Zane Vaļicka ir aktrise.Pašlaik svarīgākais: ģimene, vīrs, bērnu audzināšana. Cer, ka izdosies visi uzsāktie projekti.
Aktrises Zanes Vaļickas māju sajūta (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. Trīs lietas, kas jums simbolizē mājas?
Man mājas ir tur, kur ir mana ģimene – bērni, vīrs. Viņi ir manas mājas, vienalga, kur atrastos.
2. Vai pieķeraties mājām?
Jā, jo mājas taču mēs paši veidojam, ieguldām tajās savus līdzekļus, darbu, enerģiju. Varbūt pat ne tik ļoti es pieķeros fiziskām lietām, bet gan tam, kas konkrētajā vietā piedzīvots, atmiņām...
3. Kāda ir spilgtākā epizode, kas saistās ar bērnības mājām?
Prātā nāk brīvdienu rīti, kad visa ģimene bijām mājās, nevajadzēja nekur steigties. Kamēr mēs ar brāli skatījāmies televīziju, mamma, kaut ko dungodama, gatavoja brokastis. No virtuves uzvēdīja kafijas un ēdiena smarža, kā arī tēta odekolona aromāts. Viņam bija gara bārda, ko viņš brīvdienu rītos, sēžot pie spoguļa, mēdza līdzināt, bet pēc tam – iesmaržināties. Kad šodien kaut kur uz ielas uzvējo tēta iecienītā pavisam vienkāršā odekolona smarža (franču parfīmi jau manā bērnībā nebija pieejami), tas man asociējas ar bērnību.
4. Kam būtu jānotiek, lai jūs pamestu mājas?
Dažādu apstākļu dēļ esmu vairākkārt mainījusi dzīvesvietu, taču pamest Latviju es gan nebūtu gatava. Uz kādu laiku – jā, bet pavisam – noteikti ne. Jo šeit ir mani tuvinieki, draugi. Šeit aug mani bērni, Edvards rudenī sāks iet 1. klasē.
5. Kāda nozīme jūsu dzīvē ir kaimiņiem?
Mēs nesen ievācāmies jaunā mājā Piņķos, kur apkārt vēl rit celtniecības darbi, tāpēc pagaidām kaimiņu mums vēl nav. Man nav pieņemamas bezpersoniskas attiecības starp blakus dzīvojošiem cilvēkiem, kas it īpaši raksturīgi Rīgas centra namos, kur arī esmu mitusi. Vienaldzība taču nogalina! Nav obligāti jābūt draugiem, taču vienaldzīgiem pret kaimiņiem arī nevajadzētu būt. Draudzīgā vidē ir vieglāk audzināt bērnus, jo zini, kas ir tava bērna drauga vecāki.
6. Vai priecājaties par negaidītiem ciemiņiem?
Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus. Agrāk tas nebija iespējams, jo dzīvoklis bija diezgan mazs. Tagad, kopš mums ir māja, nav bijušas gandrīz nevienas brīvdienas bez ciemiņiem.
7. Ko liekat galdā svētku reizē?
Esmu no tām, kas šmorē un cep. Tā bija pieņemts manu vecāku ģimenē, es šo tradīciju pārņēmu. Tiesa, vīrs man bieži pārmet, ka pirms viesībām esmu noņēmusies pa virtuvi līdz pagurumam, vai to maz vajagot. Ja esi uzaicinājis cilvēkus pie sevis viesoties, tad pašu sarūpēta maltīte ir cieņas izrādīšana viņiem.
8. Kuru no mājas darbiem veicat nelabprāt?
Man nepatīk gludināt vīra kreklus, vispār gludināt. Taču nu es no šiem pienākumiem esmu atbrīvota. Tā kā abi ar vīru esam ļoti aizņemti, reizi nedēļā kāda kundze mums nāk talkā apdarīt mājas darbus.
9. Vai jūs ņemtu kredītu mājokļa iegādei vai remontam?
To esam jau izdarījuši, lai iegādātos māju. Dzīvoklis mums kļuva par šauru, tāpēc vajadzēja lielāku dzīvestelpu. Manuprāt, kredīta ņemšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas tikt pie jauna mājokļa, ir neizbēgams solis. Jo kuram tad ir tik lielie ienākumi, lai, neņemot kredītu, varētu nopirkt māju vai dzīvokli.
10. Kas ir jūsu mājas sargs?
Dievs. Pirms ienācām jaunajā mājā, lūdzām, lai mācītājs to iesvēta. Tā mums abiem ar vīru bija iekšēja nepieciešamība. Iepriekš īpaši neapspriežoties, gājām un izdarījām.