Zaļās dzīves uzvaras gājiens pēdējā desmitgadē (3)

Rīgas Zoo uzplaukuma laiks

Ja paveramies atpakaļ desmit gadus, tad lielas pārmaiņas ir notikušas mūsu pašu zoodārzā. Šogad savu desmitgadi varēja svinēt tik ļoti populārā Tropu māja, kurā uz dzīvi ir apmetušies 80 sugu dzīvnieki. Dzīvnieku kolekcijai pievienojas pandas, kurām arī ir ierīkota specializēta mājas vieta.

Tāpat arī 2002. gadā pati dzīvnieku mītne - zoodārzs svinēja 90 gadu jubileju!

Lai gan pirms astoņiem gadiem mums bija jāšķiras no ziloņiem Radžas un Rupas, kuri pārošanas nolūkos tika aizvesti uz Nīderlandi, šis notikums mums ļāva sākt jaunas ziloņu mītnes celtniecību. 2007. gadā šo sauli pameta arī vecākais Zoo iemītnieks, aligators Čabulītis, kurš nodzīvoja 72 gadus. Tomēr nav zaudējuma bez ieguvuma, jo kopš 2007.gada pēc 30 gadu pārtraukuma atkal skaistā mītnē varam vērot žirafes, kuras šodien ir jau četras!

Klēpjsunīšu bums

Grūti spriest, vai mini sunīšu jeb klēpjsunīšu mode aizsākās no informācijas pieejamības un labas gribas, apzinoties, ka lielu suni pilsētas centrā turēt ir cietsirdīgi, vai tomēr tas ir kārtējais modes kliedziens, kura aizsācēja ir ballīšu karaliene Parisa Hiltone u.c. slavenības. Lai vai kā, šajos desmit gados vairākums cilvēku, kas vēlējušies iegādāties četrkājaino mīluli, priekšroku ir devuši tieši mazo šķirņu pārstāvjiem. Tiek ražoti suņu tērpiņi, elegantas somas transportēšanai, briljantu kaklasiksniņas un pat Latvijā atver pirmo suņu SPA. Diemžēl ASV klēpjsunīšu mode ir beigusies, par ko liecina  ar šo šķirņu sunīšiem pilnās dzīvnieku patversmes. Cerams, ka Latvijas sunīšus šāds liktenis nepiemeklēs un cilvēki apzinās, ka tā nav rotaļlieta.

Sabiedrība kā dzīvnieku tiesību aizstāve

Ar globālo sasilšanu, neskaitāmajām dabas katastrofām, ko aizvien vairāk uztveram kā dabas mātes atriebību par cilvēka nepārdomāto rīcību, patērējot dabas resursus, arī cilvēks ir kļuvis atbildīgāks pret mūsu četrkājainajiem mazajiem brāļiem – dzīvniekiem. Desmit gadu laikā dzīvnieku aizsardzības biedrības, organizācijas, SOS centri ne vien pasaulē, bet arī Latvijā ir sasparojušies, rīkojot gan protesta akcijas, gan aktīvi cenšoties ko mainīt pašā dzīvnieku aizsardzības likumā. Latvijā spilgts piemērs bija pagājušajā gadā notikušie protesti un karstās debates par dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām prasībām. Tāpat šajā laikā tiek organizēti projekti pret nežēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem, masu saziņas līdzekļos biežāk atspoguļoti fakti, kad cilvēki tiek saukti pie kriminālas, ne tikai administratīvas atbildības par noziegumu pret dzīvniekiem. Cilvēki brīvprātīgi arī aktīvāk iesaistās klaiņojošo dzīvnieku palīdzības programmās. Kopš 2006. gada Latvijā darbojas Dzīvnieku SOS biedrība. Arī Latvijas dzīvnieku patversmēs notikušas izmaiņas – no Jūrmalā bijušā dzīvnieku izolatora tapusi Slokas patversme, kurā dzīvniekus vairs neiemidzina pēc divām nedēļām, arī Saldus patversmē un Juglas Līču patversmē dzīvnieki var uzturēties ilgāk. Būtisks pavērsiens var izrādīties obligāta dzīvnieku čipēšana, kas atvieglotu pazudušā mīluļa atgriešanu mājās, kā arī regulētu šķirnes dzīvnieku pavairošanu likumīgā ceļā.

