Vai Rīga jau gatava? Vai viesnīcu jau pietiek? (9)

Nepilnīgā viesnīcu statistika

Piecas pieczvaigžņu viesnīcas, aptuveni desmit četrzvaigžņu un vairāk nekā 60 trīszvaigžņu viesnīcas, kā arī 20 divzvaigžņu un piecas vienzvaigznes viesnīcas, kurām vēl jāpieskaita hosteļi, moteļi un citas viesnīcām pielīdzinātās naktsmītnes, kopumā vairāk nekā 170 viesu uzņemšanas iestāžu — tas ir aptuvenais Latvijas hoteļu biznesa spēlētāju loks. Pērn Latvijas viesnīcu nozare apkalpojusi 1,15 miljonus cilvēku, vasaras sezonā kožot pirkstos, ka visiem gribētājiem nepietiek vietas, bet tā dēvētajā nesezonā aktīvi domājot, kā nodrošināt nepārtrauktu ienākumu plūsmu arī tad, kad tūristu straume neplūst Latvijas virzienā.

Tiesa, precīzas statistikas par viesnīcām valstī, kā izrādās, nemaz nav, jo Centrālā statistikas pārvalde apkopo tikai datus par kopējo viesnīcu skaitu, nevis — dalot pa kategorijām, savukārt ne visas viesnīcas izgājušas sertifikāciju SIA Viesnīcu un restorānu centrs. Piemēram, šogad durvis vērušās viesnīcas Islande Hotel, Monika Centrum Hotel un Albert Hotel sertifikātus saņēmušo viesnīcu statistikā pagaidām vispār neparādās, lai gan, cik zināms, pretendē uz četru (Islande — varbūt arī tikai uz trīs) zvaigžņu viesnīcas statusu.

Augošs bizness

Kas īsti saimnieko viesnīcu biznesā? Raugoties uz pēdējo gadu aktivitātēm, šķiet, ka šajā nišā laimi izmēģināt vēlas daudzi. Piļu apsaimniekotāji, bijušo viesnīcu un kūrorta sanatoriju privatizētāji, denacionalizēto Rīgas centra namu īpašnieki, jaunuzbūvētu atpūtas kompleksu saimnieki — tik daudzveidīgs ir viesnīcu īpašnieku loks.

Turklāt neveiksmju vismaz lielāko viesnīcu vidū ir bijis maz, — pieminēšanas vērta ir vienīgi miniatūrā Vecrīgas Man-Tess Hotel pārprofilēšana un Skonto grupas nespēja nedz uzbūvēt pirms gadiem četriem pieciem tik bieži solīto viesnīcu Elizabetes ielā, nedz piesaistīt kā partneri starptautisko Mariott viesnīcu tīklu. Pelnītāju ir bijis nesalīdzināmi vairāk — pēc ļoti aptuveniem datiem, tikai sertifikātus saņēmušo viesnīcu peļņa vien pērn pārsniegusi desmit miljonus latu.

Skaidri izteikta gan ir tendence, ka jaunus lielu viesnīcu projektus Latvijā attīsta faktiski tikai ārvalstu — tostarp kaimiņzemju — uzņēmēji: lietuviešiem pieder jaunās Monika Centrum Hotel un Benjamiņu nama Europa Royal viesnīcas, igauņiem — nesen durvis vērušais Albert Hotel, arī bijušā Privatizācijas aģentūras vadītāja Jāņa Nagļa Islande Hotel lielākie īpašnieki ir britu investori.

Kā uzsver Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis, runājot par viesnīcu biznesu, gan ir jānodala divas kategorijas — viesnīcu ēku īpašnieki un viesnīcu operatori. Lai arī Latvijā daudzos gadījumos ēkas apsaimniekotājs un viesnīcas operators ir viena un tā pati persona, tomēr arvien biežāk parādās tendence, ka ēkas īpašnieks iznomā telpas viesnīcu operatoram un pats nodarbojas tikai ar ēkas apsaimniekošanu, kamēr operators visu enerģiju var veltīt tūristu un citu viesnīcas viesu apkalpošanai.

Kur lielās ķēdes?

