Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vienošanos Apvienotās Karalistes jautājumā raksturo kā kompromisu, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte pēc divu dienu Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmes Briselē.
Kučinskis vienošanos Lielbritānijas jautājumā raksturo kā kompromisu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Aizvadīto dienu darbs ir apliecinājums Eiropas Savienības spējai kopīgi risināt sarežģītus jautājumus un nonākt pie visām dalībvalstīm pieņemama risinājuma,» pēc sanāksmes teica Kučinskis. Lielbritānijas palikšana ES sastāvā ir visu dalībvalstu interesēs - par šo mērķi Eiropadomes sanāksmē Briselē valdījusi vienprātība.
Kučinskis sacīja, ka panāktā vienošanās sociālo pabalstu jautājumā atbilst Latvijas interesēm un ierobežojumi nav tik būtiski, lai kaitētu tautiešiem.
«Ierobežojumi nav tik būtiski, lai kaitētu mūsu tautiešiem,» sacīja Kučinskis.
Valdības vadītājs teica, ka no sākotnējām prasībām, piemēram, pilnīgas bērnu pabalsta atcelšanas ārpus Apvienotās Karalistes dzīvojošiem bērniem un pilnīgas piemaksu atcelšanas nodarbinātajiem uz četriem gadiem, sarunu rezultātā panākts vērā ņemams progress.
Panāktā vienošanās neskar brīva darbaspēka kustības principu, veselības apdrošināšanu, bezdarbnieku un citus pabalstus. Bērnu pabalstu indeksācija varēs tikt piemērota tikai no 2020.gada, savukārt, ārkārtas mehānisms attiecībā uz nodarbinātajiem - ne ilgāk kā septiņus gadus.
Attiecībā uz migrācijas jautājumiem, Kučinskis atzinīgi vērtē Eiropadomes secinājumos esošo uzsvaru uz turpmāk darāmo. Eiropadome pozitīvi novērtēja NATO lēmumu atbalstīt Grieķiju un Turciju nelegālās robežšķērsošanas uzraudzībā Egejas jūrā.
Diskutējot par migrāciju, Latvijas valdības vadītājs uzsvēra, ka «prioritāri jāfokusējas uz Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu, tostarp jāstrādā pie Eiropas robežu un krasta apsardzes izveides». ES valstu un valdību vadītāji atbalstīja, ka darbs šajā jomā jāpaātrina un jāvienojas vēl Nīderlandes prezidentūras ES Padomē laikā - līdz šī gada jūnija beigām.
ES līderi arī uzsvēra, ka jāpabeidz darbs pie migrācijas pārvaldības centru jeb karsto punktu izveides, lai nekavējoties nodrošinātu pilnvērtīgu ieceļojošo patvēruma meklētāju kontroli un padarītu efektīvāku to personu atgriešanu, kurām nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Jau ziņots, ka pēc smagām sarunām ES dalībvalstu līderi piektdien beidzot panāca vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām. Vienošanās rosina cerības, ka referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, kas varētu notikt jau 23.jūnijā, briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.
Dauningstrīta paziņojusi, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.