāns tiks savaldīts vai apmainīts pret kādu maigāku būtni).
• Iestāties mazohistu pulciņā un turpināt priecāties par lielo algu, kuru jums maksā, jo citādi jau sen būtu no turienes aizlaidies.

Avots: BBC

Pieredze

Aiva, strādāja bankā:

– Bijusī priekšniece katru dienu mums atkārtoja, ka tik neattapīgus darbiniekus nav sastapusi. Tikai viņas labās sirds dēļ mēs te strādājot, jo uz mūsu vietām cilvēki stāvot rindā. Strādāju mārketinga daļā, kur katram vajadzēja nākt klajā ar jauno produktu un pakalpojumu prezentācijas idejām. Katru manu priekšlikumu viņa apsmēja kolektīva priekšā, sakot, ka neko stulbāku nav lasījusi. Līdzīgi klājās arī citiem kolēģiem. Taču mūsu idejas lielajai priekšniecībai viņa prezentēja spīdoši (protams, ar savu vārdu). Mūsu nodaļai nekad nebija prēmijas, katra slimības lapa tika pieņemta ar ciniskiem komentāriem. Gada laikā no šā darba aizgāja četri cilvēki. Nesen satiekot vecos kolēģos, sapratu, ka esam rīkojušies gļēvi, uzrakstot atlūgumu. Vajadzēja visiem kopā iet pie bankas vadības. Nesen laikrakstā redzēju, ka uz mūsu vecajām vietām atkal izsludināts konkurss – jau trešais gada laikā...

Liene, vecākā referente valsts iestādē:

– Esmu studējusi personāla psiholoģiju un saprotu, ka tādu savdabīgu bosingu manā darbā realizē visa kalibra priekšnieki. Ja neesi vadītāja mīlulītis, tad par karjeru vari vispār aizmirst. Mans tiešais priekšnieks neuzklausa nekādus argumentus, kāpēc kādu lietu varētu darīt citādi. Pareizs ir tikai viņa viedoklis. Viņš nekad neatzīst savas kļūdas. Viss tiek pagriezts tā, it kā vainīgi būtu mēs. Patiesībā viņš nav rupjš un nesavaldīgs. Tikai mums ir soli pa solim jāizpilda pilnīgi visas viņa prasības un tikai tā, kā viņš to sacījis. Mēs esam kā roboti, nevis pieauguši, normāli domājoši cilvēki. Līdz ar to arī kadru mainība ir augsta.