Latvijā viesnīcu bizness tomēr ir ļoti sadrumstalots, un gandrīz katrai viesnīcai ir savs īpašnieks. Lēnām sāk veidoties viesnīcu ķēdes, tostarp arī pašmāju kapitālam piederošas, — piemēram, Kolonnas grupa izvērš savu viesnīcu ķēdi Latvijas reģionos, arī viesnīcas Gutenbergs saimniece Mairita Solima Mārcienas muižā iekārtojusi SPA tipa viesnīcu. Taču vismaz pagaidām runāt par nopietnām vietējām ķēdēm nevar.

Arī starptautiskās ķēdes Latvijā savas viesnīcas izvietot nesteidz: patlaban varam lepoties tikai ar Radisson ķēdes pārstāvi, kā arī Maritim un Reval Hotels viesnīcām Latvijā, kuru pulks turklāt varētu vēl nedaudz pieaugt: piemēram, Reval Hotels iecerējis jaunu viesnīcu Elizabetes ielā starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām.

Vēl darbojas viens mārketinga ķēdes Best Western pārstāvis — viesnīca Māra, bet tas arī viss. Pēdējā laikā arvien skaļāk izskan runas par Hilton interesi ienākt Latvijā, kā arī par Rīgas nespēju piedāvāt atbilstošu ēku šīs viesnīcu ķēdes izvirzītajām prasībām, taču pagaidām tās ir tikai runas. Ilgāku laiku tiekam arī baroti ar informāciju par Kempinski plāniem mūsu zemē te ierīkoties bijušajā Ķemeru sanatorijā, te atkal saimniekot viesnīcā Rīga, taču arī Kempinski tālāk par menedžmenta līgumu nav tikuši.

Kopējā jaunu viesnīcu rašanās statistika gan ir pietiekami iespaidīga: ja 2004. gadā Rīgā ekspluatācijā tika nodotas tikai piecas jaunas (tostarp arī rekonstruētas) viesnīcas, tad pērn galvaspilsētas viesiem pakalpojumus piedāvāja vēl 19 jauni hoteļi.

Prāvs skaits jaunu viesnīcu būs nācis klāt arī šogad (tiek runāts par aptuveni desmit), tā ka viesnīcas Hotel Bergs direktore Iveta Sprūdža gluži pamatoti konstatē: "Ar tik daudzām jaunām viesnīcām un vēl plānotajām Latvija teorētiski varētu būt sasniegusi līdzvērtīgu piedāvājumu viesnīcu ziņā kā Lietuva un Igaunija."

Tiesa, šajā priecīgajā gaisotnē ir vērts atcerēties, ka Lietuvā pirms pāris gadiem straujš viesnīcu istabu skaita pieaugums izraisīja nelielu krīzi ar plāniem un iecerēm neatbilstošu noslogojumu un cenu rādītājiem. "Iespējams, ka tas pats varētu šogad un nākamgad notikt Latvijas tirgū," prāto I. Sprūdža.

Salīdzinot Baltijas tirgu kopumā, Igaunija un Lietuva gan ir daudz aktīvāk attīstījušas panbaltijas viesnīcu ķēdes, ar kādām latvieši nevar lepoties, kā arī veiksmīgi ieinteresējušas biznesā vairākas lielās starptautiskās viesnīcu ķēdes — Scandic/Hilton (2 Tallinā un 1 Viļņā), Novotel/Accor (Viļņā) un Best Western (Lietuvā — 8, Igaunijā — 4, Latvijā — 1).

Viesnīcnieki ir pārliecināti, ka Latvijas tēlam par labu nāktu kādas spēcīgas starptautiskas ķēdes ienākšana, taču neviens nav gatavs dalīties savā peļņā ar ķēdes vārda turētājiem. Un summas ir iespaidīgas: viesnīcas Gutenbergs īpašniece M. Solima noskaidrojusi, ka franšīzes līgums ar tāda mēroga ķēdēm kā Hilton vai Best Western Hotels izmaksātu vismaz 600 000 eiro plus vēl noteiktus procentus no katra numura īres. Šāda cena viesnīcai, kurai pērn bijis vairāk nekā miljons latu liels apgrozījums, nešķiet rentabla.

