Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas domes mēģinājums sakārtot nozari izraisa takšu karus

Rīgā, Pļavniekos, naktī nodedzināti trīs "BalticTaxi" taksometri FOTO: Publicitātes foto

Rīgas domes mēģinājums sakārtot taksometru nozari izraisījis «takšu karus», svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Šīs nedēļas sākumā nezināmi ļaundari aizdedzināja trīs «Baltic Taxi» mašīnas, bet vēl viena mašīna mīklainos apstākļos sadega pagājušajā nedēļā. Sabojātas ne vien firmas mašīnas, bet arī blakus esoši braucamie. Vainīgie nav noskaidroti, taču policija uzskata, ka to nevar saukt par takšu kariem, ne arī par organizēto noziedzību.

Taksometru tirgū ir milzīga konkurence. Uz ielām Rīgā strādā 2200 mašīnas.

Cenas ir zemas, zemākas par pašizmaksu. To izdodas panākt, nemaksājot nodokļus.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm, nodokļus maksā mazāk par 20% firmu.

Lielākā zelta bedre ir Vecrīga.

Te apgrozās ārzemnieki un iereibuši uzdzīvotāji, kas maksā, nerēķinot līdzi katru centu. Cenas Vecrīgas ielās dežurējošajiem takšiem ir divreiz lielākas nekā, piemēram, lētākajām «Pandas» mašīnām. Par iekāpšanu Vecrīgas takši prasa 2 eiro 13 centus, par vienu nobraukto kilometru – ap 70 centu.

Kārtību te regulē Vecrīgas taksistu pašu izdomātie likumi. Pasažierus uzņemt drīkstot tikai tie takši, kas pastāvīgi atrodas vecpilsētā. Arī taksometru stāvvietās var atrasties tikai savējie.

Atpazīstamo takšu zīmolu mašīnas uz ielām un pieturās te pasažierus negaida. Rīgas taksometru parka, «Baltic Taksi» vai «Lady Taksi» atbrauc, izlaiž klientu un dodas prom. Tās neņem pasažierus, pat ja tie laužas iekšā tukšā mašīnā.

Šo firmu bizness Vecrīgā aprobežojas tikai ar izsaukumu apkalpošanu. Tāda ir nerakstīta vienošanās.

Šāda kārtība valdīja līdz gada sākumam. Februārī Rīgas dome ieviesa īpašas licences Vecrīgai.

Bez 300 eiro vērtās licences Vecrīgai nedrīkst pat tuvoties – klientus nedrīkst ievest vecpilsētā, arī Krasta iela ir slēgta.

Firmai «Baltic taxi» jaunievedums izmaksāja gandrīz 50 000 eiro. Lai samazinātu izmaksas, pirms pāris gadiem katras mašīnas taksistiem reģistrēta sava firma. Tagad katrai no tām bija jāpērk Vecrīgas licence. Lai atgūtu iztērēto, zaļajiem takšiem bija jāsāk darboties aktīvāk arī Vecrīgā un jāpārkāpj nerakstītie likumi. Tieši tas varētu būt ticamākais iemesls automašīnu dedzināšanai, uzskata uzņēmumā.

«Tāpēc dzīve spieda šādu soli spert un maksāt šīs robežas. No otras puses, mēs teicām, ka mēs momentāni atradīsimies Vecrīgā, savukārt Rīgas institūti nodrošinās vispārējo drošību. It kā viņa ir ļoti labi pārskatāma, bet ne jau viņi tās savas trakulības taisa tur uz vietas. Jā, bija jau mums pirmā nedēļa, intensīvi sākām braukt no 1.marta iekšā Vecrīgā. Intensīvā kustība sākās, un ir vairāki incidenti bijuši,» stāsta «Baltic Taxi» konsultants Jānis Naglis.

RD Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšniece Jeļena Dzikeviča apgalvo, ka departamentā pilsētas problēmu nesaskata. «Kā izriet no preses, publicētās informācijas, tad nu es sapratu, ka visi tie gadījumi ir notikuši kaut kādā privātajā teritorijā. Respektīvi, ne pilsētā. Līdz ar to mēs neuzskatām, ka šie gadījumi būtu saistīti ar tirgu.

Mēs nesaskatām, ka tā ir tieši pilsētas problēma, regulējot vieglo taksometru pārvadājumus pilsētā.»

Parasti labi informētie Vecrīgas taksisti noliedz, ka kaut ko zinātu par «Baltic Taxi» nedienām. Nekādu konfliktu Vecrīgā neesot.

