Vai tiešām latvieši ir cēlušies no slāviem?

FOTO: LETA

Krievu kultūras dienās demonstrētajā filmā «Latvijas krievi: desmit gadsimtu vēsture» izteiktie pieņēmumi ir izrauti no konteksta. Filmu, kurā apgalvots, ka Latvijā ir senās slāvu teritorijas un slāvi ir viena no Latvijas vēsturiskajām pamattautām, nevar uzskatīt par objektīvu vēstures izklāstu.

Komentējot filmu, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras vadītājs profesors un Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Andrejs Vasks TVNET sacīja, ka filmā minētais par Latvijas sasaisti ar seno slāvu tautu vendiem ir tikai viena no vēsturnieku hipotēzēm.

Nav pareizi, ka viena vēsturnieku hipotēze tiek izrauta no konteksta, bet pārējās hipotēzes tiek noklusētas.

To nevar uzskatīt par objektīvu vēstures izklāstu.

Vēsturnieku aprindās ir dažādas hipotēzes par vendu izcelsmi un saistību ar dažādām Eiropas tautām un daļām. Tikai viens no pieņēmumiem ir tāds, ka vendi bija Baltijas, respektīvi, rietumslāvi.

Savukārt cits viedoklis ir tāds, ka vendu nosaukums cēlies no Ventas upes. Iespējams, kurši daļu no vendiem padzina no Kurzemes, un tāpēc vendi bija spiesti pārcelties tuvāk tagadējai Rīgai un Cēsīm, ko kādreiz sauca par Vendeni.

Ziemeļkurzemē atrastie arheoloģiskie materiāli liecina, ka

Ziemeļkurzemē dzīvojošajiem vendiem nebija saistības ar slāviem.

Visticamāk, vendi ietilpa Baltijas somu grupā, kurā bija arī igauņi, somi un citu tautu pārstāvji.

10. gs., kad vikingu laikā sākās lielā tirdzniecība Daugavas un Gaujas lejtecēs, tur pulcējās dažādi ļaudis, tostarp vendi. Viņus, tāpat kā citus, vilināja iespēja piedalīties tirdzniecībā. Uz šā pamata izveidojās lībiešu kultūra, kas vēlāk krāšņi uzplauka. Tai ir izteikta skandināviska nokrāsa, un slāviem šajā ainā nav īsti vietas.

Ja Latvijas teritorijā dzīvojošie vendi būtu ar slāvisku izcelsmi, tad apbedījumos atrastu arī dažādus pierādījumus slāvu kultūras elementiem Latvijā. Bet apbedījumu vietu izpēte to neuzrāda.

Arī filmā minētais, ka sarkanbaltsarkanais karogs ir izplatīts vienīgi senajās slāvu tautas vendu apdzīvotajās vietās, nav uzskatāms par patiesību. Tādas krāsas karogi bija izplatīti arī citur Eiropā, kur bija vācu ordeņa valdījumi, nevis tikai slāvu zemēs.

Savukārt filmā apgalvotais, ka Rainim ir krieviska izcelsme, uzskatāms par «slima suņa murgiem».

Zināms, ka Raiņa saknes stiepjas Augšzemē, bet viņš nav nācis no slāviem.

Kāpēc atļauj izplatīt tādu nepatiesību?

Lai arī daudzi filmā minētie apgalvojumi ir vismaz apšaubāmi, ja ne nepatiesi, Vasks norādīja, ka nav aizliegts tādus tiražēt. Likums aizliedz izplatīt tikai tādus materiālus, kas kurina rasu, nacionālo un etnisko naidu.

Savukārt dažādu vēsturisko hipotēžu kombinācija un izcelšana nav aizliegta. Īpaši aktuāli tas kļuvis līdz ar Krievijas-Ukrainas karu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēlmi apvienot slāvu pasauli.

Profesors arī atsūtīja izvilkumus no savas publikācijas rakstu krājuma «Arheoloģija un etnogrāfija» 26.laidienā.

Tajā norādīts, ka jautājumam par to, kas bija Indriķa hronikā minētie vendi, Latvijas vēstures historiogrāfijā ir gara vēsture.