Hotel Bergs direktore I. Sprūdža spriež, ka, "iespējams, lielām viesnīcu ķēdēm ir rentabli atvērt viesnīcas pilsētu centrā ar vairākiem simtiem numuru un papildu pakalpojumu klāstu, taču, piemēram, Rīgas centrā nekustamā īpašuma tirgus piedāvājums nav atbilstošs prasībām, jaunu objektu celtniecība ir problemātiska arī brīvu apbūves gabalu ierobežota piedāvājuma dēļ. Savukārt ārpus galvaspilsētas vēl nav tik liels pieprasījums pēc viesmīlības industrijas pakalpojumiem".

Kvalitātes un cenas īpatnējās attiecības

Tikmēr visi viesnīcu biznesa pārstāvji vienā mutē apgalvo, ka realitātē īstu luksusa klases viesnīcu Latvijā noteikti ir par maz, ja ne vispār nav. Pieczvaigžņu hoteļu — Radisson SAS, Hotel de Rome, Rīdzene, Grand Palace Rīgā, kā arī viens Baltic Beach Hotel korpuss Jūrmalā — ir krietni par maz. Turklāt, gaidot NATO sammitu rudenī, Rīga ir spiesta atzīt, ka visu 26 valstu vadītājiem šeit nemaz nesanāks pa prezidenta numuram, kurš pēc etiķetes pienākas šāda līmeņa viesiem. Prezidentu numurus visiem nesalasīt arī tad, ja talkā ņem smalkākās četru zvaigžņu viesnīcas — tādas, kurām līdz viesnīcu standarta augstākajam līmenim pietrūkst tikai kāds nieks.

Uz jautājumu, vai Latvijā trūkst viesnīcu, industrijas pārstāvju viedoklis gan ir atšķirīgs. J. Jenzis ir pārliecināts, ka nekā te netrūkst. Brēciens, ka sezonas laikā Rīgā grūti atrast brīvu istabu, esot nevietā. Viņš pats atceras savu vizīti Amsterdamā, kur kādu svētku laikā apstaigājis piecas viesnīcas un noskaidrojis, ka šajās dienās pilnīgi visi viesnīcu numuri ir aizņemti, un viņam ieteikts velti netērēt laiku, staigājot pa viesnīcām.

Rīgā vismaz pagaidām šādas situācija neesot bijis, un pat vispiepildītākajos mēnešos kādu brīvu istabu Latvijas galvaspilsētā vienmēr varot atrast. Arī pasaules hokeja čempionāta laikā viesnīcās varēts atrast pa brīvam numuram — pat tajās, kas oficiāli skaitījušās pilnībā rezervētas (daži viesi pēdējā brīdī atteikuši). Ažiotāža ap plānoto viesnīcu trūkumu čempionāta laikā, kā redzams, izrādījusies tikai lēts triks. Vai vainojamas viesnīcu "saskrūvētās" cenas? Vai hokeja biļešu dārdzība? Vai slikti organizētais čempionāts? Vai nesenās ziemas olimpiskās spēles?

Pašiem viesnīcniekiem arī nav vienotas atbildes. Vieni uzskata, ka tās viesnīcas, kas krietni paaugstināja numuru cenas čempionāta laikā (lai gan neviena konkrēta viesnīca tā arī netiek nosaukta), krietni zaudējušas, jo palikušas tukšā. Savukārt tās, kuras cenas nav grozījušas, bijušas stāvgrūdām pilnas, — arī tikko atvērtā Islande bija ļoti noslogota, lai gan durvis vēra īsi pirms hokeja čempionāta. Kā skaidro Hotel Islande ģenerāldirektors J. Naglis, viesnīca jau pilnībā bijusi rezervēta pērnā gada rudenī, kad būvniecības darbi un labiekārtošana vēl ritējusi pilnā sparā. Šajā viesnīcā dzīvojusi lielākā daļa ārvalstu žurnālistu, kas arī bijis ļoti labs atspēriena punkts darbības sākumam.

Savukārt, piemēram, Grand Palace, kur cenas paaugstinātas par 20%, stāvējusi pustukša. "Uz hokeja čempionātu nebrauc tādi cilvēki, kas būtu gatavi milzu summas izmest par viesnīcu. Viņiem pietiek, ja tikai ir, kur nomazgāties un atlaisties starp fanošanas reizēm. Ne velti somi, piemēram, izvēlējās atbraukt ar autobusu vai pat lidmašīnu uz konkrētu spēli un pēc tam braukt atpakaļ, nevis nakšņot Rīgas dārgajās viesnīcās," spriež J. Naglis.

