Nemainot regulēšanas nodevas maksu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) budžeta iztrūkums šogad var sasniegt 600 000 eiro, intervijā aģentūrai LETA atzina jaunieceltais SPRK vadītājs Rolands Irklis.
Nemainot regulēšanas nodevas maksu, SPRK budžeta iztrūkums šogad var sasniegt 600 000 eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš stāstīja, ka, saglabājot regulēšanas nodevas maksājumu tādā apmērā kā patlaban, proti, 0,17% no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma neto apgrozījuma iepriekšējā gadā, SPRK radīsies 600 000 eiro iztrūkums, kas ir vairāk nekā 10% no regulatora plānotajiem gada izdevumiem.
«Tas lielā mērā ir saistīts ar regulējamo nozaru apgrozījuma kritumu. Bet ir arī tādi apstākļi, kas tiešā veidā nav atkarīgi no regulatora, piemēram, dabasgāzes cenu samazinājums, kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas ir mainīts veids, kādā tiek iekasēta nodeva no elektroenerģijas, tāpat krīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena. Bet ir arī vairāki faktori, kas ir saistīti ar SPRK pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, pērn tika samazināts augstsprieguma tīkla tarifs, samazināta lielākā daļa no tiem siltumtarifiem, kā arī pēdējos gados strauji mazinājās starpsavienojuma tarifi mobilo telefonu pakalpojumiem. Visi šie procesi summāri samazina apgrozījumu regulējamajās nozarēs, un kritums ir paredzams arī šogad,» informēja Irklis.
SPRK vadītājs rezumēja, ka visi minētie faktori nozīmē, ka arī 2016.gadā SPRK nevar cerēt uz ieņēmumu pieaugumu.
SPRK jau iepriekš ir rosinājusi Ekonomikas ministriju (EM) caur Ministru kabineta noteikumiem pārskatīt SPRK nodevas apmēru, kas pēc normatīvajiem aktiem var būt līdz 0,2% no nozaru apgrozījuma. Taču pat ar nodevas apmēra palielinājumu SPRK ieņēmumi tik un tā nesasniegs šā gada budžetā apstiprinātos plānotos izdevumus, veidojot 100 000 eiro iztrūkumu.
«Līdz ar to ir jāvērtē SPRK izdevumi un kur ir iespējams ietaupīt. Tā kā 73% no regulatora izdevumiem sastāda darba algas, būs jāskatās, kāds ir atlīdzības fonds un kur varam ieekonomēt,» secina regulatora vadītājs.
Tiesa, SPRK ir vēl viens priekšlikums, kā uzlabot iestādes finansiālo situāciju. «Tas attiecas uz Elektroenerģijas tirgus likumu, proti, patlaban regulatora nodevu nemaksā divi lieli nozares spēlētāji, kuri tiek uzraudzīti un regulēti, bet nodevu nemaksā, - AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» un AS «Latvijas Elektriskie tīkli«. Ja izdodas nodevu palielināt līdz 0,2%, ko maksātu arī šie divi uzņēmumi, tad tas varētu būt risinājums un izdevumi nebūtu krasi jāmazina,» uzsver Irklis.
Tāpat SPRK vadītājs atzina, ka, visticamāk, iestādē gaidāma darbinieku skaita samazināšana, bet pirms tam tiks vērtēta palīgfunkciju noslodze. «Man ir grūti iedomāties, ka varētu atteikties no vadošajiem speciālistiem, piemēram, enerģētikā, pašvaldību sektorā, telekomunikācijās. Tāpat tiks pārskatīts SPRK vadītāja padomnieku skaits un vajadzības gadījumā samazināts. Ja līdz šim SPRK vadītājam bija trīs padomnieki, tad štata padomnieku skaits varētu sarukt līdz diviem. Tuvākajās nedēļās vērtēsim iespējamās izmaiņas SPRK struktūrā,» atzina Irklis.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 25.februārī SPRK vadītāja amatā apstiprināja līdzšinējo SPRK padomes locekli Rolandu Irkli.
Parlaments arī SPRK padomes locekļu amatos apstiprināja bijušās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) biroja vadītāju, bijušo EM valsts sekretāra vietnieku Gati Ābeli, EM Enerģētikas departamenta direktori Rotu Šņuku, bijušo Latvijas Pasta valdes locekli un bijušo Privatizācijas aģentūras padomes locekli Imantu Mantiņu, kā arī Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktoru Intaru Birziņu. Iepriekš minētās kandidatūras bija atbalstījusi valdība.