Jau 1822. gadā Karls Vatsons izteica uzskatu, ka vendi ir balto-slāviem piederīga latviešu cilts.

Nākamajos gadu desmitos par vendiem izteicās vēl virkne pētnieku, uzskatot tos gan par rietumslāviem (N. Haruzins, D. Zeļeņins, M. Vitovs, K. Ancītis & A. Jansons), gan zemgaļiem (A. Bīlenšteins), gan par atsevišķu kuršu grupu (J. Endzelīns), gan par Baltijas somiem-lībiešiem (A.J. Šēgrēns), gan par votiem (H. Lākmans), gan par kuronizētiem lībiešiem jeb tāmniekiem (E. Šturms), gan par Ziemeļkurzemes lībiešiem (E. Šnore)

Līdz pat 1930. gadiem pētnieki, spriežot par vendiem, izmantoja rakstītos vēstures avotus un valodniecības materiālus. Taču rakstītās ziņas par vendiem Kurzemē ir ļoti trūcīgas – tā ir tikai Indriķa hronikā atrodamā liecība: Vendi tolaik bija pazemīgi un trūcīgi. Padzīti no Ventas, kas ir upe Kursā, viņi dzīvoja Senajā kalnā, kuram līdzās tagad uzcelta Rīgas pilsēta. No šejienes viņus atkal padzina kurši un daudzus no viņiem nogalināja; pārējie, aizbēguši pie letiem, dzīvoja kopā ar viņiem turpat un priecājās par priestera ierašanos.

Faktiski hronikas autoram Kurzemē ir zināmi tikai divi etnosi – minētie vendi un kurši (Curones).

Vendi vēl vairākās vietās pieminēti Indriķa hronikā saistībā ar piedalīšanos Zobenbrāļu ordeņa militārajās aktivitātēs. Hronika norāda vendu pili Cēsīs (Wenden), kur vendi dzīvojuši kopā ar ordeņa brāļiem, līdz tie ap 1213. – 1214. gadu blakus uzcēluši paši savu pili.

Vendi vēl pieminēti 1208. gadā pāvesta Inocenta III bullā kopā ar lībiešiem, latgaļiem un idumejiešiem. Taču visi šie pieminējumi attiecas uz vendiem Vidzemē, galvenokārt Cēsīs. 13. gs. beigās tapušajā Atskaņu hronikā vendi vairs nav pieminēti. Kurzemē hronika atzīmē tikai kuršus, kuru kaimiņi ir sāmsalieši; arī citos 13. gs. dokumentos vendu vārds neparādās.

Acīmredzot 13. gs. gaitā vendi gan Kurzemē, gan Vidzemē tika pilnībā asimilēti un iekļāvās kuršos, respektīvi, letos.

TVNET jau ziņoja par TV3 raidījuma «Nekā personīga» vēstīto saistībā ar filmu «Latvijas krievi: desmit gadsimtu vēsture». Tajā apgalvots, ka Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir slāvu karogs, Latvijā ir senās slāvu teritorijas un slāvi ir viena no Latvijas vēsturiskajām pamattautām, bet Rainim ir krieviska izcelsme. Filmas autors Igors Gusevs uzsver, ka Latvijas vēsturnieki šo patiesību cenšas slēpt.

«Kur tad mēs vēl varam sastapt sarkanbaltsarkanus karogus, līdzīgus Latvijas karogam? Vispirms nāk prātā līdzība ar Austrijas nacionālo karogu, kuras galvaspilsēta ir Vīne jeb Vindebona senatnē. Protams, šāds krāsu salikums nav retums, taču tieši sarkanbaltsarkans karogs attiecīgajās proporcijās ir izplatīts vienīgi senajās slāvu tautas vendu apdzīvotajās vietās. Tāpēc karogs, kas krāsots pēc vendu paražām, kā to apraksta Atskaņu hronikas autors, nepārprotami ir slāvu izcelsmes. Šis arī ir briesmīgākais Latvijas vēstures noslēpums, kuru nekad neatzīs latviešu nacionālradikāļi,» pasaku stāstnieka balsī vēsta filma.

Filmu demonstrēja Krievu kultūras dienu ietvaros, kas dažādās Latvijas pilsētās notika no 10. līdz 17. oktobrim.

Uz augšu