"Ja viesnīcas nav pilnas, tad tas nozīmē, ka viesu nav pietiekami. Vai tā ir viesnīcu vaina, — nedomāju vis. Viesnīcas neorganizē čempionātu, tās tikai izmitina viesus. Ja neatbrauca tik daudz viesu, cik bija plānots sākumā, tad iemesli var būt dažādi: gan problēmas ar biļetēm — to trūkums, gan arī to augstās cenas," — tā savukārt uzskata Margarita Platace, Kolonna Hotels Group ģenerāldirektore. Pēc viņas ieskatiem, viesnīcu cenas nav vainīgas, "jo mums ir arī citas alternatīvas — hosteļi, izīrējamie dzīvokļi un ne tik dārgas viesnīcas". Šobrīd izskan apgalvojums, ka visas viesnīcas ir dubultojušas cenas. "Tas noteikti neattiecas uz vidējās klases viesnīcām. Ja runā konkrēti par viesnīcu Kolonna Hotel Rīga, tad mēs savas cenas pacēlām par 10–20%, ko es uzskatu par normālu cenu pielikumu tāda mēroga pasākumam kā Pasaules čempionāts."

Skarbāka savos izteikumos par viesnīcu dārdzību ir M. Solima. Viņa uzskata, ka ar cenu pacelšanu Latvijas tēlam pasaulē nodarīts būtisks kaitējums. Pasaules čempionāta laikā mūsu valsts ārzemniekiem pozicionējusies kā dārga zeme. "Vai viņi vēl kādreiz brauks uz šādu dārgu zemi?" retoriski vaicā viesnīcas Gutenbergs saimniece.

Kā vēl pietrūkst?

Kamēr vieni uzskata, ka Latvijā viesnīcu ir par maz, un sniedz salīdzinošus datus ar tuvākajām kaimiņu valstīm, norādot, ka viesnīcu biznesam te vēl ir, kur izvērsties, citi ir piesardzīgāki. Piemēram, J. Naglis šogad jaunu viesnīcu neatvērtu, jo esot jāapskatās, kas šogad notiks pēc jauno tirgus dalībnieku ienākšanas.

Arī J. Jenzis ir piesardzīgs par jaunu viesnīcu atvēršanas nepieciešamību, norādot uz faktu, ka patlaban Latvija tūristiem ir jauns galamērķis, taču, vai viņiem būs interese te vēl atgriezties, to rādīs laiks. Tikmēr citi prognozē viesnīcu skaita pieaugumu, kā arī pieprasījuma pieaugumu.

Kā norāda Kolonna Hotels Group ģenerāldirektore M. Platace, Eiropas Savienībā 2004. gadā pavisam bija 403 242 viesnīcas un tām pielīdzinātas tūristu mītnes jeb 8,8 uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijā pērn bija 418 tūristu mītnes jeb 1,8 uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju. Igaunijā 2004. gadā jau bija 609 tūristu mītnes jeb 4,5 uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju. Zviedrijā 2004. gadā bija 3890 tūristu mītnes jeb 4,3 uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju. "Viesnīcu biznesam Latvijā ir visas iespējas attīstīties tālāk," — M. Plataces secinājums no šiem skaitļiem ir skaidrs.

Pēc viņas domām, visnepieciešamākās ir vidējā līmeņa viesnīcas, tādas, kas Latvijā atbilst divu un trīs zvaigžņu standartam. Tieši šajā kategorijā arī startē Kolonnas viesnīcas. "Ja runā par to, kā trūkst ārpus Rīgas, tad tās ir pietiekami lielas viesnīcas — tādas, kurās var izvietot tūristu grupu, kas atbrauc ar autobusu, tātad vismaz 40–50 istabas, vēl labāk, ja ir 100 istabu. Pēc viesnīcu teorijas, ekspluatācijas izdevumi 150 un 60 istabu viesnīcā būtiski neatšķiras," skaidro M. Platace.

