LMT un Lattelecom apvienošana – vai Citadele Nr. 2?

Pirmais. «TeliaSonera» atpērk no valsts tās īpašumā esošās LMT un «Lattelecom» kapitāldaļas. Tad uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti «TeliaSonera» grupā. Kabeļu infrastruktūra tiek atdalīta un paliek valsts īpašumā. Otrais variants. Valsts atpērk «TeliaSonera» īpašumā esošās LMT un «Lattelecom» akcijas un tad apvieno uzņēmumus vai arī rīkojas kā savādāk jau pēc saviem ieskatiem. Trešais. Notiek abu uzņēmumu apvienošana konsolidējot visas kapitāldaļas, «TeliaSonera» tad apvienotajā uzņēmumā saņemtu apmēram 54% akciju, Latvijas valsts 46 %.

Pašlaik «TeliaSonera» kontrolē 49 % «Lattelecom» akciju un 49% LMT akciju (pa 24.5 % akciju pieder «TeliaSonera» AB un «Sonera Holding» B.V.). Ņemot vērā to, ka 23% LMT akciju īpašnieks ir «Lattelecom», «TeliaSonera» apvienotajā uzņēmumā iegūtu akciju kontrolpaketi ne centa par to nepiemaksājot. No skandināvu pozīcijām raugoties, šī iemesla dēļ vien ir vērts apvienoties. Akciju kontrolpaketes iegūšana konsolidētajā uzņēmumā, ļautu realizēt patstāvīgu no citiem akcionāriem neatkarīgu vadības politiku.

«TeliaSonera» ieguvumi ir acīmredzami. Jautājums ar ko «Lattelecom» un LMT apvienošana varētu būt izdevīga Latvijas valstij? Vai potenciālie ieguvumi atsvērs zaudēto ietekmi uzņēmumos un telekomunikāciju nozarē kā tādā?

Lai piedāvātu kaut cik loģisku pamatojumu tam, kāpēc Latvijas valstij būtu labprātīgi jāatsakās no galvenā akcionāra tiesībām, radīti vairāki ar apvienošanos saistīti mīti.

Pirmais. Uzņēmumu apvienošana radīs milzīgus papildus ieņēmumus. To noteiks sinerģija, dublējošos funkciju un izmaksu samazināšana u.t.t..

Biznesa konsultāciju firma «Prudentia» uzskata, ka konsolidācija apvienotā uzņēmuma vērtību varētu palielināt pat par 70 miljoniem eiro.(1) Vēl fantastiskākus ciparus, vērtējot konsolidācijas ieguvumus, nosauc potenciālais apvienotā uzņēmuma vadītājs – pašreizējais «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Pēc viņa domām tie varot sasniegt līdz pat 300 miljoniem eiro. Daļu no šiem miljoniem «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs redz iebirstam arī Latvijas iedzīvotāju kabatās, jo ieguvēji no apvienošanās būšot visi akcionāri - arī «valsts un katrs tās pilsonis».(2)

Interesanti, ka Igaunijā, konsolidējot divus līdzīga profila telekomunikāciju uzņēmumus (mobilo sakaru operatoru EMT un fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju «Elion») un izveidojot vienotu «Eesti Telekom», pagaidām gūts tikai vienreizējs ietaupījums 1,5 miljona eiro apjomā no tirdzniecības vietu apvienošanas.(1) Lai arī nelieli papildus ieguvumi iespējami arī nākotnē ir pilnīgi skaidrs, ka vismaz Igaunijā tie nebūs mērāmi desmitos miljonu eiro.

Vai līdzīga situācija nebūs gadījumā ar LMT un «Lattelekom» apvienošanu? Solīto desmitu un simtu miljonu vietā akcionāru kopējais ietaupījums nebūs lielāks par dažu mēnešu peļņu. Valsts būs zaudējusi ietekmi divos veiksmīgi strādājošos uzņēmumos pretī saņemot vien infantilus sapņus par zelta kalniem.

Ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijā netrūkst ekspertu un lietpratēju, kas nekautrējas no pārspīlējumiem, izdomājumiem un selektīva informācijas pasniegšanas stila. Tā, piemēram, diezgan nepārprotamu atbalstu abu uzņēmumu konsolidācijai jau ir izteikusi Privatizācijas aģentūras (PA) vadība.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs apgalvo, ka esošā situācija, kad uzņēmumi strādā atsevišķi, ir sliktākais no iespējamajiem variantiem, tāpēc nepieciešamas pārmaiņas turklāt jo ātrāk, jo labāk. Līdzšinējā neizlēmība un vilcināšanās Latvijai esot nesusi tikai un vienīgi zaudējumus, jo abu uzņēmumu vērtība kopš 2008. gada ir kritusies un «TeliaSonera» par to akcijām vairs nav gatavs piedāvāt tik lielu summu kā kādreiz. (3)

Iespējams piekrist V. Loginova teiktajam, ka 2008. gadā valsts par LMT un «Lattelecom» akcijām būtu varējusi prasīt augstāku cenu. Toreiz abi uzņēmumi strādāja ar daudz lielāku peļņu un atradās izdevīgākās tirgus pozīcijās. Salīdzinājumam, LMT vien 2008. gadā guva 81,5 miljonu eiro (57,3 miljonu latu) lielu peļņu, kas ir vairāk nekā LMT un «Lattelecom» kopā nopelnīja 2014. gadā – 52,1 miljons eiro.

Tajā pašā laikā patiesībai neatbilst apgalvojums, ka status quo saglabāšana ir sliktākais no variantiem, kas valstij nesīs arvien jaunus zaudējumus. LMT un «Lattelecom» finanšu pārskati liecina par ko citu. Abi uzņēmumi ir spējuši pārvarēt nelabvēlīgus tirgus apstākļus, pārkārtoties, ieviest jaunus produktus, investēt infrastruktūras attīstībā un papildus tam visam pēdējos divus gadus strādāt ar stabilu augošu peļņu.

LMT 2014. gadā nopelnīja 22,1 miljonu eiro. «Lattelecom» – 30,1 miljonu. Optimistiskas izskatās arī nākotnes perspektīvas, jo galvenos satricinājumus, kas bija saistīti telekomunikāciju tirgus izmaiņām, abi uzņēmumi pratuši pārdzīvot un to vērtība atkal kāpj. LMT vērtība vien pēc «Nasdaq Riga» aprēķiniem pagājušajā gadā ir augusi par 70 miljoniem eiro.

Abi uzņēmumi ir augšupejoša cikla pirmsākumos, tāpēc likumsakarīga šķiet arī «TeliaSonera» steiga un vēlēšanās apvienot uzņēmumus, lai pārņemtu pār tiem kontroli pēc iespējas ātrāk.

Interesanta ir PA un tās vadītāja V. Loginova loma. Biznesa pasaulē akcionāru, kas labprātīgi un bez atlīdzības nodotu kontroli pār saviem veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem svešās rokās sauktu par prātu izkūkojušu idiotu. Latvijas PA vadītājs savukārt uzskata, ka apvienošanās, tātad arī atteikšanās no kontroles pār abiem uzņēmumiem, valstij ir izdevīga.

Ja atcerēsimies to, cik izdevīgi PA savulaik organizēja bankas «Citadele» pārdošanu, tad par vēl vienu valsts «veiksmes stāstu» apvienojot LMT un «Lattelecom» nebūtu jābrīnās.

