Eksperts: SM nevajadzētu atlikt uz pēdējo mirkli «airBaltic» finansēšanas jautājumu

Kā norāda Linkaits, «negribētu, ka pēc pāris nedēļām valdībai atkal ārkārtas apstākļos nāktos lemt par «air Baltic» darbības nodrošināšanu».

Tāpat eksperts norāda, ka

jau pašlaik apsolīto līdzekļu kavēšanās iespaido aviokompānijas maksājumus par jauno lidmašīnu iegādi.

Ikviena tāda liela darījuma kā jaunu lidmašīnu iegāde izmaiņas prasot laiku, tāpēc skaidrībai par investora esamību vai neesamību esot jābūt pēc iespējas ātrāk.

Linkaits kritizē SM, norādot, ka tai jau ilgstoši pieklibo lielu projektu un procesu vadība.

«Amatpersonām trūkst spēju novērtēt ar procesu saistītos riskus, un tas attiecas ne tikai uz «air Baltic» investora meklēšanu. «airBaltic» gadījumā gan investora piesaistīšanas veids, gan paša investora uzticamība un investīciju nosacījumi tika nekritiski pieņemti un pārlikti uz valdības un Saeimas pleciem, « secina eksperts.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) kā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcionārs jau kopš decembra ir gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, taču iespējamais investors joprojām nav informējis, kad būs gatavs to darīt, informēja ministrijā.

Patlaban «futbola bumba» jeb līguma projekts esot vācu investora pusē. «SM nevar komentēt investora rīcību attiecībā par līguma parakstīšanu,» uzsver SM.

SM atkārtoti skaidro, ka līguma parakstīšana plānota tuvākajā laikā. «Tiklīdz būs informācija par plānoto līguma parakstīšanu, tad pāris dienas iepriekš to darīsim zināmu,» uzsver ministrijā.

Jautājumi, kuri skar «Bombardier» lidmašīnu iegādi un maksājumus, esot «airBaltic» pārziņā. Lidsabiedrība savukārt pagaidām nav sniegusi atbildes par maksājumu kavējumiem par lidmašīnām.

Kā ziņots, decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno «airBaltic» investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas «airBaltic» vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar «Bombardier CS300» lidmašīnu pasūtījumu.

«airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss skaidro, ka uzņēmums pēdējo gadu laikā ir sasniedzis ievērojamus rezultātus un ar jaunajām investīcijām tagad var koncentrēties uz kompānijas paplašināšanos un konsolidēšanos Baltijas aviācijas tirgū. Jaunais kapitāls tiks izmantots, lai investētu jaunās lidmašīnās, nevis lai tās nomātu, tādējādi sniedzot «airBaltic» priekšrocību izmaksu ziņā, kas ir svarīga biznesa plāna «Horizon 2021» daļa.

Iepriekš SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš skaidroja, ka nevarot uzskatīt, ka akcionāru līguma parakstīšana ar Montāgu-Girmesu kavējas. SM pārstāvis arī norādīja, ka saskaņošanas ieilgšana nav nekādā veidā saistīta ar izteikto «Ventbunkera» piedāvājumu ieguldīt lidsabiedrībā.

Kā ziņots, valdība iepriekš nolēma atbalstīt «Prudentia» atrasto nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai «airBaltic». Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Vienlaikus Saeimas lēmums, ņemot vērā bažas par Montāga-Girmesa iespējamo interesi piesaistīt «airBaltic» flotei Krievijā ražotās lidmašīnas «Sukhoi», paredz noteikumu, ka «airBaltic» un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.