Atsaucoties uz lidostas Rīga plāniem paplašināties un tūristu skaita pieaugumu vidēji par 15% gadā, Hotel Bergs pārstāve savukārt lēš, ka pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem varētu augt par 5% gadā. "Pamatoti, ka pēdējā laikā tiek atvērtas jaunas viesnīcas gan Rīgā, gan ārpus tās un arī strādāts pie jauniem projektiem. Patlaban piedāvājumu nav par daudz. Manuprāt, trūkst ne tikai divu un trīs zvaigžņu viesnīcu par adekvātām cenām, bet arī pārdomāti veidotu augstas klases viesnīcu ar interesantu dizaina konceptu un profesionālu servisa un pakalpojumu līmeni," norāda Hotel Bergs pārstāve. Jāteic, ka tieši dizaina viesnīcu segmentā sevi pozicionē Hotel Bergs.

Konkurējošā kooperēšanās

Runājot par viesnīcu skaita palielināšanu, joprojām aktuāls paliek jautājums, kā nodrošināt viesnīcu noslogojumu visa gada griezumā. Tā, piemēram, Islande Hotel mērķtiecīgi domājusi par piedāvājumu "nesezonā", viesnīcā izvietojot SPA centru, boulinga zāli, kā arī konferenču zāles ar domu, ka šos pakalpojumus viesnīcā labprāt izmantos arī vietējie iedzīvotāji un tie, kas nedzīvo viesnīcā.

Viesnīca Reval Hotel Latvija savukārt iecerējusi paplašināt savu konferenču pakalpojumu sniegšanas spektru, jo saskata šajā virzienā lielu potenciālu, kā nodrošināt viesnīcas vienmērīgu darbu arī nesezonā. Reval Hotels pārdošanas un mārketinga menedžeris Artūrs Stikuts norāda, ka Rīgu aizvien biežāk izvēlas kā konferences un satikšanās vietu Ziemeļu un Austrumeiropas reģiona sanāksmēm, piemēram, pasaules mēroga kompānijas savas reģionālās konferences pašlaik ļoti labprāt rīko Rīgā.

Arī Baltijas valstu mēroga sanākšanas arvien biežāk tiek rīkotas Rīgā. Reval Hotel Latvija lielākie ienākumi esot tieši no konferenču pakalpojumiem — konferenču telpu un aprīkojuma īres, dalībnieku ēdināšanas un izmitināšanas. Atpūtas tūristu izmitināšana viesnīcai ienesot mazāk līdzekļu.

J. Naglis domā, ka ļoti svarīgi ir tūristiem piedāvāt ceļojumu paketes, nevis tikai naktsmītni. Tā, piemēram, viņam piederošais motelis ABC piedāvā viesiem laivu izbraucienus, bet hoteļu numuri iekļauti Līvu akvaparka apmeklējuma paketēs un citos kompleksos piedāvājumos.

M. Solima uzskata, ka viesu pievilināšanai jāizmanto elastīgi cenu principi, kā arī jāspēj nodrošināt klientu izmitināšana arī laikā, kad brīvu numuru viesnīcā nav. Pagājušajā vasarā, piemēram, pieprasījums bijis tik liels, ka varētu piepildīt divarpus Gutenbergus, tādēļ viesiem piedāvāts apmesties Grand Palace, Hotel de Rome, Konventa sētā un citās atbilstoša līmeņa Vecrīgas viesnīcās.

Kā skaidro uzņēmēja, viesnīcu biznesā nevarot runāt par konkurenci, bet gan par sadarbību. Viesnīcas elastīgi cita citai aizdodot dažādus specifiskus klientu apkalpošanai nepieciešamus priekšmetus, piemēram, ja kādā viesnīcā pasūtīts galda klājums zilā krāsā, tas nepavisam nenozīmē, ka viesnīcai ir arī zili galdauti, tādēļ tādus parasti viena no otras aizņemas. Arī traukus un pat viesmīļus viesnīcas mēdz aizlienēt.

Kā vislielāko sadarbības sasniegumu viesnīcnieki min faktu, ka grupa viesnīcu ik dienas apmainās ar informāciju par noslogojumu, par sasniegto vidējo cenu un par prognozi turpmākajām septiņām dienām. Šīs sadarbības iniciatore bija Reval Hotel Latvija vadība. Ienākot Latvijas tirgū, igauņu speciālisti pēc Tallinas parauga ierosināja veidot šādu apmaiņu, lai viesnīcniekiem būtu skaidrs, kas notiek tirgū.

