«Ilgi nevaru būt viena, tad sajūtos skumji. Man ļoti patīk dzīvot Rīgas centrā. Jā, šķiet, ka nepieciešams tāds mazs «action» visu laiku. Lai gan nenoliedzami ir reizes, kad jūtu vajadzību būt pie dabas un smelties tur enerģiju. Ļoti palīdz relaksēties makšķerēšana,» saka džeza dziedātāja Elza Rozentāle.
«Man ir grūti tikt līdz skatuvei, bet, kad tieku, - viss ir kārtībā, izbaudu šo laiku. Esmu savā dziesmas tēlā un viss. Bet kas mani uztrauc pirms uzstāšanās, es nezinu. Jo tāpat skaidrs, ka nekas slikts nenotiks. Tad parasti es mēģinu saprast to, ka pasaulē notiek daudzas trakas lietas, un vai es baidos par šādu sīkumu? Tad kaut kā atlaiž...»
«Mani sargā latviešu rotaslietas - šobrīd nēsāju ugunskrustu.»
«Es ticu kaut kam augstākam, kas tas ir - es nemāku noformulēt. Es pati droši vien to vēl meklēju... Kaut kas tur ir. Dieviņš ir!
«Ko es teiktu Dievam, ja satiktu viņu? Es gribētu laikam atvainoties un pateikt, ka būšu labāka...»
«Tu esi sistēmā - gribot negribot tu piedzimsti ar konkrētu uzinstalētu cieto disku un tā tu dzīvo. Cilvēks mainīt var tikai tādas cilvēciskas lietiņas, ne globāli savu dzīvi.»
«Dzīvojot kopā ar indieti, lielu atšķirību nejutu, vai kopdzīve ar viņu kaut kā atšķirtos no kopdzīves ar latvieti. Varbūt tas, ka mēs esam aizvērtāki, viņi ir karstasinīgāki.»
«Es nezinu, kad beidzas mīlestība. Tas ir visas cilvēces lielais jautājums...»
«Mani aizkustina mazi bērni. Es to nezināju, tikai sajūtu to pēdējos gados. Bērni ir nešķīsti, bet brīnišķīgi...»
