Asociācija: «Lattelecom» un LMT apvienošanās nav izdevīga ne patērētājiem, ne valstij

Viņa skaidroja, ka patērētāju interešu aizstāvībai jābūt vienam no svarīgākajiem tematiem valdības un ekspertu diskusijās par LMT un «Lattelecom» potenciālo apvienošanos. Turklāt

straujas cenu celšanās risks apvienošanas gadījumā ir daudz lielāks nekā potenciālie ieguvumi, radot vienu lielu monopoluzņēmumu nelielajā Latvijas tirgū,

norāda asociācijā.

Ņemot vērā pēdējā laika publiskās un politiskās diskusijas par valsts interešu aizstāvību LMT un «Lattelecom» potenciālās apvienošanas gadījumā, atbildīgajām amatpersonām un politiķiem ir jāpievērš uzmanība potenciālajiem riskiem Latvijas patērētājiem, lai netiktu pieņemti sasteigti, nepārdomāti lēmumi, sacīja Žabova, norādot, ka, analizējot patērētāju intereses konkurētspējīgu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, izkristalizējas nepilnības līdzšinējā analīzē un dažādi riski patērētājiem un sabiedrībai kopumā.

«Nedaudz vairāk kā desmit gadus Latvijas telekomunikāciju tirgū ir pastāvējusi veselīgi asa konkurence, kā rezultātā uzlabojusies gan sniegto pakalpojumu kvalitāte, gan tirgus dalībnieki spējuši veikt nozīmīgas investīcijas, maksājuši dividendes, nodokļus un nodarbinājuši ievērojamu skaitu Latvijas iedzīvotāju,» viņa izteicās.

LPIAA valdes priekšsēdētāja arī vērsa uzmanību tam, ka šobrīd Latvijā patērētājiem pieejamas salīdzinoši zemas pakalpojuma cenas, bet arī operatori joprojām «gūst labu peļņu» un strādā ar augstu rentabilitāti.

«Monopoluzņēmuma izveide būtu nopietns drauds pašreizējās konkurences saglabāšanai,»

viņa uzskata.

Žabova arī skaidroja, ka

LPIAA kā patērētāju tiesību aizstāve pauž nopietnas bažas par strauju cenu celšanās risku LMT un «Lattelecom» apvienošanas vai valsts daļu pārdošanas gadījumā,

kas nav izdevīgi ne pakalpojumu gala patērētājiem, ne valstij kopumā.

«Aicinām veikt rūpīgu situācijas analīzi, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas iedzīvotāju - patērētāju - interešu aizstāvībai un tiesībām saņemt kvalitatīvus Eiropas līmeņa pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu,» viņa piebilda.

Jau ziņots, ka «Lattelecom» un LMT darbības uzlabošanas darba grupa patlaban izskata tikai divus iespējamos scenārijus - abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu, žurnālistiem iepriekš sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V)

Darba grupa vienojās uzticēt Ašeradenam tikties ar abu uzņēmumu līdzīpašnieka Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma «Telia Sonera» vadību, lai pārrunātu neskaidros jautājumus, piemēram, nepieciešamas diskusijas par uzņēmumu vadības modeli, stāstīja ekonomikas ministrs.

Darba grupa neizskatīja uzņēmumu pārdošanas scenāriju, taču Ašeradens uzsvēra, ka valsts jebkurā gadījumā vēlas saglabāt 51% ietekmi abos uzņēmumos.

Tāpat Ašeradens atzina, ka gadījumā, ja «Telia Sonera» neapmierinās neviens no piedāvātajiem scenārijiem un Skandināvijas koncerns nolems pārdot savas daļas abos uzņēmumos, arī šis jautājums tiks apspriests.

Kā ziņots, pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no «TeliaSonera» un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un «Lattelecom» valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.

Kučinskis atzina, ka nevienam nav mērķa pārdot valsts kapitālsabiedrības LMT un «Lattelecom», bet jautājums par uzņēmumu savienošanu ir atklāts. Līdz marta beigām šajā jautājumā varētu tikt pieņemts starplēmums, un svarīga loma būs atbildīgās darba grupas rekomendācijām.

«Lattelecom» ir viens no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, kurš pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam «TeliaSonera» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» (49%). 2015.gadā uzņēmuma grupa apgrozīja 191 miljonu eiro, bet nopelnīja 32 miljonus eiro.

LMT dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma daļu pieder «TeliaSonera», 23% - «Lattelecom», 23% - valstij piederošajam «Latvijas Valsts radio un televīzijas centram» un 5% - Latvijas valstij. Uzņēmuma grupa pērn apgrozīja 179,2 miljonus eiro un nopelnīja 22,1 miljonu eiro.