"Uzsākt bija ļoti grūti, jo katram likās, kā es savu informāciju atdošu citiem. Šobrīd šajā informācijas apmaiņā piedalās 10 viesnīcas, mēneša beigās tiek veikti kopsavilkumi un salīdzinājumi, un katra no viesnīcām–dalībniecēm skaidri redz, kur tā atrodas, ko dara rezultatīvāk vai ne tik veiksmīgi kā pārējās. Ieguvēji ir visi dalībnieki. Ja kādā viesnīcā trūkst vietas, tad pēc tabulas var ātri sameklēt, kur vēl varētu būt kaut kas brīvs, un ātri sazināties ar kolēģiem. Žēl tikai, ka šajā datu apmaiņā nav gatavi iesaistīties citi viesnīcu vadītāji," atzīst Kolonnas pārstāve. Tiesa, ārpus industrijas šī informācija netiek izplatīta.

Viesnīcnieki domā, ka viņu biznesam noderētu arī valsts atbalsts, īpaši NVS un Krievijas tūristu piesaistīšanai. Patlaban vīzu saņemšanas sarežģītības dēļ daudzi viesi no šīm valstīm, lai arī gribētu, uz Latviju neatbrauc. Piemēram, Mairita Solima atceras, ka viņa pat zvanījusi uz Latvijas vēstniecību Maskavā, lūdzot tomēr rast iespēju viesim saņemt vīzu tajā dienā, kad viņam tā nepieciešama, nevis dienu vēlāk, kā solījis konsulāts.

Kā potenciālu tirgus izaugsmei viesnīcnieki saskata arī to tūristu piesaisti, kuri dodas uz Krieviju, īpaši Sanktpēterburgu. Pēc viesnīcu pārstāvju domām, milzīgs ieguvums būtu, ja visus tos miljonus Ķīnas un Japānas tūristu, kuri gatavojas apskatīt Krievijas pērli, ieinteresētu pāris dienu braucienā apskatīt arī netālu esošo Rīgu. Iekļaujot Rīgu šādu tūrisma maršrutu paketēs, tūristu skaits Latvijā strauji pieaugtu.

Īsi sakot, ja Latvijai izdotos nopietni pietuvoties kaut vai Tallinas līmenim, ko gadā apmeklē septiņi miljoni tūristu gadā (Latviju, kā jau minēts, — vismaz trīsreiz mazāk), viesnīcu bizness un tā saimnieki par dienišķo maizi varētu neuztraukties.

***

Kam pieder pazīstamākās Latvijas viesnīcas

Viesnīca Oficiālais īpašnieks Reālie īpašnieki

Hotel De Rome SIA Reho Rīgas Dome, Riga–Hotel–GmbH (Vācija)

Baltic Beach Hotel SIA Baltic Hotel Group Mihails (Maikls) Avrutins

Radisson SAS Daugava SIA Polar Bek Daugava Rīgas dome, PBR Hotel Ltd (ASV)

Hotel Grand Palace SIA Hotel Grand Palace AS Schlossle Hotel Group (Igaunija)

Reval Hotel Rīdzene SIA Viesnīca Rīdzene Linstow AS (Norvēģija)

Hotel Bergs SIA Hotel Bergs Justs Nikolajs Karlsons

Eufrosine SIA Bazooka Mārtiņš Strazdiņš, Jānis Virza

Gutenbergs SIA Elpa–2 Mairita, Nikolajs, Sandis Solimi

Amrita SIA Hotel Amrita Palmtrans AB, Tyloskog AB, divas fiziskas personas (Zviedrija)

Maritim Park Hotel Rīga SIA Park Hotel Leonīds un Iļja Čerņaki

Rīga SIA Mira–G Venjamins Gurevičs

Aparjods SIA BBS–Dizain Edmunds Siksne

Radi un draugi SIA LWF viesnīca Radi un draugi Daugavas vanagi

Reval Hotel Latvija AS Viesnīca Latvija Linstow International (Norvēģija)

Dati: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs

***

Cik pelnošs (vai nepelnošs) ir Latvijas viesnīcu bizness

Viesnīca 2005. gada peļņa (Ls) 2004. gada peļņa (Ls)