Zaļās dzīves uzvaras gājiens pasaulē

Zaļās dzīves uzvaras gājiens pasaulē nav tikai šā gadu desmita aktualitāte, taču pēdējo desmit gadu laikā tas noteikti piedzīvojis īstenu uzplaukumu. Globālā sasilšana, mistiskas alerģijas, neaktīvs dzīvesveids un tā radītās sekas - tie ir tikai daži no iemesliem, kas cilvēkiem likuši saprast: laiks atgriezties tuvāk dabai. Un daudzi to arī dara - dabīgi audzēti dārzeņi un augļi, ekokosmētika, saimniecības preces no ekoloģiski tīriem materiāliem - šādas un tamlīdzīgas jomas mūsdienās ražotājiem kļuvušas par īstenām zelta bedrēm. Un, kamēr Latvijā atkritumus varbūt arī šķiro, bet, kā daži izsakās, kāda jēga - tie tāpat nonāk kopējā izgāztuvē, rietumvalstis ir lielu soli mums priekšā - par atkritumu šķirošanas lietderību tur diskutē vien retais, tāpat tiek kultivēta ideja par veidiem, kā taupīt mātes zemes piedāvātos resursus - pirmkārt saldūdeni. Šķiet, arvien vairāk pasaules apziņā iesakņojas pārliecība, ka cilvēka radītie ķīmijas brīnumi nekad nebūs tik draudzīgi cilvēka ķermenim kā miljoniem gadu izlolotās dabas veltes.

Zaļāka kļūst arī Latvija

Pēdējie desmit gadi arī mūsu valstī bijuši ļoti kontrastaini - Latvijā strauji ienācis mākslīgais skaistums un vienlaikus aktuāls ir kļuvis viss dabīgais. Bio un Eko ir pieprasītākie vārdi uz, vēlams, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem darinātajām pārtikas un kosmētikas turziņām. Sintētisko dzērienu uzvaras gājienu pamazām sāk nomainīt dabīgo sulu saldeni rūgtenais veldzējums. Zupa no mammas dārzā audzētiem vai zaļajās bodēs nopērkamajiem dārzeņiem ir izkonkurējusi jebkura restorāna plašo piedāvājumu, lai gan jāatzīst, ka arī tie seko "zaļo" dzīvesveidam. Ir tikai viens bet - Latvijā tas viss ir sasodīti dārgs un brīžiem pārspīlēts un uzspēlēts, bet nekas, tas nākamajā desmitgadē...

Katastrofas posta pasauli

Šajā gadu desmitā tā vien šķiet: mātei zemei apnikusi cilvēku nevērība pret dabu un tā nolēmusi mums tā pamatīgi atriebties. Daudz šķēpu lauzts par to, vai postošās vētras, plūdi, ugunsgrēki tiešām ir sekas klimata sasilšanai, taču šķiet, ka dabas kataklizmu statistika kļūst arvien šaušalīgāka. Vētras Katrīna, Vilma, Nargiss - tā varētu turpināt vēl ilgi. Simtiem tūkstoši bojāgājušo, no zemes virsas noslaucītas veselas pilsētas.

Sagrāves topā noteikti iekļūst arī zemestrīces. Tā, piemēram, vēl šogad vien zemestrīce nopostīja lielu daļu veselas valsts - Haiti, bojā gāja vairāk nekā 250 000 cilvēku, 1,5 miljoni palika bez pajumtes. 2008.gada dabas dusmas vēl ilgi pieminēs arī Ķīna -  gandrīz 70 000 bojāgājušo, simtiem tūkstoši izpostītu ēku. Viena no spēcīgākajām zemestrīcēm vēsturē - 9,3 balles pēc Rihtera skalas notika 2004.gadā Indonēzijā, kur gāja bojā aptuveni 230 000 cilvēku.