Sīki, nepatīkami uzbrukumi zaļajiem takšiem notiek ik pa laikam. Nolauzti spoguļi, sadurtas riepas, nobloķētas mašīnas - arī ar auto dedzināšanu uzņēmums ir saskāries iepriekš. 2014.gadā nodedzinātas piecas automašīnas. Lieta joprojām ir izmeklēšanā, vainīgie nav atrasti. Toties pērn ir aizturētas četras personas par riepu duršanu un stiklu sišanu.

«Pēc pēdējām mūsu aktivitātēm, kad aizturējām cilvēkus, kas dūra riepas, sita logus, paštaisītas ierīcītes lika zem riteņiem citiem šoferiem, viss bija klusu. Mēs arī periodiski tai situācijai sekojam, kas notiek tieši arī vecpilsētā, kur tā cīņa par klientu ir tāda asāka, līdz šiem notikumiem informācijas, ka tur kaut kādas nesaskaņas, nebija,» saka Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

«Toreiz, kā mēs konstatējām, tās bija vairāk ne tādas organizētas, teiksim, kaut kādas pretdarbības, bet gan atsevišķu taksometru šoferu vai tādu mazu draugu loku savstarpēji nerakstītu likumu aizstāvēšana. Tā nozare bija nesakārtota gan 2014., gan 2015. gadā, un, ja nemaldos, viņa līdz šim brīdim vēl nav sakārtota - arī 2016.gadā,» atzīst Sozinovs.

Rīgas domei ir idejas, kā sakārtot takšu biznesu Rīgā. Šogad ieviestās Vecrīgas licences esot pirmais solis, jo tieši par Vecrīgas taksometriem no ārvalstu tūristiem saņemts visvairāk sūdzību. Tāpat iecerēts sakārtot taksometru stāvvietas.

«Šobrīd ir ļoti milzīga problēma, ka mēs nevaram kontrolēt situāciju ar taksometru stāvvietu izmantošanu. Šobrīd pašvaldībām nav tiesību noteikt taksometru stāvvietu lietotāju. Līdz ar to viens no mūsu priekšlikumiem Satiksmes ministrijai bija deleģēt un pilnvarot pašvaldības izvēlēties taksometru stāvvietu llietotājus, un īstenībā mūsu priekšlikums bija atbalstīts,» saka Dzikeviča. Plānots, ka tā varētu būt izsole.

Lielās taksometru kompānijas no valsts pieprasa ēnu ekonomikas izskaušanu, jo nodokļu nemaksātāji kropļo konkurenci.

Tas spiež arī legāli strādājošos meklēt iespējas ieekonomēt uz nodokļiem. Teju vienīgā kompānija, kam šoferi ir darbinieki, nevis apakšuzņēmēji, ir «Rīgas taksometru parks».

«Es pati skaitīju Rīgā. Es paņēmu alfabētiskā kārtībā pirmos 50. Cik viņi maksājuši nodokļos pa 2014.gadu, cik ir aapgrozījums, un sanāca tāds diezgan smuks cipars.

Neskaitot mūs un «zaļos» [Baltic Taxi], vidējais apgrozījums uz vienu mašīnu ir 15,77 eiro mēnesī,»

norāda AS «Rīgas taksometru parks» komercdirektore Anita Pakalniece.

Gan «Baltic Taxi», gan «Rīgas taksometru parka» vadība uzskata, ka labākais risinājums, lai ierobežotu nodokļu nemaksāšanu, būtu patenta maksas ieviešana.

To maksātu takšu vadītāji, un tajā būtu iekļauti arī nodokļi un sociālie maksājumi.

«Tie nav tādi maksājumi, kas būtu plaši izplatīti, bet pēc reālās situācijas es saprotu, ka 2700 taksometrus mēs nesadzīsim darba attiecībās un nepiespiedīsim viņus uzrādīt apgrozījumu. Es nesaku, ka šis modelis ir baigi ideāls, baigi pareizs, salīdzinot ar Eiropas attīstītākajām valstīm, bet šobrīd mums, nozarē strādājošajiem, tas liekas vispieņemamākais,» pauž Pakalniece.

Ja izdotos piespiest visus taksometrus maksāt nodokļus, samazinātos dempings un negodīgā konkurence, pakalpojums kļūtu kvalitatīvāks, taču, visticamāk, arī dārgāks.
Uz augšu
Back