M.Zanders: Valsts pārvaldei krīze nāk tikai par labu? (69)

Ja nav masu nekārtību ar plašu sabiedriskā un privātā īpašuma postīšanu, ieroču sagrābšanu utt., tad policijai vajadzētu tikt galā pašas spēkiem. Pat ja demonstranti Bauskā nerīkojās juridiski korekti, nu nav viņi teroristi vai organizētās noziedzības pārstāvji, lai pret šiem cilvēkiem virzītu specvienību. Turklāt es nesaprotu tāda spēka lietošanas loģiku: specvienību mums nemaz nav tik daudz, un, ja nu ieviesīsies šāda prakse, tad ko iekšlietu ministre darīs, ja kaut kādas stihiskas, bet principā miermīlīgas akcijas notiks vienlaikus dažādos Latvijas novados? Aicinās palīgā specvienības no kaimiņvalstīm?

Par kolēģu žurnālistu izplatīto informāciju, kas liecina: daudzās valsts iestādēs štata vietu skaits un atalgojums ne tikai nav samazināts, bet pat tieši pretēji – pieaudzis. Te runa īsa: ja valsts pārvaldes elite ir tik bezkaunīga, ka par spīti publiskajai vervelēšanai par solidaritāti rīkojas pretēji, tad mums atliks tikai atcerēties veco labo rotaļu, ko savulaik uzspēlējām saistībā ar dažiem politiķiem.

Atceraties pilnīgi nejaušās skaitļu kombinācijas un pastaigu maršrutus? Ticiet man, šīm rotaļām bija reālas sekas. Nu būs jauna tēma.

Bet tagad par aizvadītās nedēļas nogalē notikušo Tautas partijas rīkoto konferenci par Latvijas ekonomikas atveseļošanas ceļiem. Kopumā pabēdīgi, jo a) nedzirdējām partijas pašas kļūdu analīzi, b) izvirzītās tēzes par mazāku budžeta deficītu un mazākiem nodokļiem ir pilnīgā pretrunā tam, kam pati Tautas partija ir piekritusi kā valdošās koalīcijas ietekmīga sastāvdaļa. Bet nu labi – politiķi ir un paliek politiķi. Tas, ko TP tomēr varēja prezentēt, ir precīzs skatījums uz pārvaldes sistēmas vienkāršošanu. Tautas partija jau gadiem ir t.s. varas partija, respektīvi, ir tieši piedalījusies pašreizējās pārvaldes sistēmas izveidē (negantāki vērtētāji pat saka, ka partija bija pārvērtusies par darbā iekārtošanas biroju savējiem). Lai kā arī būtu, tieši tāpēc, ka TP sistēmu lieliski zina (un izmanto), tad vismaz teorētiski – ja jau partija ir noskaņota “restart” procesam – tieši TP vislabāk zina, kā sistēmu salauzt. Ar Zalāna kunga ierosinājumu par ministriju apvienošanu ir par maz, jo sistēmas smagnējība krietni aizsniedzas pāri tās vai citas ministrijas robežām.

Minēšu piemēru. Rīt valdība skatīs Labklājības ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par mums pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu tuvāko gadu periodā dažādām sociālajām programmām.

Uzreiz jāsaka, ka pats fakts, ka Eiropa gatava mums palīdzēt ar 154,4 miljoniem latu, iepriecina, jo ir skaidrs, ka ar saviem budžeta līdzekļiem vien Latvija bezdarba un citas sociālās problēmas nespēs “noturēt”. Protams, skeptiķi teiks, ka Latvijā arī labi iecerētiem mērķiem domātus miljonus var “izšeftēt”, tomēr zināma drošāka sajūta ir, ja apzināmies, ka Eiropa ieguldīs bezdarbnieku apmācībā, dažādos nodarbinātības veicināšanas pasākumos utt. Tikai... Kāpēc mums šī naudas apgūšana izmaksā tik dārgi?

Ja nerunājam par lielajām izdevumu pozīcijām (piemēram, jau minētā bezdarbnieku apmācība), tad redzam arī citas mazākas, vajadzīgas programmas. Diemžēl tām atvēlētās summas ir gandrīz tādas pašas kā to uzraudzībai, dalīšanai paredzētās. Vislabāk to redzēt ziņojuma 8. lpp attēlā. Piemēram, ir 3,78 miljoni latu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, 2,97 miljoni latu “atbalstītās nodarbinātības pasākumiem”, 15,22 miljoni latu “kompleksiem atbalsta pasākumiem”. Tā kā neesmu speciālists, tad var tikai nojaust, kas ar šādiem apzīmējumiem domāts, tomēr ceru, ka tās ir summas, kas nonāks pie tiem, kuriem tās vajadzīgas. Tiktāl jauki. Bet kāpēc tik dārgi izmaksā šo programmu apkalpošana?! “Darbspēju vērtēšanas sistēmas attīstība” – 1,63 miljoni latu, “darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” – 6,94 miljoni latu, “kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām” – 2,37 miljoni latu utt., utt. Neapšaubu, ka stiprināma arī pārvalde – jo caur to plūdīs lielākas naudas summas un pieaugs klientu skaits – tomēr, atvainojos par žargonu, nu baigi dārgi mums šī Eiropas naudas dalīšana izmaksā. Smalki nosaukta par “pakalpojumu attīstību” un “infrastruktūras attīstību”, pārvalde noēdīs apmēram 16% no Eiropas naudas (apmēram 24,7 miljonus latu). Mīlīši, ar 10, labi, 15 miljoniem latu netiksiet “cauru”? Tad atrastos vēl 10 miljoni, ko tieši novirzīt bezdarbiniekiem un citām sociāli jūtīgām grupām. Ja jau Eiropa mums nāk palīgā ar desmitiem miljonu latu, tad vajadzētu izdarīt visu, lai tas starpposms starp naudu un tās saņēmējiem būtu maksimāli īss un lēts.

Būtu brīnišķīgi, ja politiķi mazāk apmainītos ar savstarpējiem kodieniem un deklaratīviem paziņojumiem, bet paši tiktu galā ar sistēmu, ko radījuši. Ja vien nav jau tik traki, ka sistēma kļuvusi nekontrolējama un neatkarīga.

Vairāk ŠEIT