«TeliaSonera» paziņojusi, ka tās sagatavotie uzņēmumu reorganizācijas piedāvājumi ir spēkā līdz šī gada 22. februārim. Lai pieskaņotos šim datumam LMT un «Lattelecom» apvienošanās jautājums jaunajai valdībai būs jāskata kā viens no pirmajiem paļaujoties uz to informatīvo materiālu, kas jau ir iegūts. Grūti spriest par šīs informācijas kvalitāti, tomēr vien tas, ka dažādi runasvīri publiskajā telpā apvienošanās ieguvumus lēš 70 miljonu līdz 300 miljonu eiro apmērā apliecina, ka īstas skaidrības par apvienošanās plusiem un mīnusiem nav nevienam.

Pagājušā gada sākumā, lai izpētītu LMT un «Lattelecom» apvienošanas lietderību un atbilstību Latvijas interesēm valdība pat izveidoja īpašu darba grupu, iekļaujot tajā vairākus ministrus. Darba grupa tā arī nenonāca pie kopīga viedokļa par perspektīvāko abu uzņēmumu attīstības modeli. Domas dalījās arī jautājumā par to, kādi būs apvienošanās ieguvumi. Tagad, lai iekļautos skandināvu investoru piedāvātajos grafikos, lēmums par uzņēmumu reorganizāciju būs jāpieņem dažu nedēļu laikā.

Steiga ar kādu PA virza šo jautājumu, gribi negribi liek aizdomāties par to, ka valsts kārtējo reizi var palikt zaudētājos līdzīgi kā tas bija gadījumā ar bankas «Citadele» pārdošanu. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izmeklēja bankas «Citadele» pārdošanu, ziņojumā ir atzīts, ka valsts banku ir pārdevusi par viszemāko cenu, kādu piedāvājis izvēlētais pircējs. PA savukārt nebija darījusi neko, lai šo cenu paaugstinātu un pieskaņotu visai veiksmīgajiem bankas darbības rezultātiem, vai arī atrastu citu pircēju, kas par banku gatavs maksāt vairāk. Būtībā varam teikt, ka «Citadele» tika pārdota pirmajam pretendentam par cenu, kuru tas pats nosauca.

Pēc līdzīga scenārija, kurā PA demonstrē klaju nekompetenci un dziļu vienaldzību, notikumi attīstās arī pašlaik. Sarunas par abu uzņēmumu apvienošanu pamazām virzās uz priekšu neraugoties uz to, ka neviens tā īsti arī nav spējīgs pateikt, kāpēc kaut kas jāmaina divos veiksmīgi strādājošos uzņēmumos, kas pēdējos gados stabili ierindojas starp 15 lielāko peļņu guvušajiem uzņēmumiem valstī?

Kāpēc, apvienojot uzņēmumus, lauzt sistēmu, kas darbojas ar ļoti labām sekmēm. Valsts saņem miljonus dividendēs. Latvijas iedzīvotāji var izmantot vienu no pasaulē labākajiem un ātrākajiem interneta tīkliem, kā arī ļoti zemus telefonsarunu tarifus. (Salīdzinājumam Latvijā ir otrs ātrākais mobilais internets pasaulē ­ 27,4 megabiti sekundē (Mbps). Ātrāks ir tikai Ķīnā ­ 27,54 Mbps. Tāpat saskaņā ar Eiropas GSM asociācijas datiem, Latvijā ir viszemākais tarifs par sarunas minūti mobilajos tīklos un vislielākais balss pakalpojumu patēriņš ES.)

Jāuzsver, ka pretēji dažu «ekspertu» apgalvojumiem «Lattelecom» un LMT darbības rādītāji pēdējos gados tikai uzlabojas, turklāt konkurenti - Tele 2, «Bite» u.c. neļauj šiem uzņēmumiem iegrimt pašapmierinātībā.

Apvienojot LMT un «Lattelecom», izveidosies uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū, turklāt valsts būs zaudējusi tiesības būtiski ietekmēt tā darbības politiku. Latvijas telekomunikāciju tirgus noteikti mainīsies, iespējams, patērētājiem un valstij nelabvēlīgā virzienā.

Pagaidām vēl varam no tā izvairīties un valstij neizdevīgo apvienošanos nepieļaut.