Reval Hotel Latvija 3 070 000 1 330 862

Radisson SAS Daugava 1 597 103 1 227 795

Maritim Park Hotel Rīga 1 254 187 552 292

Hotel De Rome 1 151 749 541 511

Hotel Grand Palace 296 625 –689 620

Baltic Beach Hotel 165 564 –20 204

Amrita 132 091 6936

Gutenbergs 126 896 48 023

Radi un draugi nav datu 325 781

Reval Hotel Rīdzene nav datu 239 104

Hotel Bergs nav datu 52 030

Eufrosine nav datu –2977

Aparjods nav datu –2836

Rīga nav datu –908 706

Dati: Lursoft

***

Pašmāju viesnīcnieki — miljonāri

Mihails Avrutins — Jūrmalas Baltic Beach Hotel saimnieks un vērā ņemams nekustamo īpašumu jomas spēlētājs.

Leonīds Čerņaks — Rīgas viesnīcas Maritim Park Hotel saimnieks.

Venjamins Gurevičs — ar Mono holdingu saistīts uzņēmējs un viesnīcas Rīga īpašnieks.

Justs Nikolajs Karlsons — viens no bagātākajiem Latvijas iedzīvotājiem, cita starpā arī Hotel Bergs saimnieks.

Jānis Lasmanis un Ieva Plaude — Kolonnas grupas līdzīpašnieki.

Mairita Solima — Doma laukuma četrzvaigžņu viesnīcas Gutenbergs un par SPA kūrortu pārveidotās Mārcienas muižas saimniece.

Dati: Latvijas 600 miljonāru saraksts

***

Latvijas oficiālās "zvaigžņotās" viesnīcas

Rīga, Rīgas rajons: Hotel Grand Palace, Hotel de Rome, Radisson SAS Daugava, Reval Hotel Rīdzene

Jūrmala: Baltic Beach Hotel

****

Rīga, Rīgas rajons: Monika Centrum Hotel, Gutenbergs, Hotel Bergs, Eufrosine, Metropole, Rīga, Maritim Park Hotel

Jūrmala: Eiropa

Dikļi: Dikļu pils

Liepāja: Amrita

***

Rīga, Rīgas rajons: ABC, Autosole, Enkurs, Ezerkrasts, Sesamer, Tomo, Viesturs, Jāņciems, Jūrnieks, Medzābaki, Margrietiņas, Vilmāja, Ķeizarmežs, Avitar, Best Western Hotel Māra, Brigita, Bruņinieks, Forums, Karavella, Konventa sēta, Laine, NB, Radi un draugi, Reval Hotel Latvija, Slokas OK Hotel, Tia, Vecrīga, Viktorija

Jūrmala: Lielupe, Alve, Belorussija, Eiropa I, Villa Joma

Salacgrīva: Brīze

Liepāja: Līvas viesnīca

Daugavpils: Biplan Hotel, Park Hotel Latgola

Ventspils: Dzintarjūra, Vilnis

Kuldīga: Jāņa nams

Rēzekne: Kolonna Hotel Rēzekne

Vandzene: Rezidence

Sigulda: Aparjods, Santa

Vidriži: Bīriņu pils

Jēkabpils: Daugavkrasti

Dobele: Dobele

Priekuļi: Hotel Tigra

Jelgava: Jelgava

Jumurda: Jumurdas muiža

Cēsis: Kolonna Hotel Cēsis

Mežotne: Mežotnes pils

Smiltene: Park Hotel Brūzis

Talsi: Talsi

Valmiera: Wolmar

Ērgļi: Ērgļi

**

Rīga, Rīgas rajons: boulinga viesnīca Spāre, Mežaparks, Valdemārs

Jūrmala: komplekss Dzintari, Liesma, Vaivari, Odisons, Jūras banga, Zvaigzne

Ventspils: Olimpiskā centra Ventspils viesnīca, Ostiņa

Valmiera: Naktsmājas, Vidzeme

Kuldīga: Kursa

Jelgava: Zemgale

Milzkalne: Šlokenbekas muiža

Smiltene: Kalna ligzda

Rēzekne: Latgale

Līgatne: Līgatne

Aizkraukle: Pērse

*

Rīga, Rīgas rajons: Lidosta, Nordeka, Placis, Prūšu nams, Veselība

Dati: Viesnīcu un restorānu centrs