Vairāku banku plānotās izmaiņas automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojuma funkcionalitātē radīs nepamatotas papildu izmaksas uzņēmējiem, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
LTRK: Banku atteikšanās no automātiskās rēķinu apmaksas uzņēmējiem radīs papildu izmaksas (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka pašreizējais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu, tostarp automātisku rēķinu apmaksu. Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu - papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja, rēķinā klientam.
LTRK norādīja, ka komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski,
paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām.
Ja tagad bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu - to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs.
Pie šādiem apstākļiem komersanti nav gatavi uzņemties papildu finansiālo slogu ar ļoti niecīgām šo izdevumu plūsmas kontroles iespējām, jo klientu piesaiste ir bankas pusē un papildu e-rēķina saņemšana internetbankā ir bankas klienta izvēle.
LTRK padomes locekle un LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītāja Elīna Rītiņa atzina, ka patlaban bankas nodrošina automātisko rēķinu apmaksu klientiem un klienti par šādu papildu pakalpojumu maksā bankai papildu komisiju. «No nākamā gada automātiskos maksājumus aizstās ar citu risinājumu - e-rēķinu piegādi un pieteikšanos tā apmaksai internetbankā. LTRK organizētajās diskusijās par šo jautājumu uzņēmumi ir pauduši viedokli, ka jau veic būtiskus finansiālus ieguldījumus, lai nodrošinātu bankām iespēju tehniski nodrošināt arī šo jauno risinājumu - e-rēķinu piegādi interneta bankās,» sacīja Rītiņa.
Jaunais atsevišķu banku piedāvātais risinājums paredz - ja klients turpmāk vēlēsies papildu saņemt un apskatīt e-rēķinu tieši savā interneta bankā, tam būs ar savas bankas starpniecību jāpiesakās šo rēķinu piegādei interneta bankā, un tas ir atsevišķs pakalpojums, kurš klientam būs jāizvēlas. Bankas, lai nodrošinātu šādu papildu pakalpojumu savam klientam, par e-rēķinu piegādes pieprasījumu informēs uzņēmumu un papildus tam liks maksāt uzņēmumam komisijas maksu par šāda rēķina piegādi. Tā kā tās uzņēmumiem ir vēl papildu izmaksas un klients pats izvēlas papildu rēķina piegādes veidu, uzņēmumi par šāda papildu e-rēķina piegādi varēs norādīt pakalpojuma rēķinā arī atsevišķu komisijas maksu par e-rēķina piegādi interneta bankā.
LTRK atzīst, ka
liela daļa pakalpojumu sniedzēju joprojām nodrošinās bezmaksas iespēju saņemt un apskatīt elektronisku rēķinu savu uzņēmumu mājaslapās vai e-rēķinu portālos,
piemēram, «mans.lattelecom.lv» vai citos portālos.
SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) viceprezidents finanšu jautājumos Alfs Janevics skaidroja, ka iecerētās izmaiņas ir vienpusējs un ar citu nozaru komersantiem neizdiskutēts Latvijas komercbanku lēmums.
«Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties šī rēķina apmaksas veidu, tostarp arī regulāru šī rēķina apmaksu. Šo banku piedāvātajā e-rēķina pakalpojumā maksu tiek plānots piemērot rēķina izsūtītājam uzņēmumam.
LMT ir pret šāda risinājuma ieviešanu, kas ne tikai radīs apjukumu pakalpojumu saņēmējos, bet arī būtiskas papildu izmaksas citiem uzņēmumiem,»
uzsvēra Janevics.
LTRK ieskatā e-rēķinu piegādē joprojām vienošanās par pakalpojuma saņemšanu ir starp banku un bankas klientu. Šis pakalpojums papildina bankas pakalpojumu klāstu un dod iespēju piesaistīt jaunus klientus, piedāvājot arī citus banku pakalpojumus. Tāpēc neesot loģiski maksu par e-rēķina pakalpojumu prasīt no komersantiem, kuri neslēdz vienošanos ar klientu, nepiedāvā klientiem šo banku pakalpojumu un nav pakalpojuma lietotājs vai labuma guvējs.
Vairums Latvijas uzņēmumu savu klientu rēķinu piegādes procesus jau ir optimizējuši un sakārtojuši, tādējādi uzņēmumiem atsevišķu banku piedāvātais rēķinu apmaksas modelis nav ekonomiski pamatots. Uzliekot par pienākumu šo pakalpojumu nodrošināt komersantiem, tiem būs jāveic pakalpojuma izstrāde un ieviešana, jāizstrādā procedūras un jāparedz nepieciešami resursi pakalpojuma uzturēšanai. Turklāt nav garantijas, ka klienti, kuri vienosies ar banku par e-rēķina pakalpojuma izmantošanu, izvēlēsies regulāru e-rēķina apmaksu, viņi var bieži mainīt apmaksas veidu vai atlikt rēķina apmaksu uz nenoteiktu laiku.
Līdzšinējie automātiskās rēķinu samaksas pakalpojumi no nākamā gada vairs nebūs iespējami, jo līdz ar integrāciju eirozonā maksājumiem Latvijā ir jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA) prasībām.
Tādēļ no 2015.gada janvāra Latvijā pašlaik izmantotie automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojumi, kas tiek veikti, izmantojot tiešā debeta maksājumus, jāaizvieto ar citiem SEPA atbilstīgiem risinājumiem.
Piemēram, Igaunijā SEPA prasības stājās spēkā šī gada februārī.