Biteniekiem vasara nav bijusi veiksmīga

“Man tēvs teica: “Pavasarī saliec pilnu stropu ar rāmjiem. Jo bites mazāk traucē, jo labāk. Ja bites iztraucē, tās saceļ kaujas trauksmi un kuņģī uzsūc vismaz trīs dienu medus daudzumu barības rezervei. Tas nozīmē, ka traucējuma dienā saimei ienesuma nebūs,” saka biškopis Juris Slaucītājs

FOTO: www.dzirkstele.lv

Gulbenietis Juris Slaucītājs, kurš vairāk nekā 40 gadus nodarbojas ar biškopību, šīs iemaņas mantojot no sava tēva, uzskata, ka šī vasara biteniekiem nav bijusi veiksmīga, jo bagātīgam medus ienesumam traucējis negaidīti lielais sausums un karstums. Ja ir silts un mitrs, tad puķēm vairāk izdalās nektārs un bitēm ir darbs. Arī šovasar bites ziedus apmeklēja, bet ziedos nektāra bija maz," stāsta J.Slaucītājs.

Sēt - nozīmē izdzīvot

Pārāk strauji - aptuveni trīs nedēļās - šovasar noziedējis sētais amoliņš un facēlija, lai gan parasti to ziedēšanas laiks ir pusotrs mēnesis. Juris visiem novada biškopjiem iesaka kaut ko darīt, jo daba vien vairs nespēj uzturēt bites. Vasaras ir karstas, viss ātri nozied vai nokalst.

"Vajag vienoties ar kaimiņiem, kuri neizmanto zemi, atļaut to apsēt ar kultūrām, kas patīk bitēm. Man šajā laukā noziedēja facēlija. Bites ievāca gaišu, dzintarainu un garšīgu medu. Nākamajā gadā šajā laukā ziedēs bišu āboliņš. Četrus hektārus visapkārt dravai esmu apsējis ar ziedošajām kultūrām," stāsta biškopis.

Viņš nodarbojas arī ar facēlijas un bišu āboliņa sēklu audzēšanu un to pārdošanu citiem biteniekiem. Juris bilst, ka cerēto ienākumu, pārdodot medu, šogad nebūs, bet nauda būs vajadzīga šo kultūru sējai pavasarī, kombaina algošanai, lai iekultu sēklas. Biškopja drava atrodas Jaungulbenes pagastā, kur rosās arī citi bitenieki. "Ir jau tā, ka es apsēju tuvējās platības, bet kā bitēm no cita saimnieka dravas iestāstīsi, lai nelido uz maniem ziedošajiem facēlijas laukiem? Tāpēc ir jārosās arī citiem biškopjiem," mudina Juris.

Svarīga gan krāsa, gan garša

Dravā ir 20 bišu saimes. To skaitu saimnieks palielināt negrasās, jo biškopība ir viņa vaļasprieks pēc darba uzņēmumā SIA "Rubate". Medus rekordražas gadā no tām iegūta tonna medus, bet šogad - tikai puse no šā daudzuma. No vienas saimes tiekot iegūti 44 līdz 46 kilogrami medus. Ja bišu stropi atrastos tuvāk mežam, iespējams, ienesums būtu vēl lielāks, jo skaisti ziedējušas avenes. Pārlieku strauji šovasar noziedējušas liepas. Karstuma dēļ dažviet to pumpuri tā arī neatvērušies.

J.Slaucītājs uzskata, ka medum būtiska ir gan tā garša, gan krāsa. "Ļoti labs ir pavasara medus, kad zied pienenes, ogulāji un augļu koki. Ārstniecisks ir liepu ziedu medus. Tomēr visveselīgākais ir medus, kas vākts no baltā āboliņa un garā bišu āboliņa," uzskata biškopis.

Izrādās, ka medus krāsa un smarža ir atkarīga arī no tā, cik bitenieks rūpīgi strādā.

"Ja katru gadu tiks mainītas šūnas, medus būs dzintardzidrs. Strādājot ar vecām šūnām, medus garša un smarža nebūs tik laba," pārliecinājies Juris.

Biškopis apstiprina uzskatu, ka cilvēki, kas nodarbojas ar šo arodu, par veselību nesūdzas.

"Piemēram, es varu nevakcinēties pret ērču encefalītu, jo bišu kodienus saņemu regulāri, ir izveidojusies spēcīga imunitāte. Ērces man nekož, laikam esmu kļuvis "pārāk salds"," smejas Juris.

Niknās ir darbīgākas

Tiem, kuri vēlas nodarboties ar biškopību, Juris iesaka sākt vismaz ar piecām bišu saimēm, jo nekad nevar zināt, kā bites pārziemos, cik pavasarī izspietos. Katru gadu biškopis saņemot vismaz astoņus spietus. Īpaši tos pievilinot smiltsērkšķi.

"Man ir paklausīgas bites, jo, atbraucot no darba, divi trīs spieti karājas tepat tuvējos augļu kokos un gaida mani. To, cik bišu ir izspietojis, var noteikt pēc bišu darbības. Ja tukšajā stropā ieliekot spietu, pēc pārus dienām parādās dējumi - skaidrs, ka izspietojusi vecā bišu māte, ja dējumu nav - jaunā," stāsta Juris.

Viņš iecerējis iegādāties itāļu šķirnes bišu mātes, kas pēc dabas esot mierīgas, lai gan labāks ienesums esot tām bitēm, kas ir niknas.

"Ja pats esi sanervozējies, tad labāk bitēm neej klāt. Viņas jūt cilvēka noskaņojumu," iesaka bitenieks.

Šobrīd viņš, kā pats saka, gatavojoties stropu rudens revīzijai.

"Ļoti labi bites pārziemo, ja tām atstāj facēlija medu. Ienesuma medu un cukura sīrupu piebarošanai atstāju pusi uz pusi, atstāju arī bišu maizi, ziedputekšņus medū, jo ziemā bitēm lielā daudzumā ir nepieciešams olbaltums. Liela nozīme ir pareizai bišu ieziemošanai. Nevajag pārforsēt ar bišu nosegšanu ziemā un nopakošanu rudenī. Bites baidās no vēja, tāpēc mūsdienās ražotie stāvstropi nekam neder, jo tiem nav pakojuma," stāsta Juris, kurš pats gatavo guļstropus.

Dravā ir aplūkojami arī 40 un pat 70 gadus veci stropi. "Bišu dravā starp stropiem ir jābūt kokiem, jo bitei nepatīk īpaši karsta saule, tai vajadzīga arī neliela paēna," iesaka Juris. Viņš iekārtojis pat īpašu darbu uzskaites žurnālu, lai neko nepiemirstu, lai gan bite pati parādot, kas biškopim jādara.

"Biteniekam ir jābūt akurātam," piebilst J.Slaucītājs.

Uz augšu