Kamēr zinātnieki vēl strīdas, vai klimata sasilšanas dēļ dabas katastrofu kļūst vēl vairāk, jau tagad skaidrs, ka klimata sasilšana daudzu valstu iedzīvotājiem liks piekoriģēt garderobi, lauksaimniekiem pārskatīt stādāmo sarakstu, bet dažu valstu atbildīgajiem - domāt, ko darīt ar piekrastes zonām, kas nākotnē draud applūst, vai pat kur pārcelties uz dzīvi - jo dažas salu valstis varētu izzust pilnībā.

Antivielas, kas spēj cīnīties pret HIV

ASV zinātnieki atklājuši divas jaunas cilvēka antivielas, kuras laboratorijas apstākļos spējušas neitralizēt vairāk nekā 90% no visiem zināmajiem HIV paveidiem.

Universālā ieroča antivielas VRCO1 un VRCO2, kas neļauj vairumam HIV paveidu inficēt cilvēka šūnas, ir potenciāls pagrieziena punkts HIV vakcīnas izstrādē un citu slimību ārstēšanai ar antivielām.

Ūdens uz Mēness un Marsa

2009. gadā ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA), iztērējot 80 miljonus ASV dolāru, pastāvīgi ēnā esošajā Mēness krāterī “Cabeus”, kuru Saules stari nav apspīdējuši miljardiem gadu, atrada ievērojamu daudzumu sasaluša ūdens.

Jaunā projekta satelīts tika aprīkots ar diviem infrasarkanajiem spektrometriem, redzamās gaismas spektrometru, vidēja garuma infrasarkanā starojuma un divām tuvā infrasarkanā starojuma kamerām, redzamās gaismas kameru un redzamās gaismas radiometru. Krāteru novērošanas un sensoru satelīts (LCROSS) Zemes pavadonī ietriecās ar ātrumu 9000 kilometru stundā. Tam četras minūtes vēlāk sekoja ar kamerām aprīkota zonde, lai novērotu trieciena radīto sanesu iežu putekļu mākoni.

2008. gadā ar kosmiskās zondes "Phoenix" ("Fēnikss") palīdzību astronauti atklāj ūdens pazīmes arī uz sarkanās planētas Marsa.

Atklāta masīvākā līdz šim zināmā zvaigzne R136a1

2010. gads. Astronomi, izmantojot Čīles Atakamas tuksnesī izvietoto Eiropas observatorijas teleskopu, atklājuši masīvāko līdz šim zināmo zvaigzni, kas masas ziņā pārspēj mūsu Sauli līdz 265 reizēm (sākotnēji pat līdz 320 reizēm). Arī spožuma ziņā tā ir visu laiku jaudīgākā - līdz 10 miljoniem reižu spožāka par mūsu Sauli. Ja šī zvaigzne tiktu novietota Saules sistēmas centrā, tad tā pārspētu Sauli gluži tāpat, kā tā šobrīd pārspēj Mēnesi.

Cilvēks tiek savienots ar tehnoloģijām

Kiborgi mūsdienās ir realitāte. Pēdējo desmit gadu laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai cilvēks pat pēc abu roku amputēšanas spētu pilnvērtīgi dzīvot un veikt visierastākās ikdienas darbības.

2000. gadā zinātnieki mērkaķa smadzenēs implantē elektrodus, ar kuru palīdzību dzīvnieks kontrolē robota roku. 2004. gadā tiek izdomāta praktiskāka metode smadzeņu signālu uztveršanai, ļaujot cilvēkam ar domu spēku pat spēlēt videospēles. 2001. gadā abu savu roku implantus ar domu spēku vada kāds pacients Čikāgā. 2009. gadā robotu roku kustības kļūst daudz sarežģītākas – pirkstu kustināšana, rokas saņemšana dūrē, priekšmetu satveršana.