Rīgā ir viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem Latvijā un tas nestimulē iedzīvotājus domāt par taupības pasākumiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Runājot par Energoefektivitātes likumprojektu, kas paredz līdz 2020.gadam samazināt enerģijas patēriņu Latvijā, viņš atzīmēja, ka salīdzinoši zemais apkures tarifes galvaspilsētā nemudina iedzīvotājus domāt par enerģijas taupības pasākumiem. «Mēs šo situāciju esam pētījuši un redzam, ka māju siltināšana pašlaik ir visdārgākais pasākums. No tā ir arī vislielākais ieguvums, bet viena ietaupītā megavatstunda maksā visdārgāk. Tādēļ esam izvērtējuši variantu, ka mēs varētu sakārtot iekšējās siltumapgādes sistēmas,» klāstīja Talcis.
Tas nozīmē nosiltināt un samazināt zudumus cauruļvadiem, kas ir māju bēniņos, pagrabos, balansēt sistēmas, kā arī izveidot regulēšanas sistēmas, lai katrā telpā var regulēt temperatūru. «Tas nozīmē, ka pie katra radiatora ir termoregulators un alokators jeb siltuma maksas sadalītājs, kas reģistrē radiatora temperatūru laika periodā iedaļu formā. Visu ēkā uzskaitīto iedaļu kopsumma ir 100% siltuma patēriņš apkurei. Izejot no tā, tiek noteikts katra radiatora siltuma patēriņš konkrētajā norēķina periodā,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.
Pēc viņa teiktā, 2014.gadā «Rīgas siltums», sadarbojoties ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas pilsētbūvnieks», veica izpēti par siltumenerģijas ietaupījuma apmēru, ko iespējams gūt, uzstādot siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. «Pēc dažādu ēku apsekošanas, tostarp, izvērtējot dzīvokļu īpašnieku atsaucību un vēlmi sadarboties, kā arī finansiālās un tehniskās iespējas, tika panākta vienošanās par sadarbību ar «Rīgas pilsētbūvnieku», projektam tika izvēlēta viena no piecām līdzīgām ēkām Ulbrokas ielā. Šajā mājā pie radiatoriem bija uzstādīti termoregulatori, bet mēs ierosinājām uzstādīt arī alokatorus un katram dzīvoklim izrakstīt rēķinu atkarībā no siltuma patēriņa tajā. Papildus veicām lielu izglītojošo darbu, informējot iedzīvotājus par siltuma taupīšanas iespējām, pareizu telpu vēdināšanu,» klāstīja Talcis.
Viņš atzīmēja, ka alokatori nav nekas jauns un ļoti daudzas renovētās ēkas izmanto šo sistēmu – kopā ar siltināšanu un renovāciju tas dod pat 40-50% siltuma patēriņa ietaupījuma. «Taču līdz šim Latvijā nebija neviena ēka, kura alokatoru sistēma tiktu ieviesta viena pati. Kopumā šajā ēkā Ulbrokas ielā ir vairāk nekā 160 dzīvokļu, un katrs saņem individuālu rēķinu, atbilstoši savam siltuma patēriņam. Rezultātā kopējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums ēkā ir 20%. Mēs redzam, ka šajā mājā ir arī vairāki dzīvokļi, kur ietaupījums ir ļoti mazs, bet tie ir sociālie dzīvokļi, to iedzīvotāji par siltumenerģiju vispār nemaksā un līdz ar to nav arī īpaši ieinteresēti taupīt. Naudas izteiksmē rēķins par katru megavatstundu ir mazāks par 30-40 eiro centiem līdz pat vienam eiro,» stāstīja «Rīgas siltums» valdes priekšsēdētājs.
«Izmaksas [šādiem projektiem] ir atkarīgas no tā, ko mēs gribam darīt. Piemēram, mēs esam aprēķinājuši, ka piecstāvu dzīvojamajai ēkai ar 60 dzīvokļiem, ja tur ierīko termoregulatorus, siltuma maksas sadalītājus un sakārto siltumizolāciju, kopējās izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli veido nepilnus 26 tūkstošus eiro. Mēs esam izpētījuši, ka pati apkures sistēma ne vienmēr ir jāpārbūvē. Ir jāuzstāda termoregulators ar apvadlīniju un alokators. Tāpat skaidrs ir, ka jāsakārto pagrabi un bēniņi. Vienlaikus pašlaik mūsu apkalpotajos objektos lielākie zudumi jau ir novērsti – nav vairs tādu vietu, kur būtu nenosiltinātas caurules,» pauda Talcis.
Kompānijas vadītājs gan atzina, ka attiecīgos projektus var īstenot tikai tad, ja tam piekrīt visu dzīvokļu īpašnieki. «Vienlaikus pašlaik normatīvajos aktos ir paredzēts, ka ēku jaunbūvēs vai rekonstrukciju gadījumā no 2017.gada skaitītāji vai alolkatori būs jāuzstāda obligāti,» viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Energoefektivitātes likumprojekts, kas patlaban Saeimā atbalstīts otrajā lasījumā, jāpieņem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par energoefektivitāti prasībām. Tās uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un ar energoefektivitātes pasākumiem nodrošināt indikatīva enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu līdz 2020.gadam. «Likumprojekta mērķis ir nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos, kā arī veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Likumprojekts nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi un ieviešanu,» teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz indikatīvo valsts enerģijas ietaupījuma mērķi, valsts energoefektivitātes fondu un energoefektivitātes monitoringu, publiskā sektora energoefektivitāti un atbildīgās ministrijas tiesības un pienākumus, enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu. Jaunais regulējums arī paģēr energoauditus, energoefektivitātes pienākumu shēmu, siltumapgādes un dzesēšanas efektivitāti, kā arī administratīvos pārkāpumus.
Obligātais ietaupītās enerģijas mērķis tiek aprēķināts kumulatīvi jeb summāri uzkrājot. Tas nozīmē, ka ikgadējie enerģijas ietaupījumi summējas no iepriekšējā gadā iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem un jaunajiem enerģijas ietaupījumiem, kas iegūti atbilstošajā gadā. Obligātais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis 2014. līdz 2020.gadam atbilst enerģijas ietaupījumam 2474 gigavatstundas.
Valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi var sasniegt, piemērojot energoefektivitātes pienākuma shēmu, alternatīvos energoefektivitātes pasākumus galapatēriņā vai abu iepriekš minēto iespēju kombināciju. Energoefektivitātes pasākumi tiks īstenoti visos galapatēriņa sektoros.
Tāpat vēstīts, ka «Rīgas siltums» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2014.gada oktobra līdz 2015.gada 30.septembrim, strādāja ar 173,485 miljonu eiro apgrozījumu (par 0,2% mazāk nekā iepriekšējā finanšu gadā), savukārt kompānijas peļņa saruka par 12% - līdz 2,423 miljoniem eiro.
«Rīgas siltums» ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. No uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas 77% tiek izmantoti dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Pilsētas siltumtīklu kopējais garums ir 800 kilometru, no kuriem 684 kilometri atrodas «Rīgas siltuma» īpašumā. Uzņēmuma akcionāri ir Latvijas valsts – 48,995%, Rīgas dome – 49%, «Enerģijas Risinājumi. RIX» – 2% un valsts uzņēmums «Latvenergo» – 0,005%.
