Visi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības «melnajā sarakstā» iekļautie 173 darbinieki, kuru finanšu situācija tiek uzskatīta par aizdomīgu, netiks automātiski atlaisti, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Premjerministrs arī skaidroja, ka darbiniekiem, kuri atrodas minētajā sarakstā, vēl ir iespēja pierādīt, ka viņi savu darbu veic godīgi.
Premjerministrs: Visi VID «melnajā sarakstā» esošie netiks automātiski atlaisti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš šorīt intervijā «Rīga TV24» uzsvēra, ka salīdzinoši zemais darbinieku atalgojums rada augstu korupcijas risku, tādēļ potenciālo darbinieku atlasei jābūt ļoti rūpīgai.
Taujāts par konkrētām personām, premjers sacīja, -
pat ja tie būtu zināmi, pašlaik konkrētus vārdus nebūtu korekti minēt, jo izvērtēšanas darbam vēl ir jānoslēdzas.
Tuvākajā laikā VID veiks visu struktūrvienību vadītāju un vietnieku rotāciju
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.
Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa sacīja, ka
patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem.
Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.
«Dienestā ir krīzes situācija, dati ir šokējoši, «vēzis» struktūras ir skāris diezgan dziļi. Tāpēc visu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki tiks rotēti, lai pārrautu jebkādas iespējamās korporatīvās saites ar noziedzīgo pasauli,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Pētersone, jautāta, vai šāda rotācija nozīmēs, ka struktūrvienību vadītāji varētu zaudēt darbu vai tikai tiktu norīkoti darbā dienesta citā struktūrā, sacīja, ka tas vēl ir jāanalizē, jo šis mehānisms tikai šodien pārrunāts ar finanšu ministri.
Finanšu ministre arī sacīja, ka
Pētersonei līdz 1.maijam jānodrošina, ka tie darbinieki, uz kuriem kritusi nopietna aizdomu ēna, nestrādātu esošajās VID struktūrās.
Pētersone šodien žurnālistiem norādīja ka medijos izskanējušais darbinieku skaits - 173 - nekādā veidā nav saistīts ar to sarakstu, ko Pētersone iesniegusi Reizniecei-Ozolai. Šo VID amatpersonu deklarāciju padziļināta izvērtēšana par 2014.-2015.gadu tiek veikta jau kopš septembra.
Jau līdz šī gada janvārim ieņēmumu un izdevumu analīze tika veikta 33 VID darbiniekiem, 15 darbiniekiem tika pieprasīta papildu deklarācija, bet pieciem darbiniekiem tika veikts nodokļu audits, kā rezultātā budžetā papildus tika aprēķināti 73 000 eiro.
Patlaban 55 no 173 darbiniekiem jau ir snieguši nepieciešamos paskaidrojumus par deklarācijā norādīto un attiecībā uz viņiem pārbaude ir pabeigta.
Gan VID vadītāja, gan finanšu ministre norādīja, ka negodprātīgo darbinieku saraksts ir slepens un netiks publiskots pat tajā esošo darbinieku skaits. Šajā sarakstā iekļauti darbinieki, par kuriem jau ir savākti pierādījumi par viņu negodprātīgo darbību un izdarīti attiecīgie secinājumi.
«Mūsu rīcībā esošie dati tika salīdzināti ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju, un abas šīs informācijas bija gandrīz identiskas,» norādīja Pētersone.
Viņa piebilda, ka
līdz 1.maijam būs jāpieņem sākotnējais lēmums par darba attiecību pārtraukšanu ar šiem darbiniekiem.
«Tas būs pirmais solis. Protams, pēc tam šie darbinieki manu lēmumu varēs pārsūdzēt finanšu ministrei, un pēc tam vēl var sekot tiesvedība, taču līdz 1.maijam šis pirmais solis ir jāsper,» skaidroja Pētersone.
Reizniece-Ozola šodien ar Pētersoni pārrunāja arī iespējamās likumdošanas izmaiņas, kas varētu palīdzēt uzlabot VID darbu. Pārrunāta pienākumu sadale starp VID un KNAB valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē un nolemts, ka sākotnēji tās izvērtē VID un tad padziļinātai pārbaudei nodod KNAB. Nepieciešama arī VID struktūrvienību vadītāju lielāka atbildība par savu darbinieku deklarācijās ietverto informāciju.
Pētersone norādīja, ka patlaban ļoti daudzi cilvēki dzīvo civillaulībā, tāpēc amatpersonu deklarāciju nepubliskojamajā daļā būtu jānorāda arī amatpersonas civilpartneris.
Tika diskutēts arī par Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības dienesta pakļautību - vai to atstāt Finanšu policijas pakļautībā vai tieši pakļaut ģenerāldirektorei, bet par šo jautājumu vēl būs plašākas diskusijas.